Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis īstenot valsts plānus romu integrācijai

European Commission - IP/12/499   23/05/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis īstenot valsts plānus romu integrācijai

Briselē, 2012. gada 23. maijā. Šodien pieņemtā ziņojumā Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis īstenot valsts stratēģijas, lai uzlabotu Eiropā dzīvojošo 10 līdz 12 miljonu romu ekonomisko un sociālo integrāciju. Dalībvalstis šos plānus izstrādāja, ņemot vērā "ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām", kuru Komisija pieņēma 2011. gada 5. aprīlī (skatīt IP/11/400, MEMO/11/216) un drīz pēc tam apstiprināja ES vadītāji (IP/11/789).

ES programmā norādītas četras galvenās jomas, kurās nepieciešami dalībvalstu centieni uzlabot romu integrāciju: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Visas dalībvalstis pirmo reizi apņēmās veidot integrētu pieeju visām četrām minētajām politikas jomām un izstrādāja valsts stratēģijas, kas aptver šīs prioritārās jomas.

Šodien pieņemtajā ziņojumā Komisija secina, ka dalībvalstis ir pielikušas pūles, veidojot visaptverošu pieeju romu integrācijai. Komisijas ziņojumā tomēr norādīts, ka nepieciešams paveikt daudz vairāk, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu romu iekļaušanai, ieviestu uzraudzības mehānismus un cīnītos pret diskrimināciju un segregāciju.

"Tās ir labas ziņas, ka dalībvalstis ir izpildījušas savu apņemšanos un nākušas klajā ar stratēģijām romu integrācijai. Valsts stratēģiju izstrādāšana ir būtisks pirmais solis," sacīja ES tiesiskuma komisāre un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. "Taču tagad dalībvalstīm ir jārīkojas apņēmīgāk un jāpieliek lielāki pūliņi, veicot konkrētākus pasākumus, izvirzot precīzus mērķus, paredzot finansējumu un ieviešot drošu uzraudzību un izvērtēšanu. Mums ir vajadzīgs kas vairāk nekā stratēģijas, kas pastāv vienīgi uz papīra. Mums ir vajadzīgi reāli rezultāti valstu politikā, kas uzlabotu dzīvi Eiropas 10 līdz 12 miljoniem romu."

ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors sacīja: "Romu iekļaušana Eiropā ir kopīgs ekonomisks, sociāls un morāls pienākums, pat ja problēmjautājumi, ar kuriem romu kopienas saskaras, dalībvalstīs ir atšķirīgi. Šajā ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc priekšlikuma, ko mēs sniedzām 2011. gada oktobrī, proti, ka 2014.-2020. gada finanšu plānošanas periodā atbilstīgu romu iekļaušanas stratēģiju ieviešana dalībvalstīs būs nosacījums, lai šādiem nolūkiem saņemtu Eiropas Sociālā fonda līdzekļus."

Visas dalībvalstis savās stratēģijās atzinušas to, ka četrās Eiropas Komisijas norādītajās jomās jāsamazina atšķirības starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem.

Vairums dalībvalstu ir norādījušas uz īpašiem pasākumiem, ar kuriem tās paredz sasniegt izvirzītos mērķus.

pozitīvi piemēri jāmin:

  • romu iekļaušanas izglītībā veicināšana Slovēnijā, Spānijā un Somijā;

  • nodarbinātības uzlabošanas programmas Bulgārijā un Spānijā;

  • atbalsts romu piekļuvei veselības aprūpei Ungārijā, Īrijā un Rumānijā un pasākumi mājokļu uzlabošanai Francijā un Ungārijā (vairāk piemērus skatīt pielikumā).

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka visas dalībvalstis ir atsaukušās uz Komisijas aicinājumu iecelt valsts kontaktpunktus, lai turpinātu darbu pie valsts stratēģiju īstenošanas. Tas liecina, ka pastāv spēcīga politiskā griba atrisināt problēmjautājumus attiecībā uz romu integrāciju.

Šodien pieņemtajā ziņojumā ietvertajā vērtējumā uzsvērts arī tas, ka lielākā daļa dalībvalstu romu iekļaušanai līdz šim nav piešķīrušas pietiekamus budžeta līdzekļus. Tikai 12 valstis ir skaidri norādījušas no valsts vai ES līdzekļiem piešķirto finansējumu un savās stratēģijās paredzējušas konkrētas summas romu iekļaušanas politikai (Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija).

