Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Boloņas procesā iesaistītos ministrus informē par augstākās izglītības reformas būtisko nozīmi jaunu darba vietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai

Briselē, 2012. gada 25. aprīlī. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu informējusi dalībvalstis par nepieciešamību steidzami modernizēt valstu augstākās izglītības sistēmu un likvidēt šķēršļus Eiropas augstākās izglītības telpai (EAIT), reaģējot uz krīzi un jauniešu pieaugošo bezdarbu. Savā runā pirms augstākās izglītības ministru sanāksmes Bukarestē (Rumānijā), kas notiek ik pa diviem gadiem, Boloņas procesa ietvaros komisāre A. Vasiliu uzsvēra, ka ir aktīvi jārīkojas, lai radītu darba vietas un veicinātu izaugsmi Eiropā.

"Eiropas augstākās izglītības telpa panākusi neapšaubāmu progresu, tuvinot dažādu valstu sistēmas. Taču mums jādara vēl vairāk: augstākajai izglītībai jābūt pamatā mūsu centieniem pārvarēt krīzi, paverot jaunatnei durvis uz labākām iespējām," teica komisāre. "Eiropai nepieciešams īstenot tādas reformas, kas tai ļaus pilnībā realizēt nākotnes veidošanas potenciālu. Mūsu mērķis ir pilnībā rīcībspējīga EAIT, kas visiem nodrošina augsti kvalificētu izglītību un nodarbinātībai vajadzīgās prasmes, kā arī veicina jaunradi un nodrošina akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu."

Šos mērķus nevar sasniegt "bez pienācīga finansējuma nodrošināšanas augstākajai izglītībai, lai sniegtu paliekošu ieguldījumu ekonomiskajā labklājībā un sociālajā progresā," viņa piebilda.

Augstākās izglītības ministri no 47 Eiropas valstīm1 26. un 27. aprīlī tiekas Bukarestē, lai vienotos par reformām nolūkā radīt modernizētu, atvērtu Eiropas augstākās izglītības telpu. Ņemot vērā krīzi un tās sociālo ietekmi, ministri ir vienojušies, ka reformas jākoncentrē uz augstākās izglītības izaugsmes un nodarbināmības veicināšanas kapacitātes attīstīšanu, kas līdz šim nav pilnībā izmantota. Minētais viedoklis ir arī pamatā 2011. gada septembrī pieņemtajai Eiropas Komisijas Eiropas augstākās izglītības sistēmas modernizācijas programmai (Sk. IP/11/1043).

Šodien tiek publicēts arī ziņojums par līdzšinējo progresu Boloņas procesa reformu īstenošanā..

Priekšvēsture

Ministru konference

Ministru konferencē tiks noteiktas prioritātes Boloņas procesa (2012.-2015.) nākamajam posmam EAIT valstīm. Ministri pieņems Boloņas mobilitātes stratēģiju, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam 20 % no Eiropas augstākās izglītības absolventiem daļu no sava studiju laika būs pavadījuši ārzemēs saskaņā ar 2011. gada novembrī pieņemto Eiropas standartu augstākās izglītības mobilitātei.

Konference norit līdztekus Boloņas politikas veidošanas forumam, kurā piedalās Eiropas augstākās izglītības telpā neietilpstošas valstis, kas atspoguļo visas pasaules valstu ieinteresētību Boloņas procesa reformās.

Boloņas process

Boloņas procesa nolūks ir izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu, kurā studenti var izvēlēties studijas no plaša un caurskatāma kvalitatīvu kursu klāsta, kā arī gūt labumu no vienkāršām izglītības atzīšanas programmām.

Kopš tā pirmsākumiem 1999. gadā Boloņas process ir kalpojis par paraugu veiksmīgai Eiropas mēroga sadarbībai, satuvinot Eiropas valstis, lai vienotos un īstenotu augstākās izglītības reformas, balstoties uz brīvprātīgu sadarbību. Procesā ir gūti tādi panākumi, kas, izmantojot tikai valstu pieejas, nebūtu sasniedzami. Eiropas Komisija līdztekus 47 dalībvalstīm ir aktīva Boloņas procesa līdzdalībniece.

Galvenās Boloņas procesa reformas ir bijušas vērstas uz triju ciklu augstākās izglītības grādu iegūšanas struktūru (bakalaura, maģistra, doktora grāds), kvalitātes nodrošināšanu un kvalifikāciju un studiju periodu atzīšanu.

Boloņas struktūra radusi vispārēju pielietojumu; trīs ceturtdaļās no EAIT valstīm 70–90 % studentu studē programmās, kas atbilst Boloņas bakalaura un maģistra grāda struktūrai.

