Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Mazāk jauniešu pāragri pamet mācības, vairāk — iegūst augstāko izglītību, tomēr darāmā vēl daudz

Commission Européenne - IP/12/577   07/06/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Mazāk jauniešu pāragri pamet mācības, vairāk — iegūst augstāko izglītību, tomēr darāmā vēl daudz

Eurostat publiskotie dati par 2011. gadu liecina, ka dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķvērtības un panāktu, ka mācības pāragri pametušo jauniešu īpatsvars nepārsniedz 10 %, kā arī ar akadēmisku grādu kvalificētu jauniešu īpatsvars ir vismaz 40 %. Dati atspoguļo dalībvalstu gūtos panākumus, tomēr joprojām vērojamas lielas atšķirības un nebūt nav drošticams, ka ES izpildīs 2020. gada mērķus: to jauniešu īpatsvars, kas pāragri pametuši skolu, patlaban ir 13,5 %, kas ir mazāk nekā 2010. gadā (14,1 %) un 2000. gadā (17,6%). Salīdzinājumā ar 33,5 procentiem iepriekšējā gadā un 22,4 procentiem 2000. gadā Eiropas Savienībā 2011. gadā akadēmisks grāds bija 34,6 procentiem 30–34 gadus vecu iedzīvotāju.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Nepieciešams, lai dalībvalstis galveno uzmanību pievērstu reformām un aktīvāk censtos īstenot vispusīgas stratēģijas skolu pāragras pamešanas apkarošanai. Dalībvalstīm augstākā izglītība ne vien jādara plašāk pieejama, bet arī jāuzlabo tās kvalitāte. Ja jaunieši būs apguvuši īstās prasmes, iemaņas un kvalifikāciju, Eiropa varēs labāk apkarot jauniešu bezdarbu, pārvarēt krīzi un izmantot visas iespējas, ko paver uz zināšanām balstīta ekonomika. Nopietni ieguldījumi izglītībā un apmācībā ir ilgstošu panākumu priekšnoteikums: bez pienācīga finansējuma Eiropa nebūs uzvarētāja globālajā cīņā par izaugsmi, darba vietām un konkurētspēju.”

Lai gan jaunākie skaitļi abās jomās atspoguļo virzību uz mērķvērtībām, tomēr Komisija pauž bažas, ka šie panākumi nebalstās uz ilgtermiņa reformām, bet ir blakussekas augstajam jauniešu bezdarba līmenim, kura dēļ lielāka daļa jauniešu izglītības un apmācības sistēmā pavada ilgāku laiku. Bažas raisa arī tas, ka dalībvalstu noteiktās mērķvērtības nav pietiekamas ES kopējā mērķa sasniegšanai.

Attiecībā uz skolas pāragru pamešanu, ko rēķina kā tādu 18–24 gadus vecu jauniešu īpatsvaru, kuru kvalifikācijas līmenis nav augstāks par pamatskolas izglītību un kuri neturpina ne izglītību, ne apmācību, 11 dalībvalstīs ir panākts par atskaites vērtību (10 %) labāks rezultāts1. Maltai (33,5 %), Spānijai (26,5 %) un Portugālei (23,3 %) skolu pāragri pametušo īpatsvars ir visaugstākais, taču šīs valstis pēdējos gados daudz sasniegušas. Tādu dalībvalstu vidū, kam izdevies samazināt skolu pāragri pametušo jauniešu īpatsvaru, ir Kipra (11,2 %), Latvija (11,8 %) un Bulgārija (12,8 %).

Augstākās izglītības ieguvēju īpatsvars 13 dalībvalstīs ir pārsniedzis pamatmērķvērtību (40 %)2. Dažās valstīs, kurās panāktais līmenis ir zemāks — Slovēnijā (37,9 %), Latvijā (35,7 %), Ungārijā (28,1 %), Portugālē (26,1 %), Čehijā (23,8 %) un Rumānijā (20,4 %) — rādītājs ik gadu ir paaugstinājies vairāk nekā par diviem procentpunktiem. Salīdzinājumā Grieķijas (28,9 %), Austrijas (23,8 %) un Itālijas (20,3 %) panāktais kāpums nepārsniedz pusprocentpunktu, savukārt Bulgārija (27,3 %) un Malta (21,1 %) ir fiksējušas augstākās izglītības ieguvēju īpatsvara kritumu. Polija (36,9 %), Vācija (30,7 %) un Slovākija (23,4 %) minētajā laikposmā ir reģistrējušas pieticīgu pieaugumu.

Pamatinformācija

Eurostat šos skaitļus ir apkopojis darbaspēka apsekojumā, kurā sniegti dati par ES darba tirgus stāvokli un tendencēm, tostarp par iesaisti un sasniegumiem izglītībā. Dalībvalstis 2011. gada jūnijā apņēmās izstrādāt uz datiem balstītas daudzpusīgas nacionālas stratēģijas, ar kuru palīdzību līdz 2012. gada beigām samazināt parādību, ka jaunieši pāragri pamet skolu.

Ieteikumi konkrētām valstīm

Eiropas Komisija 2012. gada 30. maijā publiskoja individuālus ieteikumus konkrētām dalībvalstīm par reformām, kas veicina stabilitāti, izaugsmi un paaugstina nodarbinātības līmeni. Sešas valstis (Dānija, Ungārija, Itālija, Latvija, Malta un Spānija) ir saņēmušas ieteikumus, kā novērst pāragru skolas pamešanu, un septiņas valstis (Austrija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Itālija, Latvija un Slovākija) ir saņēmušas ieteikumus par augstāko izglītību.