Katrā no četrām romu integrācijas jomām Komisija dalībvalstīm sniedz politikas veidošanas ieteikumus, kā arī ikvienas valsts stratēģijas konkrētu vērtējumu, izceļot būtiskos elementus un norādot uz galvenajiem trūkumiem.

Turpinot darbu ar šodien pieņemto ziņojumu, Komisija regulāri novērtēs dalībvalstu veiktos pasākumus. Komisija sniegs gada progresa ziņojumus par pasākumiem, kas ES programmas ietvaros veikti valstu līmenī. Pateicoties šiem progresa ziņojumiem, romu integrācija droši saglabās savu vietu ES dienas kārtībā, un, savstarpēji salīdzinot panākto, dalībvalstis jutīs nepieciešamību īstenot Komisijas ieteikumus un pasākumus, par kuriem tās pašas paziņojušas savās stratēģijās.

Vispārīga informācija

Romi, kas ir Eiropas lielākā minoritāte, bieži cieš no rasisma, diskriminācijas un sociālās atstumtības. Daudzi romu bērni joprojām neapmeklē skolu, bet gan klaiņo ielās. Romiem bieži netiek dotas līdzvērtīgas iespējas darba tirgū. Romu sievietes joprojām cieš no vardarbības un ekspluatācijas.

Ziņojums par romu situāciju vienpadsmit dalībvalstīs, ko šodien sniedza ES Pamattiesību aģentūra (skatīt http://fra.europa.eu), liecina, ka viena trešdaļa no aptaujātajiem romiem ir bez darba, 20% nav veselības apdrošināšanas, un 90% dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Daudzi no viņiem ikdienas dzīvē saskaras ar aizspriedumiem, neiecietību, diskrimināciju un sociālo atstumtību. Viņi ir marginalizēti un lielākoties dzīvo ārkārtīgi sliktos sociāli ekonomiskos apstākļos.

Tā kā šādi var tikt izniekots potenciāls talants, valdības zaudē iespēju gūt lielākus ieņēmumus un celt ražīgumu. Šajos krīzes laikos ir absolūti nepieciešams nodrošināt visu ES pilsoņu labāku ekonomisko un sociālo integrāciju, taču, lai efektīvi novērstu atstumtības daudzējādos cēloņus, ir nepieciešama saskaņota rīcība visos līmeņos. Saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumiem pilnvērtīgas romu integrācijas atdeve dažu valstu ekonomikai, uzlabojot ražīgumu, samazinot sociālās izmaksas un palielinot nodokļu ieņēmumus, varētu būt apmēram 0,5 miljardi eiro gadā.

ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām tiecas ieviest reālas izmaiņas romu dzīvē, mainot pieeju viņu iekļaušanai. Tā vietā, lai īstenotu sadrumstalotu pieeju, kas koncentrējas uz atsevišķiem projektiem, ES programma romu iekļaušanas jautājumu pirmo reizi izvirza ES mērogā un to cieši sasaista ar ES izaugsmes stratēģiju "Eiropa 2020". Turklāt Eiropas semestra ietvaros tiks pārbaudīta valsts reformu programmu saskanība ar romu integrācijas valsts stratēģijām, un nepieciešamības gadījumā dalībvalstīm tiks prasīts romu iekļaušanas jautājumu ietvert valsts reformu programmās.

Daudzas jomas, kas saistītas ar romu integrācijas uzlabošanu, piemēram, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi, ir galvenokārt valstu vai reģionālā līmeņa atbildība. Tomēr ES ir būtiska loma, koordinējot dalībvalstu rīcību un palīdzot ar finanšu instrumentiem, tai skaitā, izmantojot Sociālo fondu un struktūrfondus.

Papildu informācija

Šodien sniegto politisko paziņojumu un ziņojumu par valsts integrācijas stratēģijām skatīt šeit: http://ec.europa.eu/roma

Dalībvalstu iesniegtās valsts stratēģijas skatīt šeit:

http://ec.europa.eu/justice/discrimination/roma/national-strategies/index_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/reding

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisāra Lāslo Andora mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/index_en.htm

Lāslo Andoram var sekot Twitter: http://twitter.com/#!/LaszloAndorEU

Tieslietu ģenerāldirektorāta jaunumi:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Eiropas Sociālais fonds: Romi: http://ec.europa.eu/esf/main.jsp?catId=63

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Nadège Defrère (+32 2 296 45 44)

Pielikums: Piemēri valstu pasākumiem, ar kuriem ES programmā norādītajās četrās prioritārajās jomās veicina romu iekļaušanu

1) Izglītība

Slovēnijā izmanto romu palīgus un starpniekus un cenšas romu bērnus iekļaut pirmsskolas izglītībā, lai romiem uzlabotu vispārējās izglītības iegūšanas rādītājus (pašlaik romiem šis rādītājs ir 18,7%, bet pārējiem iedzīvotājiem vidējais rādītājs Ļubļanā ir 54,3%).

