Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija nosaka turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību

European Commission - IP/12/513   30/05/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Komisija nosaka turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību

Briselē, 2012. gada 30. maijā. Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni ieteikumu par budžeta pasākumiem un ekonomikas reformām, lai palielinātu finanšu stabilitāti, sekmētu izaugsmi un radītu darbavietas visā ES. Šie ieteikumi ir adresēti konkrētām valstīm, ņemot vērā to individuālo situāciju. Turklāt Komisija ir iesniegusi ieteikumus attiecībā uz eurozonu kopumā un izklāstījusi savu redzējumu par ES līmeņa politikas pasākumiem, kas nepieciešami, lai papildinātu valstu pasākumus vērienīgas un divpusējas ES izaugsmes iniciatīvas īstenošanai. Komisija ir iesniegusi arī secinājumus par divpadsmit padziļinātiem pārskatiem makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros un sniegusi ieteikumus Padomei par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Priekšsēdētājs Barrozu sacīja: "Šodien Komisija ir pieņēmusi svarīgus lēmumus, nosakot turpmākos pasākumus, kas jāveic gan valstu līmenī, gan ES līmenī, lai uzlabotu mūsu konkurētspēju, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību un apņēmīgi nostiprinātu mūsu ekonomisko un monetāro savienību. Tie atspoguļo Komisijas, kas ir Eiropas ekonomikas pārvaldes stūrakmens, svarīgo lomu. Mūsu ieteikumi ir pielāgoti katrai dalībvalstij un veido saskaņotu pieeju, lai atjaunotu Eiropas ekonomikas līdzsvaru. Esam panākuši ievērojamu progresu: situācija publisko finanšu jomā sāk uzlaboties un nelīdzsvarotība tiek novērsta. Turpmākais virziens ir skaidri noteikts. Tagad mums ir jāpieliek dubultas pūles gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai panāktu ātrāku un lielāku progresu."

Šis katrai valstij adresēto ikgadējo ieteikumu otrais kopums ietver vairākus svarīgus aspektus. Attiecībā uz publiskajām finansēm dalībvalstis kopumā veic nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu ilgtspēju, tomēr vairākos gadījumos konsolidācija būtu jāveic izaugsmei labvēlīgākā veidā. Smaga problēma ir bezdarbs, jo īpaši jauniešu bezdarbs, un, lai gan tai nav ātra risinājuma, nekavējoties būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu produktivitāti un lai prasmes un apmācību pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Daudzas dalībvalstis veic nozīmīgas strukturālās reformas, tostarp darba tirgus reformas. Tās palīdz uzlabot konkurētspēju un novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropā. Tomēr visā ES ir jāvelta daudz lielākas pūles, lai atjaunotu izaugsmes potenciālu, radītu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai un izmantotu darbavietu izveides potenciālu, ko sniedz pakalpojumu un enerģētikas nozare un digitālā ekonomika.

Visbeidzot, Komisija ir norādījusi galvenos pasākumus, lai pilnībā īstenotu ekonomisko un monetāro savienību, tostarp banku savienību, kā arī lai nodrošinātu eurozonas finanšu uzraudzību un noguldījumu garantijas eurozonas līmenī. Šajā procesā būs jāņem vērā tādi juridiskie jautājumi kā Līguma un konstitucionālas izmaiņas, vienlaikus palielinot turpmāko integrācijas pasākumu demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību.

Šodien iesniegtās ieteikumu paketes saturs

Šai ieteikumu paketei ir trīs atšķirīgi, bet savstarpēji saistīti komponenti. Pirmkārt, ir sagatavoti 27 ieteikumu kopumi visām valstīm un viens ieteikumu kopums eurozonai kopumā; tie attiecas uz budžeta un ekonomikas politiku. Šo ieteikumu pamatā esošā analīze ir izklāstīta 28 dienesta darba dokumentos, savukārt galvenās politikas norādes ir apkopotas Paziņojumā par rīcību stabilitātes, izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai.

Otrkārt, Komisija publicē rezultātus par padziļinātajiem pārskatiem, kas attiecībā uz 12 dalībvalstīm, kuras varētu apdraudēt makroekonomikas nelīdzsvarotība, tika sagatavoti šā gada sākumā. Komisija secina, ka visas 12 dalībvalstis cieš no nelīdzsvarotības, lai gan nevienā valstī tā nav pārmērīga. Valstīm adresētajos ieteikumos ir ietvertas preventīvo darbību vadlīnijas.

Treškārt, Komisija iesaka Padomei atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Bulgāriju un Vāciju. Turklāt tā ierosina Padomes lēmumu, kurā secināts, ka Ungārija ir veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu tās pārmērīgo deficītu, un ka būtu jāatceļ Ungārijai paredzēto Kohēzijas fonda saistību pārtraukšanu attiecībā uz 2013. gadu.

1. Ieteikumi konkrētām valstīm, kas sniegto 2012. gadā (skat. MEMO/12/386)

Šie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, ko šodien iesniedza Komisija, sniedz dalībvalstīm darbības vadlīnijas, tādējādi palīdzot izstrādāt budžeta politiku un sagatavot ekonomikas reformas, kas būtu jāievieš nākamajos divpadsmit mēnešos, lai uzlabotu konkurētspēju un veicinātu darba vietu izveidi. Pieņemot šos ieteikumus, tiks noslēgts Eiropas pusgads ekonomikas politikas koordinēšanai, kas tika sākts vienlaikus ar Komisijas Gada izaugsmes pētījumu 2011. gada 23. novembrī (IP/11/1381, MEMO/11/821). Paredzams, ka Eiropadome šos ieteikumus apstiprinās 28. un 29. jūnija sanāksmē un Padome tos oficiāli pieņems jūlijā.

