Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Komisija ievērojami veicina norīkoto darba ņēmēju aizsardzību

Briselē, 2012. gada 21. martā. Lai nodrošinātu labāku ES vienotā tirgus darbību darba ņēmējiem un uzņēmumiem, Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, kā uzlabot uz laiku darbā ārzemēs norīkoto darba ņēmēju aizsardzību. Darba ņēmēju aizsardzība un godīga konkurence ES vienotajā tirgū ir divas monētas puses, tomēr pētījumi liecina, ka ES bieži vien netiek ievēroti minimālie nodarbinātības nosacījumi un darba apstākļi aptuveni vienam miljonam norīkoto darba ņēmēju ES. Risinot konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas jautājumus, kad darba ņēmēji nevar pilnībā izmantot savas tiesības, piemēram, attiecībā uz atvaļinājumu vai algu, īpaši būvniecības nozarē, Komisija, pieņemot izpildes direktīvu, ir nākusi klajā ar konkrētiem un praktiskiem priekšlikumiem, lai uzlabotu uzraudzību un atbilstību un to, kā esošie noteikumi par norīkotajiem darba ņēmējiem tiek piemēroti praksē. Tas iesaistītajiem uzņēmumiem nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izslēdzot uzņēmumus, kuri ignorē šos noteikumus.

Sūtot stingru vēstījumu, ka darba ņēmēju tiesības un viņu brīvība streikot ir tikpat svarīga kā pakalpojumu sniegšanas brīvība, Komisija arī nākusi klajā ar jaunu regulu, kurā ņemta vērā spēkā esošā judikatūra. Jo īpaši būtiski tas ir pārrobežu pakalpojumu sniegšanas, piemēram, darba ņēmēju norīkošanas, kontekstā. Abu priekšlikumu vispārējais mērķis ir ievērojami veicināt kvalitatīvu darbvietu radīšanu un palielināt konkurētspēju ES, atjauninot un uzlabojot veidu, kā vienotais tirgus darbojas, vienlaikus aizsargājot darba ņēmēju tiesības.

Pēc tiesību aktu kopuma pieņemšanas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu sacīja: “Es 2009. gadā Eiropas Parlamentam apsolīju, ka mēs precizēsim, kā īstenojamas sociālās tiesības darba ņēmēju norīkošanas jomā. Brīva pakalpojumu sniegšana iekšējā tirgū sniedz lielas izaugsmes iespējas. Taču noteikumi jāpiemēro vienādi attiecībā uz visiem. Tomēr ne vienmēr tas tiek īstenots attiecībā uz darbam citā dalībvalstī norīkotiem darba ņēmējiem. Šodien Eiropas Komisija veic konkrētus pasākumus, lai izskaustu nepieņemamus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus. Mēs vēlamies panākt, lai norīkotie darba ņēmēji varētu pilnībā izmantot savas sociālās tiesības visā Eiropā.

Komentējot minēto priekšlikumu nozīmību gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors uzsvēra: “Darba ņēmēju norīkošana darbā uz laiku būtu savstarpēji izdevīgs risinājums ES darba tirgiem un uzņēmumiem, taču to nevar izmantot, lai apietu minimālos sociālos standartus”. Komisārs norādīja, ka vienotais tirgus efektīvi darbosies tikai tad, ja pastāvēs godīga konkurence, un piebilda: “Ar šodien pieņemtajiem priekšlikumiem it visiem tiek precizēti noteikumi par norīkotajiem darba ņēmējiem un tiek ieviesti reāli aizsargpasākumi pret sociālo dempingu un sliktiem darba apstākļiem, jo īpaši būvniecības nozarē, kur darba ņēmēju norīkošana ir bieži sastopama prakse un kurā visbiežāk tiek ziņots par ļaunprātīgu izmantošanu”.

Pamatinformācija

Ierosinātās izpildes direktīvas mērķis ir uzlabot veidu, kā 1996. gadā pieņemtā direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā tiek piemērota praksē, nemainot tās noteikumus. Izpildes direktīvā jo īpaši ir:

  • izklāstīti izvērstāki standarti, kā informēt darba ņēmējus un uzņēmumus par viņu tiesībām un pienākumiem,

  • izstrādāti skaidrāki noteikumi sadarbībai starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par norīkošanu,

  • noteikts, kā uzlabot jēdziena “norīkošana” ieviešanu un uzraudzību, lai izvairītos no tādu "pastkastītes uzņēmumu" reģistrēšanas, kuri norīkošanu izmanto kā līdzekli nodarbinātības noteikumu apiešanai,

  • apzinātas attiecīgo valsts iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz uzraudzību,

  • paredzēta darba ņēmēju tiesību pilnīgāka izpilde, tostarp solidāras atbildības ieviešana būvniecības nozarē attiecībā uz norīkoto darba ņēmēju algām un sūdzību izskatīšanu.

