Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vide. Bagātības ieguve no atkritumiem jeb kā dažas dalībvalstis padarījušas atkritumus par resursu

European Commission - IP/12/369   16/04/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Vide. Bagātības ieguve no atkritumiem jeb kā dažas dalībvalstis padarījušas atkritumus par resursu

Briselē, 2012. gada 16. aprīlī. Dalībvalstis, kas atkritumu apsaimniekošanā sasniegušas labākos rezultātus, atkārtoti pārstrādā līdz 70 % atkritumu un gandrīz nemaz neapglabā atkritumus poligonos, savukārt citas joprojām apglabā vairāk nekā trīs ceturtdaļas atkritumu. Kā atkritumu pārstrādes jomā labākajām valstīm izdevies panākt, ka atkritumi no problēmas pārvēršas par resursu? Šodien Eiropas Komisijas jaunajā ziņojumā paskaidrots, ka tas panākts, apvienojot ekonomikas instrumentus. Atkritumu poligonu un sadedzināšanas nodokļi un aizliegumi, "ražotāju atbildības" shēmas un princips "maksā, kad izmet" – šo instrumentu apvienojums ir izrādījies efektīvākais līdzeklis atkritumu plūsmas ievirzīšanai ilgtspējīgākā gultnē. Ja ES plāno sasniegt Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā izvirzītos mērķus – novērst atkritumu apglabāšanu poligonā, palielināt otrreizējo pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, reģenerācijai enerģijā izmantot tikai nepārstrādājamus atkritumus –, šie ekonomikas instrumenti būs plašāk jāievieš visās dalībvalstīs.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Atkritumi ir pārāk vērtīgi, lai tos vienkārši izmestu, un, ja jūs tos pareizi apsaimniekojat, jūs varat šo vērtību atgūt ekonomikā. Pašlaik sešās dalībvalstīs ir panākts šāds apvienojums – gandrīz netiek izmantoti atkritumu poligoni un vērojami augsti otrreizējās pārstrādes rādītāji. Tajās ne vien izmanto atkritumu vērtību, bet šajā procesā ir arī izveidoti plaukstoši uzņēmumi un daudzas darbvietas. Ziņojumā parādīts, kā šīs valstis to sasniegušas – veicot profilaktiskus pasākumus, atkārtoti izmantojot un otrreiz pārstrādājot ekonomiski izdevīgākā veidā, šim nolūkam izmantojot vairākus ekonomikas instrumentus. Tagad mēs līdztekus dalībvalstīm un vietējām iestādēm esam atbildīgi par to, lai nodrošinātu šo instrumentu efektīvu izmantošanu un izplatību visā ES. Tas ir viens no galvenajiem Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu mērķiem."

Dalībvalstu pieredze liecina, ka turpmāk minēto instrumentu apvienošana ir labākais veids kā uzlabot atkritumu pārvaldību.

  • Atkritumu poligonu un sadedzināšanas nodokļi un aizliegumi – izpētes rezultāti nepārprotami liecina, ka ir samazinājusies apglabāšanas poligonos un sadedzināšanas proporcija valstīs, kurās aizliegumi vai nodokļi palielināja izmaksas par apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu.

  • "Maksā, kad izmet" shēmas ir izrādījušās ļoti efektīvas atkritumu radīšanas profilaksei un iedzīvotāju stimulēšanai piedalīties dalītajā atkritumu savākšanā.

  • "Ražotāju atbildības" shēmas vairākām dalībvalstīm devušas iespēju iegūt un pārdalīt līdzekļus, kas vajadzīgi dalītās savākšanas un otrreizējās pārstrādes uzlabošanai. Taču izmaksu efektivitāte un pārredzamība dažādās dalībvalstīs un attiecībā uz dažādām atkritumu plūsmām ievērojami atšķiras, tāpēc šīs shēmas ir rūpīgi jāplāno un jāuzrauga.

Ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm

Starp dalībvalstīm ir ievērojamas atšķirības atkritumu apsaimniekošanā. Saskaņā ar Eurostat 27. martā publicēto ziņojumu (sk. STAT/12/48) sešas vislabākos panākumus guvušās dalībvalstis – Beļģija, Dānija, Vācija, Austrija, Zviedrija un Nīderlande – apglabā mazāk nekā 3 % no sadzīves atkritumiem. Pretēja situācija vērojama 9 dalībvalstīs – tajās joprojām apglabā vairāk nekā 75 % sadzīves atkritumu. Jaunākie Eurostat publicētie statistikas dati liecina par pastāvīgu progresu dažās jaunajās dalībvalstīs, kur otrreizējās pārstrādes proporcija ir strauji augusi. Vairākās dalībvalstīs sadzīves atkritumu radīšana ir samazinājusies, iespējams, ekonomikas lejupslīdes dēļ.

ES mērķu sasniegšanai nepieciešamie ekonomikas instrumenti

Šos instrumentus vajadzēs izmantot visās dalībvalstīs, ja ES plāno sasniegt mērķus, kas minēti atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos, un mērķus efektīvā resursu izmantošanā. Tāpēc iespēja padarīt to izmantošanu juridiski saistošu dažos gadījumos tiks novērtēta 2014. gada pārskatā par ES atkritumu apsaimniekošanas mērķiem. Komisija ir arī iekļāvusi saprātīgu atkritumu apsaimniekošanu to nosacījumu vidū, kas jāpilda vairāku veidu ES finansējuma saņemšanai (sk. IP/11/1159 un MEMO/11/663).

Atkritumu apsaimniekošana ir izdevīga uzņēmējdarbība

Līdztekus Komisija mudina dalībvalstis efektīvāk ieviest pašreizējos atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus. Atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes uzņēmumu apgrozījums ES 2008. gadā bija 145 miljardi eiro, un tajos bija aptuveni 2 miljoni darbvietu. Panākot pilnīgu atbilstību ES atkritumu apsaimniekošanas politikai, varētu papildus izveidot 400 000 darbvietu ES un gūt 42 miljardu eiro papildu apgrozījumu (sk. IP/12/18). Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana varētu veicināt vairāku tādu mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti stratēģijā Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Plašāka informācija

Ziņojums un detalizēta informācija par katru dalībvalsti:

http://ec.europa.eu/environment/waste/use.htm

ESTAT ziņojums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu:

STAT/12/48

Pētījums par ilgtspējīgas attīstības makroekonomisku modelēšanu un ekonomikas un vides saistību:

http://ec.europa.eu/environment/enveco/studies_modelling/index.htm#macro

Skatīt arī:

http://ec.europa.eu/environment/waste/index.htm

Kontaktpersonas:

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website