Navigation path

Left navigation

Additional tools

Pavasara prognoze 2012.–13. gadam: virzība uz lēnu atlabšanu

European Commission - IP/12/466   11/05/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Pavasara prognoze 2012.–13. gadam: virzība uz lēnu atlabšanu

Briselē, 2012. gada 11. maijā. Pēc ražošanas apjoma samazināšanās 2011. gada beigās ES ekonomikas stāvoklis pašlaik tiek vērtēts kā mērena lejupslīde. Lai gan joprojām saglabājas liela nedrošība attiecībā uz ekonomikas un finanšu perspektīvām, stingras politiskas darbības un būtisks progress ES iestāžu sistēmā ļāvuši mazināt spriedzi finanšu tirgos 2012. gada sākumā un panākt jūtamu uzticēšanās stabilizāciju attiecībā uz turpmākajiem stingrības pasākumiem aplūkotajā periodā. Tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē līdz ar sagaidāmo globālās izaugsmes paātrināšanos pamazām sāksies atlabšana. Situācija, kas tika atainota pagaidu prognozē februārī, attiecībā uz 2012. gadu guva plašu apstiprinājumu līdz ar faktisko IKP, par kuru tika prognozēts, ka tas saglabāsies nemainīgs ES un saruks par 0,3 % eiro zonā. Ikgadējais pieaugums 2013. gadā ir prognozēts 1,3 % Eiropas Savienībā un 1 % eiro zonā. Aplūkotajā periodā saglabāsies augsti bezdarba rādītāji – 10 % ES un 11 % eiro zonā. Krītoties augstajām naftas cenām un apstājoties nodokļu celšanai, paredzams, ka inflācija pakāpeniski mazināsies. Tiek prognozēts fiskālās konsolidācijas progress, valsts budžeta deficītam 2013. gadā samazinoties līdz 3,3 % ES un līdz mazliet mazāk par 3 % eiro zonā. Ekonomiskā situācija dalībvalstīs ievērojami atšķiras arī pastāvīgo korekciju dēļ attiecībā uz ārējām pozīcijām un strukturālajiem nosacījumiem, kas ir krasi atsķirīgi un iepriekšējos gados bija izvirzījušies priekšplānā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, saka: "Atlabšana ir saskatāma, taču ekonomiskā situācija joprojām ir trausla un dalībvalstu vidū joprojām ir lielas atšķirības. Ir vērojams, ka pastāvīgi tiek koriģēta fiskālā un strukturālā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies pirms un pēc krīzes, kuru padziļināja vājā ekonomiskā aktivitāte. Bez turpmākas mērķtiecīgas rīcības ES tomēr varētu saglabāties zemi izaugsmes rādītāji. Stabils publisko finanšu sektors ir stabilas izaugsmes nosacījums, un, veidojot jaunu stipru ekonomikas vadības sistēmu, mēs varam atbalstīt pielāgošanu, pastiprinot stabilitātes un izaugsmes veicināšanas politikas."

Vājas atlabšanas pazīmes šāgada turpinājumā

Saimnieciskā darbība ES saruka 2011. gada pēdējā ceturksnī, un tiek lēsts, ka tas turpinājās arī 2012. gada pirmajā ceturksnī. Pakāpeniska atlabšana paredzama gada otrajā pusē, un paātrināsies 2013. gadā. Tomēr tiek lēsts, ka tā saglabāsies vāja, jo vairāki faktori turpinās iedarboties uz iekšējo pieprasījumu. Nepieciešamie banku centieni turpmāko bilances rādītāju uzlabošanai saglabās stingrus kredīta nosacījumus, lai gan kredītu pieprasījums kopumā arī saglabāsies tikpat vājš. Privāto patēriņu bremzēs augsts bezdarba līmenis, zems algu pieaugums un inflācija, kā arī liels mājsaimniecību parāds vairākās dalībvalstīs. Visbeidzot, privātās investīcijas pašlaik joprojām sarūk, taču aplūkotajā laikposmā tās, domājams, sāks ietekmēt uzticēšanās atgriešanās, zemas procentu likmes un stabils globālā ražošanas apjoma pieaugums. Pozitīvā neto eksporta ietekme ir galvenais paredzamais IKP pieauguma veicinātājs 2012. gadā. Tomēr 2013. gadā ir sagaidāma pakāpeniska iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās. Šī prognoze ir balstīta uz pieņēmumu, ka ar laiku pastiprināsies uzticēšanās, jo krīzes izraisītās problēmas ir sekmīgi atrisinātas, tostarp ieviešot stingras politiskās darbības, par kurām notikusi vienošanās.

