Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiro banknotes un monētas — 10 gadi

Commission Européenne - IP/12/2   02/01/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Eiro banknotes un monētas — 10 gadi

Briselē, 2012. gada 22. janvārī. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā apgrozībā tika laistas banknotes un monētas, iezīmējot vēl nepieredzētu monetārās politikas saskaņošanu un ciešāku sadarbību starp eirozonas dalībvalstīm. Lai gan eiro un Ekonomiskā un monetārā savienība veidoja stabilu ekonomiskā progresa pamatu, 2008. gada banku krīze un tās sekas ir bijis ārkārtīgi smags pārbaudījums šai sistēmai. Ir pierādījies, ka eiro panākumi ir atkarīgi no pārdomāta un stabila publiskā sektora finanšu stāvokļa un noturīgas makroekonomiskās politikas. Līdz ar nesen pastiprinātajiem ES līmeņa noteikumiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un uzraudzību jau ir radīti priekšnosacījumi ekonomikas atlabšanai. Tos papildina "fiskālais pakts", par ko ES līderi vienojušies, lai panāktu lielāku budžeta disciplīnu un pastiprinātu politikas koordinēšanu un pārvaldību visā eirozonā.

Pirmskrīzes periodā visu eirozonu raksturoja makroekonomiskā stabilitāte un stabila inflācija, zemas procentu likmes, neparasti ilgs ekonomiskās izaugsmes laikposms un spēcīgāks iekšējais tirgus. Tiem 332 miljoniem cilvēku, kas lieto eiro, vairs nav papildus jāmaksā par valūtas maiņu, un pārrobežu darījumos valda lielāka pārredzamība, kas ļauj pircējiem salīdzināt cenas dažādās eirozonas valstīs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro un eiro lietu jautājumos Olli Rēns sacīja: "ņemot vērā pašreizējo nestabilo ekonomisko situāciju, šis ir īstais brīdis, lai atcerētos eiro izveidošanas pamatprincipus un strādātu pie stipras un iespējām bagātas Eiropas izveides. Mums ir resursi un mums ir darbaspēks. Tagad mums vēl nepieciešama politiskā griba, cieša apņemšanās un ātra rīcība, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi, radītu vairāk darbvietu un atjaunotu ieguldītāju un sabiedrības uzticību."

Pamatinformācija

Pirms pievienošanās eirozonai pilnīgi visām kandidātvalstīm jāizpilda stingri ekonomiskie un monetārie kritēriji ar mērķi nodrošināt budžeta disciplīnu. Eiro veicināja dalībvalstu ciešāku sadarbību, lai sasniegtu kopīgo mērķi, proti, stabilu valūtu un ekonomiku, kas nodrošina labumu mums visiem. Pirms 2008. gada banku krīzes Eiropas Savienība bija ceļā uz šo mērķu sasniegšanu.

Taču par spīti tam pēdējo desmit gadu laikā eirozonā pieauga fiskālā un makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Šīs nelīdzsvarotības novēršana ES ir prasījusi milzīgas publiskā sektora pūles, lai aizsargātu valdību, uzņēmumu un pilsoņu intereses visā ES. Ja neeksistētu Ekonomiskā un monetārā savienība, pasaules finanšu krīze būtu izraisījusi virkni postošu valūtas krīžu Eiropā. To ietekme uz ekonomiku, valdībām, uzņēmumiem un pat cilvēku ikdienas dzīvi būtu bijusi neiedomājama.

Ekonomiskās un monetārās savienības un eiro mērķis bija (un joprojām ir) ļaut Eiropas ekonomikai funkcionēt labāk, radīt vairāk darbvietu un labāku dzīvi visiem eiropiešiem. Eiro nav tikai tehnisks monetārais instruments, tas simbolizē apņemšanos solidāri strādāt kopā.

Bet eiro pats par sevi nenodrošina ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Pirmkārt, to panāk ar eirozonas ekonomikas pārdomātu vadību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir Ekonomiskās un monetārās savienības stūrakmens.

Otrkārt, eiro kā Eiropas Savienības valūta ir galvenais instruments, lai pastiprinātu ieguvumus no vienotā tirgus, tirdzniecības politikas un politiskās sadarbības.

Stabilitātes un izaugsmes pakta pastiprināšanai 2011. gada 13. decembrī stājās spēkā "sešnieka" tiesību aktu kopums. Šie jaunie instrumenti vairāk nekā jebkad palīdzēs nodrošināt, ka visi ievēro šos noteikumus, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un tādējādi dos ievērojamu ieguldījumu ES ekonomikas stabilizēšanā un novērsīs jaunas krīzes sākšanos. Minētais instrumentu kopums ietver fiskālos noteikumus un jaunu uzsvaru uz augsta parāda līmeņa samazināšanu, kas balstās uz funkcionējošu sankciju mehānismu, kā arī efektīvu sistēmu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai.

Šis būtiskais pavērsiens notika vien dažas dienas pēc 9. decembra Eiropadomes sanāksmes, kurā ES līderi pieņēma drosmīgus lēmumus par krīzes pārvarēšanas mehānisma uzticamību gan attiecībā uz turpmāku stingrāku ekonomisko pārvaldību, virzoties uz jauno finanšu paktu, gan arī finansiālo "ugunsmūru" stiprināšanu, lai novērstu negatīvas ietekmes izplatīšanos un aizsargātu ekonomisko izaugsmi un darbvietas.

Papildu informācija:

MEMO/11/945

MEMO/11/898

ECFIN ĢD tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/index_lv.htm

Kontaktpersonas:

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Catherine Bunyan (+32 2 299 65 12)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site