Spānijā veido jaunas starpniecības programmas, lai palīdzētu mazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas un kavēšanas gadījumu skaitu (pamatizglītības jomā mērķis ir 2015. gadam panākt samazinājumu no šībrīža rādītāja - 22,5 % - līdz 15 %, un līdz 2020. gadam – samazinājumu līdz 10 %).

Somijas pilsētā Kauhajoki izmanto romu izcelsmes instruktorus, kas bērniem un viņu ģimenēm sniedz atbalstu pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošās izglītības līmenī, kā arī palīdz jauniešiem turpināt mācības un atrast darbu.

2) Nodarbinātība

Spānijas mērķis ir nodarbinātības rādītāju romu iedzīvotāju vidū palielināt no 44 % (2011. gadā) līdz 50 % 2015. gadā un 60 % 2020. gadā, un tā ir izvirzījusi īpašu mērķi attiecībā uz romu sieviešu nodarbinātību, īstenojot programmas prasmju apguves sekmēšanai un piekļuvei apmācībai.

Austrija veicina romu jauniešu piekļuvi darba tirgum, īstenojot projektu, kas ietver sabiedrisko darbu, darbaudzināšanu un apmācību. Tā mērķis ir romiem palīdzēt atrast darbu, tostarp veicināt pašnodarbinātību.

Bulgārija, galvenokārt ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, paaugstina romu nodarbinātības rādītāju, rīkojot apmācību kursus, lai uzlabotu vairāk nekā 28 000 bezdarbnieku iespējas atrast darbu un apmācot 1500 cilvēkus vadībā un uzņēmējdarbībā.

3) Veselības aprūpe

Ungārija ir izvirzījusi mērķi ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību apmācīt 2000 romu sievietes ģimenes atbalsta sociālo darbinieku, kopienas veidotāju, nodarbinātības veicinātāju un veselības aprūpes starpnieku darbam.

Īrija sniedza piekļuvi virknei veselības aprūpes dienestu, kas paredzēti iedzīvotājiem, kuri neuzturas vienā vietā, piemēram, Nomadu veselības vienībām un Primārās veselības aprūpes projektiem (tostarp veselības aprūpes starpniekiem un sabiedriskās veselības aprūpes māsām, kas nodarbojas ar iedzīvotājiem, kuri neuzturas vienā vietā).

Rumānija nodarbina aptuveni 450 veselības nozares starpnieku, lai uzlabotu romu iedzīvotāju piekļuvi valsts veselības dienestiem. Viņu uzdevums ir veicināt dialogu starp romiem un medicīnas iestādēm un darbiniekiem. Viņi romiem sniedz aktīvu atbalstu saistībā ar personas dokumentu iegūšanu, veselības apdrošināšanu un reģistrēšanos pie ģimenes ārsta.

4) Mājokļi

Apvienotajā Karalistē Velsas reģionālās iestādes ir ieviesušas īpašus pasākumus, lai uzlabotu romu un iedzīvotāju, kas neuzturas vienā vietā, izmitināšanu un piekļuvi pakalpojumiem. Velsas valdība ir no 75 % līdz 100 % palielinājusi finansējumu, kas vietējām iestādēm pieejams, lai varētu veikt renovāciju un veidot jaunas apmešanās vietas.

Ungārijā tiek uzlaboti segregētā vidē dzīvojošu personu sociālie, kopienas, izglītības, veselības aprūpes, nodarbinātības un mājokļu apstākļi, īstenojot integrētas programmas, kurām izmanto gan Eiropas Sociālā fonda, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.

Francijā ir izveidoti "iekļaušanas ciemati" – projekti, kuru mērķis ir apmierināt sliktākā situācijā esošu cilvēku, tostarp romu, kuri dzīvo nelegālās apmetnēs, vajadzības. Šos projektus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību izvērsīs dažādas vietējās iestādes.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website