Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Pilsoniskajai izglītībai Eiropas valstu skolās trūkst speciāli apmācītu skolotāju PIELIKUMS

Commission Européenne - IP/12/514   31/05/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Pilsoniskajai izglītībai Eiropas valstu skolās trūkst speciāli apmācītu skolotāju

Brisele, 2012. gada 31. maijs. Visas ES dalībvalstis pamatskolu un vidusskolu mācību programmās — gan ar atšķirīgu pieeju — ir integrējušas pilsonisko izglītību, vēsta šodien publicēts Eiropas Komisijas ziņojums. Tomēr joprojām problemātisks ir jautājums par priekšmeta skolotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu, jo tikai divas valstis (Anglija (Apvienotā Karaliste) un Slovākija) topošajiem specializētā priekšmeta skolotājiem piedāvā apmācību skolotāju pamatizglītības programmās. Ziņojums liecina, ka pastāv vispārēja vienprātība — par pilsoniskās izglītības uzdevumu būtu jāizvirza kritiskās domāšanas, analītisko prasmju un tādas attieksmes attīstīšana, kas veicinātu aktīvu dalību skolas un sabiedrības dzīvē.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Pilsoniskā izglītība skolēniem sniedz zināšanas, prasmes un vērtības, kas nepieciešamas aktīvai iesaistei mūsu sabiedrības dzīvē. Mums šis process jāveicina, jo aktīva līdzdalība ir mūsu Eiropas demokrātisko vērtību pamats. Mums arī jāpievērš lielāka uzmanība skolotāju apmācīšanai šajā jomā, lai jaunieši varētu gūt ierosmi aktīvai pilsoniskai stājai.”

Ziņojumā konstatēts, ka visās Eiropas valstīs skolas ir ieviesušas noteikumus un ieteikumus, kuru mērķis ir veicināt demokrātisku praksi un līdzdalību, piemēram, ar klašu pārstāvju ievēlēšanu, skolēnu padomju starpniecību un audzēkņu pārstāvju ievēlēšanu skolu pārvaldes organizācijās. Tādējādi palielinās varbūtība, ka jaunieši aktīvi iesaistīsies sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Visās valstīs pastāv vadlīnijas, pēc kurām skolēniem dodama iespēja piedalīties savas skolas dzīves organizēšanā, turklāt kopš 2007. gada vairāk nekā pusē valstu1 ir īstenota vismaz viena publiski finansēta programma vai projekts, kas paredzēts ar pilsoniskumu saistītu vērtību un attieksmju izkopšanai ārpus skolas. Programmu un projektu ierosmes paredz skolēnus no dažādām etniskām un sociālekonomiskām grupām iesaistīt kopīgos pasākumos (šāda veida projekts sākts, piemēram, Latvijā) vai arī sākumskolas bērniem veidot kontaktus ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri mitinās pansionātos (viena no valstīm, kas sekmē šādus “starppaaudžu projektus”, ir Francija).

Aktīvu līdzdalību arvien biežāk izmanto arī skolēnu vērtēšanā. Vairāk nekā trešajā daļā Eiropas valstu2 izglītojamos tagad vērtē, ņemot vērā viņu līdzdalību skolas vai kopienas pasākumos.

Pamatinformācija

Ziņojums "Pilsoniskā izglītība Eiropā", ko Komisijas vajadzībām apkopojis tīkls Eurydice, attiecas uz 31 Eiropas valsti: ES dalībvalstīm, Islandi, Horvātiju, Norvēģiju un Turciju.

Ziņojuma mērķis ir apkopot ar pilsonisko izglītību saistīto rīcībpolitiku un pasākumu attīstību pēdējo gadu laikā. Ziņojumā ir sniegts pārskats par piecām galvenajām tēmām: 1) mācību programmas mērķi un organizācija; 2) skolēnu un vecāku līdzdalība skolās, 3) skolu kultūra un skolēnu līdzdalība sabiedrības dzīvē, 4) novērtēšana un izvērtēšana, 5) atbalsts skolotājiem un skolu direktoriem. Ziņojumā ir akcentēti arī sasniegumi tajās jomās, kur tādi gūti kopš iepriekšējā 2005. gadā veiktā Eurydice pētījuma par šo tēmu. Atskaites gads ir 2010.–2011. gads.

Joprojām aktuāli ir pilnveidot skolotāju zināšanas un prasmes pilsoniskās izglītības pasniegšanā. Kopumā pilsoniskā izglītība ir integrēta vidusskolas skolotāju izglītības pamatkursā tādos priekšmetos kā vēsture un ģeogrāfija, tomēr no 31 vērtētās valsts tikai divas (Anglija un Slovākija) topošos skolotājus apmāca pilsoniskās izglītības specialitātē. Turklāt pēdējo gadu laikā vairākas valstis pilsoniskās izglītības programmu gan ir reformējušas, taču šīs programmas reti kur ir ieviestas skolotāju izglītības pamatkursā vai profesionālās tālākizglītības programmās.

Bieži vien joprojām trūkst standartizētas metodikas, ko skolotāji varētu izmantot skolēnu vērtēšanā.

Eurydice

Ziņojumu izstrādājis tīkls Eurydice, kas nodrošina analītisku un informatīvu materiālu par Eiropas izglītības sistēmām un rīcībpolitiku. Tīklā darbojas 37 nacionālās nodaļas, kas atrodas visās 33 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija). Tīklu koordinē un pārvalda ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts angļu valodā ir pieejams šajā saitē: Pilsoniskā izglītība Eiropā

Ziņojuma galvenās atziņas

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī:@VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

PIELIKUMS

1. Skolēnu pārstāvjiem skolu pārvaldības institūcijās paredzētie noteikumi un oficiālie ieteikumi, 2010.–2011. g.

2. Centralizētas vadlīnijas, pēc kurām vērtē, cik aktīva ir skolēnu līdzdalība skolas vai kopienas dzīvē (vidējā izglītība), 2010.–2011. g.

3. Nacionālajās mācību programmās ieteiktie pilsoniskās izglītības uzdevumi, 2010.–2011. g.

1 :

Austrijā, Beļģijā (franču kopienā), Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Islandē, Itālijā, Latvijā, Ungārijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Spānijā un Zviedrijā.

2 :

Bulgārijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Spānijā, Turcijā un Vācijā.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site