Ar ierosināto regulu Monti II tiek kliedētas bažas par to, ka vienotajā tirgū ekonomiskās brīvības prevalē pār tiesībām streikot, un tiek uzsvērts, ka tiesības uz kolektīvo rīcību nav pārākas par pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tajā arī noteikts jauns brīdināšanas mehānisms, kas izmantojams pārrobežu situācijās attiecībā uz darba strīdiem ar nopietnām sekām. Šī regula nekādā ziņā neietekmē valstu tiesību aktus par tiesībām streikot, nedz arī rada šķēršļus minētajām tiesībām.

Ik gadu aptuveni vienu miljonu darba ņēmēju (0,4 % no visa darbaspēka ES) darba devēji norīko sniegt pakalpojumus pāri ES robežām. Lielākās “nosūtītājvalstis” ir Polija, Vācija, Francija, Luksemburga, Beļģija un Portugāle. Ar šo darba ņēmēju palīdzību tiek novērsts darbaspēka un prasmju trūkums dažādās nozarēs un reģionos, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā un transporta nozarē. Norīkošanai ir būtiska nozīme, nodrošinot specializētus, augsti kvalificētus pakalpojumus, piemēram, informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.

ES vienotais tirgus sniedz uzņēmumiem iespēju brīvi sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, tostarp uz laiku norīkot darba ņēmējus darbā citās dalībvalstīs konkrētu projektu veikšanai. Tas ļauj uzņēmumiem piedāvāt savus specializētos pakalpojumus vienotajā tirgū visā ES, kas tādējādi palielina efektivitāti un veicina ekonomikas izaugsmi.

Norīkotie darba ņēmēji netiek iekļauti uzņēmējas valsts darba tirgū, jo viņus joprojām nodarbina nosūtītājas dalībvalsts uzņēmums.

Lai atvieglotu darba ņēmēju norīkošanu un nodrošinātu godīgu konkurenci, kā arī lai garantētu pienācīgu norīkoto darba ņēmēju aizsardzības līmeni, 1996. gadā pieņemtā direktīva definē nodarbinātības nosacījumu pamatkopumu, kas pakalpojuma sniedzējam jāievēro, norīkojot darba ņēmēju darbam uzņēmējā dalībvalstī. Šiem nosacījumiem pieskaitāmas piemērojamās minimālās darba algu likmes, atvaļinājumi, maksimālais darba stundu skaits un minimālais atpūtas laiks, kā arī drošība un veselības aizsardzība darbā.

Praksē šie nodarbinātības pamatnosacījumi uzņēmējā dalībvalstī bieži vien tiek piemēroti nepareizi vai arī netiek ievēroti vispār. Norīkošanu dažkārt ļaunprātīgi izmanto uzņēmumi, kas speciāli reģistrēti ārzemēs, lai gūtu labumu no zemāka darba aizsardzības līmeņa vai mazākām sociālā nodrošinājuma iemaksām. Norīkotie darba ņēmēji itin bieži ir neizsargātāki, ņemot vērā situāciju, kādā viņi atrodas ārzemēs. Ar jauno priekšlikumu tiks ieviesti lietderīgi noteikumi, kas nodrošinās, ka 1996. gadā pieņemtā direktīva par darba ņēmēju norīkošanu tiek efektīvi piemērota praksē.

Eiropas Kopienu Tiesas pieņemtie spriedumi Viking Line lietā un Laval lietā izraisīja intensīvas debates par to, kādā mērā arodbiedrības spēj aizstāvēt darba ņēmēju tiesības pārrobežu situācijās, piemēram, darba ņēmēju norīkošanas vai uzņēmumu pārvietošanas gadījumā. Dažas ieinteresētās personas šos spriedumus ir interpretējušas tā, ka ekonomiskās brīvības ir pārākas par sociālajām tiesībām un jo īpaši par tiesībām streikot. Jaunā izpildes direktīva un regula Monti II apstiprina, ka tas tā nav.

Sīkāka informācija

Par darba ņēmēju norīkošanu atrodama Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/social/posted-workers.

Priekšlikums direktīvai par to noteikumu izpildi, kas piemērojami darba ņēmēju norīkošanai darbā pakalpojumu sniegšanas jomā

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=7479&langId=en.

Priekšlikums regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvo rīcību saistībā ar vienotajā tirgū paredzētajām ekonomiskajām brīvībām

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=7480&langId=en.

Komisijas dienestu darba dokuments, ietekmes novērtējums, tiesiskā regulējuma pārskatīšana par darba ņēmēju norīkošanu pakalpojumu sniegšanas jomā, WD(2012) 63 http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=7481&langId=en.

Sk. arī MEMO/12/199 + MEMO/12/202

Kontaktpersonas:

Cristina Arigho (+32 2 298 53 99)

Nadège Defrère (+32 2 299 04 03)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website