Šie ieteikumi ir balstīti uz pagājušā gadā pieņemto ieteikumu īstenošanas rūpīgu novērtējumu un līdz 2012. gada 30. aprīlim dalībvalstu iesniegto valsts reformu programmu un stabilitātes vai konverģences programmu1 detalizētu analīzi. Šo ieteikumu pamatā esošā analīze ir iekļauta 28 darba dokumentos (viens dokuments attiecīgi katrai dalībvalstij un viens dokuments – eurozonai). Pirmo reizi šogad ieteikumos ir atspoguļoti arī rezultāti, kas gūti saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru veiktajos divpadsmit padziļinātajos pārskatos (skatīt turpmāk).

Šie ieteikumi aptver plašu jautājumu klāstu, tostarp valsts finanses un strukturālās reformas tādās jomās kā nodokļu sistēma, pensijas, valsts pārvalde, pakalpojumi un darba tirgus jautājumi, jo īpaši jauniešu bezdarbs. Programmas valstis (Grieķija, Portugāle, Īrija un Rumānija) saņem tikai vienu ieteikumu, proti, īstenot to programmās noteiktos pasākumus.

2. Secinājumi, kas gūti 12 padziļinātajos pārskatos (skatīt MEMO/12/388)

Padziļinātie pārskati ir daļa no makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras, kura tika ieviesta, lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotību un koriģētu to, un kura šogad tiek īstenota pirmo reizi. Pārskati aptver divpadsmit dalībvalstis, kuras 2012. gada 14. februāra brīdinājuma mehānisma ziņojumā (IP/12/132, MEMO/12/104) tika noteiktas kā valstis, kurās jāveic sīkāka ekonomikas analīze, lai noteiktu, vai pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība, vai arī tāda draud rasties. Šīs dalībvalstis ir Beļģija, Bulgārija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Itālija, Ungārija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Katrā no divpadsmit padziļinātajiem pārskatiem tiek izpētīta iespējamās makroekonomikas nelīdzsvarotības izcelsme, veids un būtiskums. Pārskatos tiek izvērtēts, vai attiecīgajā dalībvalstī ir nelīdzsvarotība, un, ja šāda nelīdzsvarotība pastāv, kāda veida tā ir.

Pārskati apliecina, ka attiecīgajās divpadsmit dalībvalstīs ir makroekonomikas nelīdzsvarotība, kura ir jānovērš un rūpīgi jāuzrauga. Tajos arī secināts, ka kopumā tiek veikta ekonomikas nelīdzsvarotības korekcija, kā to atspoguļo tekošo kontu deficītu samazinājumi, vienības darbaspēka izmaksu konverģence, kredīta plūsmu samazināšana vai mājokļu cenu korekcijas. Taču dažos gadījumos nav skaidrs, cik lielā mērā korekcija ir pabeigta un cik tā ir ilgstoša, vai arī nav skaidrs, vai korekcijas ātrums ir atbilstošs. Daudzos gadījumos kopīgā iekšējā un ārējā nelīdzsvarotība joprojām ir grūts uzdevums, piemēram, attiecībā uz privātā un publiskā sektora parādsaistībām.

3. Ierosinājumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (skatīt MEMO/12/385)

Papildus konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un padziļinātajos pārskatos izdarītajiem secinājumiem Komisija šodien Padomei iesniedz trīs priekšlikumus saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Pirmkārt, Komisija iesaka Padomei atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Bulgāriju un Vāciju, kā paredzēts Līguma 126. panta 12. punktā. Martā Bulgārija un Vācija paziņoja, ka to valsts kopbudžeta deficīts 2011. gadā bija mazāks par 3 % no IKP. Pēc tam, kad Eurostat šos skaitļus 2012. gada 23. aprīlī bija apstiprinājis, un, ņemot arī vērā to, ka saskaņā ar Komisijas 2012. gada pavasara prognozēm šie deficīti ilgstoši būs mazāki par 3 % no IKP, Komisija ir secinājusi, ka to pārmērīgo deficītu novēršana ir nodrošināta.

Otrkārt, Eiropas Komisija saskaņā ar Padomes 2012. gada 13. marta ieteikumu ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes lēmumam atcelt Ungārijai paredzēto Kohēzijas fonda saistību pārtraukšanu, jo Komisija ir secinājusi, ka Ungārija ir veikusi vajadzīgos pasākumus tās pārmērīgā deficīta novēršanai. Konkrētāk, Komisija savā novērtējumā ir secinājusi, ka ir paredzēts sasniegt 2012. gada budžeta deficīta mērķi, proti, 2,5 % no IKP, un sagaidāms, ka 2013. gada budžeta deficīts būs ievērojami mazāks par atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP, neatkarīgi no tā, ka makroekonomiskā situācija ir nedaudz pasliktinājusies, kā norādīts Komisijas 2012. gada pavasara prognozē. Komisija atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Ungārijā.

Plašākai informācijai:

"Eiropa 2020" tīmekļa vietne (konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem):

http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

Kontaktpersonas:

Simon O’Connor (+32 2 296 73 59)

Olivier Bailly (+32 2 296 87 17)

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

1 :

Stabilitātes programmas iesniedz eurozonas dalībvalstis, savukārt konverģences programmas iesniedz dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces. Tās izklāsta savus publisko finanšu stabilitātes plānus. Valstu reformu programmās ir izklāstīti galvenie politikas pasākumi izaugsmes sekmēšanai un darbavietu radīšanai un "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website