Eiropas līmeņa sadarbība un turpmākās darbības

ES stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) Komisija mudina dalībvalstis kopīgiem spēkiem samazināt skolu pāragru pamešanu un modernizēt augstāko izglītību, apzinot labu praksi un nodrošinot apmaiņu ar to ES līmenī. Komisija 2011. gada decembrī izveidoja darba grupu, kurā strādā eksperti, kas pārstāv visu ES, un kuras mērķis ir atbalstīt tādas politikas izstrādi, kas vērsta pret skolas pāragru pamešanu.

Par jaunākajām norisēm attiecībā uz skolas pāragras pamešanas un augstākās izglītības ieguvēju īpatsvaru Komisija ziņos gaidāmajā izdevuma “Education Monitor” numurā (2012. gada rudenī) un nākamā gada izaugsmes pētījumā (2013. gadā).

Papildinformācija

Eiropas Komisija: Skolas pāragra pamešana

Eiropas Komisija: Augstākās izglītības modernizācijas programma

Eurostat: darbaspēka apsekojums

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī:@VassiliouEU

Kontaktpersonas :

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

PIELIKUMS

1. To jauniešu skaits Eiropas Savienībā, kas pāragri pametuši skolu (2000., 2010. un 2011. gads) un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķvērtības pa valstīm (%).

 

2000

2010

2011

Valstu mērķvērtības

ES 27

17,6

14,1

13,5

ES mērķvērtība– mazāk nekā 10,0

AT

10,2

8,3

8,3

9,5

BE

13,8

11,9

12,3

9,75

BG

:

13,9

12,8

11,0

CY

18,5

12,6

11,2

10,0

CZ

:

4,9

4,9

5,5

DE

14,6

11,9

11,5

10,0

DK

11,7

10,7

9,6

10,0

EE

15,1

11,6

10,9

9,5

EL

18,2

13,7

13,1

10,0

ES

29,1

28,4

26,5

15,0

FI

9,0

10,3

9,8

8,0

FR

13,3

12,8

12,0

9,5

HU

13,9

10,5

11,2

10,0

IE

:

11,4

10,6

8,0

IT

25,1

18,8

18,2

15,5

LT

16,5

8,1

7,9

9,0

LU

16,8

7,1

6,2

10,0

LV

:

13,3

11,8

13,4

MT

54,2

36,9

33,5

29,0

NL

15,4

10,1

9,1

9,0

PL

:

5,4

5,6

4,5

PT

43,6

28,7

23,2

10,0

RO

22,9

18,4

17,5

11,3

SE

7,3

9,7

6,6

10,0

SI

:

5,0

4,2

5,1

SK

:

4,7

5,0

6,0

UK

18,2

14,9

15,0

:

Avots: Eurostat darbaspēka apsekojums, 2012.

1. diagramma. To jauniešu īpatsvars, kas pāragri pametuši skolu 2011. gadā un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķvērtības pa valstīm (%)

2. Augstāko izglītību ieguvušu 30–34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars (2000., 2010. un 2011. gads) un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķvērtības pa valstīm (%).

 

2000

2010

2011

Valstu mērķvērtības

ES 27

22,4

33,5

34,6

ES mērķvērtība — 40 %

AT

:

23,5

23,8

32,0

BE

35,2

44,4

42,6

47,0

BG

19,5

27,7

27,3

36,0

CY

31,1

45,1

45,8

46,0

CZ

13,7

20,4

23,8

38,0

DE

25,7

29,8

30,7

42,0

DK

32,1

41,2

41,2

40,0

EE

30,8

40

40,3

40,0

EL

25,4

28,4

28,9

32,0

ES

29,2

40,6

40,6

44,0

FI

40,3

45,7

46

42,0

FR

27,4

43,5

43,4

50,0

HU

14,8

25,7

28,1

30,3

IE

27,5

49,9

49,4

60,0

IT

11,6

19,8

20,3

26,0-27,0

LT

42,6

43,8

45,4

40,0

LU

21,2

46,1

48,2

66,0

LV

18,6

32,3

35,7

34,0-36,0

MT

7,4

21,5

21,1

33,0

NL

26,5

41,4

41,1

vairāk nekā 40,0

PL

12,5

35,3

36,9

45,0

PT

11,3

23,5

26,1

40,0

RO

8,9

18,1

20,4

26,7

SE

31,8

45,8

47,5

40,0-45,0

SI

18,5

34,8

37,9

40,0

SK

10,6

22,1

23,4

40,0

UK

29,0

43,0

45,8

:

Avots: Eurostat darbaspēka apsekojums, 2012.

2. diagramma. Augstāko izglītību ieguvušu 30-34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars 2011. gadā un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķvērtības pa valstīm (%)

1 :

Slovēnija (4,2%), Čehija (4,9%), Slovākija (5,0%), Polija (5,6%), Luksemburga (6,2%), Zviedrija (6,6%), Lietuva (7,9%), Austrija (8,3%), Nīderlande (9,1%), Dānija (9,6%) un Somija (9,8%).

2 :

Īrija (49,4%), Luksemburga (48,2%), Zviedrija (47,5%), Somija (46,0%), Kipra (45,8%), Apvienotā Karaliste (45,8%), Lietuva (45,4%), Francija (43,4%), Beļģija (42,6%), Dānija (42,2%), Nīderlande (41,1%), Spānija (40,6%), Igaunija (40,3%).


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site