Jaunākajā Boloņas procesa īstenošanas ziņojumā, ar ko ministri tika iepazīstināti Bukarestē un kurš sagatavots ar Eiropas Komisijas atbalstu, secināts, ka visās valstīs ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas veicinājušas Eiropas augstākās izglītības telpas attīstību. Tomēr progress nav viendabīgs – uz sarūkoša valsts atbalsta fona augstākajai izglītībai aizvien vēl saglabājas praktiskas problēmas. Pārāk daudz studentu pārtrauc studijas augstākās izglītības iestādēs vai absolvē tās bez nodarbinātībai nepieciešamām iemaņām. Daži saskaras ar šķēršļiem akadēmisko kvalifikāciju atzīšanā citā valstī, un iestādēm nepieciešams laiks pārejai uz zināšanu apguvi, kas orientēta uz studentiem, kurā izglītības programmas tiek pielāgotas studentu vajadzībām un skaidri noteikts tas, kas studentiem būtu jāapgūst un jāspēj paveikt pēc studiju pabeigšanas ("mācību rezultāti"). Kopumā augstākā izglītība vēl nav realizējusi savu izaugsmes veicināšanas potenciālu.

Vairāki Boloņas procesā izstrādātie instrumenti palīdz virzīt pāreju uz zināšanu apguves sistēmām, kas orientētas uz studentiem. Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS) piešķir kredītpunktus katrai studiju programmas daļai, pamatojoties uz studentu slodzi, kas nepieciešama konkrētu mācību rezultātu sasniegšanai. Tādējādi studentiem ir vieglāk uzkrāt dažādās programmas iegūtos kredītpunktus, kā arī ir vienkāršāk panākt ārvalstīs pavadītā studiju perioda atzīšanu pašmāju iestādē. Diplomam pievienotajā "diploma pielikumā" sniegts apgūto studiju standartizēts apraksts, kas atvieglo izpratni par jebkura diploma saturu neatkarīgi no tā iegūšanas valsts.

Minēto instrumentu pielietojums turpina pieaugt un attīstīties, taču ne vienmēr tas norit sistemātiski, tādēļ saglabājušies trūkumi. Problēmas sastopamas arī attiecībā uz kvalifikāciju atzīšanu. Neraugoties uz to, ka valstis ir ratificējušas Lisabonas konvenciju par atzīšanu, vairākas valstis nav spējušas nodrošināt savu iestāžu atzīšanas procedūru atbilstību šai konvencijai.

Boloņas procesa pārraudzības grupa

Eiropas Komisija ir Boloņas procesa pārraudzības grupas un tās darba grupu locekle; tā atbalsta Boloņas procesa sekretariātu un ekspertu tīklu Boloņas procesa jautājumos; tā sniedz ieguldījumu ministru sanāksmēs, kā arī daudzos ziņojumos, konferencēs un semināros. Daudzu Boloņas instrumentu (piemēram, ECTS) pirmsākumi rodami Komisijas Erasmus studentu apmaiņas programmā. Komisija atbalsta Eurydice, Eurostat un Eurostudent sagatavoto, Ministru konferencei paredzēto īstenošanas ziņojumu par Boloņas reformu procesā sasniegto progresu.

Komisijas augstākās izglītības modernizācijas programmā noteiktas piecas būtiskākās reformu jomas – absolventu skaita palielināšana, lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi, t.i., 40 % jauniešu ar augstāko izglītību līdz 2020. gadam, kvalitatīvāka, kā arī darba vajadzībām un sociālajam pieprasījumam atbilstošāka augstākā izglītība; kvalitatīvāka studiju mobilitāte; augstākās izglītības iekļaušana izglītības, pētniecības un jauninājumu "zināšanu trīsstūrī"; kā arī pārvaldības un finansēšanas uzlabošana. Boloņas process un Komisijas modernizācijas programma savstarpēji pastiprina viena otru.

Komisija atbalsta aktīvāku apmaiņu starp EAIT un citām pasaules valstīm. Tā ietekmējusi Boloņas politikas veidošanas foruma izveidi, kurā EAIT ministri apspriež augstākās izglītības jautājumus ar globālajiem partneriem un kas norit paralēli Boloņas Ministru konferencei.

ES arī atbalsta spēju veidošanas pasākumus, kas vērsti uz augstākās izglītības modernizēšanu 27 kaimiņvalstīs un uz šo valstu izglītības sistēmu atbilstības panākšanu Boloņas procesa prasībām. Programma Tempus, kuras pašreizējais gada budžets ir aptuveni 90 miljoni eiro, kopš 1990. gada ir finansējusi aptuveni 4000 sadarbības projektus, kurās iesaistītas vairāk nekā 2000 augstskolu no ES un tās partnervalstīm. ES pamatprogramma akadēmiskai sadarbībai pasaules mērogā Erasmus Mundus piedāvā studentiem no jebkuras vietas uz pasaules pieteikties stipendijām kopīgām maģistrantūras un doktorantūras programmām.

Plašāka informācja pieejama:

Plašāka informācija par Boloņas procesu pieejama http://www.ehea.info/

Plašāka informācija par modernizācijas programmu pieejama

http://ec.europa.eu/education/higher-education/agenda_en.htm#doc

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Twitter: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58), Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

1 :

Albānija, Andora, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kazahstāna, Kipra, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Malta, Moldova, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Ukraina, Vatikāns, Vācija, Zviedrija.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website