Kopumā februārī sagatavotā 2012. gada pagaidu prognoze ir apstiprinājusies. IKP ikgadējais pieaugums šogad ir paredzams nemainīgs (0,0 %) Eiropas Savienībā un 0,3 % eiro zonā. IKP ikgadējais pieaugums 2013. gadā ir prognozēts 1,3 % Eiropas Savienībā un 1 % eiro zonā. Lai gan lejupslīde ir ietekmējusi visas dalībvalstis, ir sagaidāms, ka izaugsmes atšķirības saglabāsies, un tās pastiprinās atšķirīgas strukturālo pielāgojumu vajadzības, finansējuma izmaksas un publiskā sektora finanšu ilgtspēja. Ir sākušies ārējā budžeta deficīta pielāgojumi dalībvalstu līmenī, un ir paredzams, ka tie turpināsies arī aplūkotajā laikposmā.

Saistībā ar saimnieciskās darbības lejupslīdi tiek prognozēts, ka 2012. gadā nodarbinātība ES samazināsies par 0,2 % (0,5 % eiro zonā). Sagaidāms, ka atsāksies izaugsme, un tam vajadzētu uzlabot darba tirgus 2013. gadā, savukārt veicinot noturīgāku atlabšanu. Sagaidāms, ka bezdarbs aplūkotajā laikposmā saglabāsies 10,3 % līmenī ES un 11 % līmenī 2013. gadā eiro zonā.

Publiskā sektora finanšu uzlabošanās

Lai gan ražošanas apjoms 2011. gadā samazinājās, publiskā sektora finanses ES 2011. gadā ievērojami uzlabojās. Papildus jau ieplānotajai konsolidācijai līdz ar pakāpenisku ekonomisko atlabšanu aplūkotā laikposma turpinājumā, sagaidāms, ka budžeta deficīts turpinās samazināties no 4,5 % no IKP ES (4,1 % eiro zonā) 2011. gadā līdz 3,6 % ES (3,2 % eiro zonā) 2012. gadā un turpmāk līdz 3,3 % (2,9 %) 2013. gadā, un starp dalībvalstīm saglabāsies lielas atšķirības. Tomēr nemainīgu politikas virzienu saglabāšana nozīmē, ka attiecībā uz ES 2013. gada prognozē gandrīz nemaz netiks iekļauti strukturālie uzlabojumi. Paredzams, ka parāda un IKP attiecība lēnām samazināsies un sasniegs 87,2 % no IKP ES (92,6 % eiro zonā) līdz 2013. gadam.

Enerģijas cenu un netiešo nodokļu pieaugums bija galvenie patēriņa cenu inflācijas virzītājspēki iepriekšējos ceturkšņos, toties līdz ar ekonomikas lejupslīdi samazināja iekšzemes patēriņa cenu spiedienu. Prognozē, ka aplūkotajā laikposmā inflācija pakāpeniski pierims un samazināsies līdz mazāk nekā 1,8 % 2013. gadā.

Tāpat kā februārī, prognozē joprojām saglabājas IKP samazināšanās riski. Galvenie riski joprojām ir valsts parāda krīzes padziļināšanās, negatīvi ietekmējot finanšu situāciju un izraisot strauju kredītu pieejamības kritumu. Citi ievērojami riska faktori saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, kas var izraisīt naftas cenu krasu kāpumu. Tomēr drīzāka uzticēšanās atgriešanās var izraisīt agrāku un izteiktāku atlabšanu. Turklāt globālā ekonomika varētu izrādīties dinamiskāka, nekā pašlaik tiek prognozēts.

Inflācijas perspektīvas riski kopumā ir savstarpēji līdzsvaroti.

Sīkāks ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2012_spring_forecast_en.htm

Kontaktpersonas:

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website