Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Eiropas Komisija uzsāk paātrinātu pārkāpumu procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās centrālās bankas un datu aizsardzības iestādes neatkarību un pasākumiem, kas skar tiesu varu

Strasbūra, 2012. gada 17. janvāris. Eiropas Komisija šodien ir uzsākusi tiesvedību pret Ungāriju par tās jaunajiem tiesību aktiem, kas stājās spēkā gada sākumā saskaņā ar Ungārijas jauno konstitūciju. Pēc vairākkārtējas sarakstes ar Ungārijas iestādēm par jaunajiem likumprojektiem — vēstules sūtīja gan Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu, gan priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga (ES tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre) un priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns (ES ekonomisko un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs) — Komisija ir pabeigusi sīku juridisko novērtējumu par jaunajiem tiesību aktiem, kas pieņemti janvāra sākumā. Komisija uzskata, ka Ungārijas likumi ir pretrunā ES tiesību aktiem, jo apdraud valsts centrālās bankas un datu aizsardzības iestāžu neatkarību un paredz pasākumus, kas skar tiesu varu.

Tāpēc Komisija šodien nolēma Ungārijai nosūtīt trīs oficiāla paziņojuma vēstules (tas ir ES pārkāpumu procedūras pirmais posms) un par citiem saistītiem jautājumiem vērsties pie Ungārijas iestādēm, lai konstatētu, vai saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jāveic turpmāki pasākumi, jo īpaši saistībā ar tiesu varas neatkarību. Ungārijas iestāžu rīcībā tagad ir viens mēnesis, lai kliedētu Komisijas bažas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: "Ungārijai, tāpat kā visām citām dalībvalstīm, saskaņā ar ES līgumiem ir pienākums nodrošināt valsts centrālās bankas un datu aizsardzības iestādes neatkarību un nepieļaut tiesnešu diskrimināciju. Komisija ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību akti."

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga sacīja: "Jau decembra sākumā, kad pirmo reizi iepazinos ar likumprojektiem, es izteicu nopietnas bažas par iespējamo apdraudējumu Ungārijas tiesu varas un Ungārijas datu aizsardzības iestādes neatkarībai. Tagad, kad, neraugoties uz Komisijas juridiska rakstura iebildumiem, šie likumi ir stājušies spēkā, Komisijas kā Līgumu aizstāves pienākums ir nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu. Es ceru, ka Ungārijas iestādes nekavējoties reaģēs uz juridiskajiem iebildumiem. Komisijas iebildumus var apmierināt tikai ar faktiskiem grozījumiem attiecīgajos tiesību aktos vai ar to tūlītēju apturēšanu."

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, ES ekonomisko un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs, sacīja: "Centrālās bankas neatkarība ir viens no Līguma pamatprincipiem. Valdības nedrīkst tiekties ietekmēt centrālo banku. Jaunais likums par Ungārijas centrālo banku un daži noteikumi jaunajā konstitūcijā šiem principiem neatbilst. Es aicinu Ungārijas valdību nodrošināt centrālās bankas pilnīgu neatkarību. Tas nozīmē, ka jāpārskata visi attiecīgie tiesību akti, ieskaitot konstitūciju. Tas jārisina, pirms mēs uzsākam oficiālas sarunas par prasīto ES/SVF finansiālo atbalstu."

Trīs tiesiskie balsti

Saskaņā ar jaunajiem Ungārijas likumiem 274 tiesnešiem (tostarp Augstākās tiesas tiesnešiem) ir obligāti jāpensionējas, lai gan tas ir pretrunā ES noteikumiem. Valdība arīdzan iegūst varu pār datu aizsardzības iestādi, un tas ir pretrunā ES Līgumiem, kuri paredz valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarību (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD)16. pants, Pamattiesību hartas 8. panta 3. punkts) un valsts centrālās bankas neatkarību (LESD 130. un 127. pants, Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 14. pants). Ungārijas centrālā banka ir daļa no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS), un Ungārijas centrālās bankas vadītājs ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes (ECB trešā lēmējstruktūra) loceklis.

1) Valsts centrālās bankas neatkarība

Komisija ir konstatējusi vairākus primāro tiesību aktu pārkāpumus, proti, ir pārkāpts LESD 130. pants, kas paredz, ka centrālajai bankai jābūt pilnībā neatkarīgai, un LESD 127. panta 4. punkts, kas paredz, ka ir jāapspriežas ar ECB "par tiesību aktu projektiem tās kompetences jomā."

  • LESD 130. pantā norādīts: "Ne ECB, ne kādas valsts centrālā banka [..] nelūdz un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm vai struktūrām, no kādas dalībvalsts valdības vai no kādas citas struktūras."

  • LESD 127. panta 4. punktā noteikts, ka "ar ECB apspriežas [..] par visiem likumprojektiem, kas ir Eiropas Centrālās bankas kompetencē."

Turklāt nav ievērots Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 14. panta 2. punkts un Padomes Lēmuma 98/415/EK 4. pants par savlaicīgu konsultēšanos ar ECB. Komisija ir aicinājusi Ungārijas iestādes iesniegt skaidrojumu par vairākiem elementiem.

Oficiāla paziņojuma vēstulē minētie pārkāpumi attiecas gan uz likumu par Ungārijas centrālo banku (Magyar Nemzeti Bank jeb MNB), gan uz jauno konstitūciju.

Saskaņā ar likumu par MNB ministrs var tieši piedalīties Monetārās padomes sanāksmēs, un tas dod valdībai iespēju ietekmēt banku no iekšienes. Tāpat MNB sanāksmju darba programma iepriekš ir jānosūta valdībai, un tas liedz bankai iespēju noturēt konfidenciālas sanāksmes. Bez tam grozījumi bankas vadītāja atalgojuma shēmā atkal ir nekavējoties piemērojami amatā esošajam vadītājam, lai gan tie būtu jāpiemēro tikai no jauna pilnvaru termiņa, lai atalgojuma jautājumu nevarētu izmantot, lai iespaidotu MNB. Visbeidzot, bankas vadītājam un Monetārās padomes locekļiem ir jādod zvērests (par uzticību valstij un tās interesēm), kas ir problemātiski, ņemot vērā, ka MNB vadītājs ir arī ECB Ģenerālpadomes loceklis.

Komisijai ir bažas par bankas vadītāja un Monetārās padomes locekļu atlaišanas noteikumiem, kuri var būt par iemeslu politiskam spiedienam (pat parlaments var ierosināt Monetārās padomes locekļa atlaišanu) un kurus var izmantot ļaunprātīgi. Komisijai šaubas raisa arī biežās izmaiņas MNB institucionālajā satvarā, piemēram, Monetārās padomes locekļu skaita palielināšana un iespēja palielināt vadītāja vietnieku skaitu, pienācīgi neapsverot MNB vajadzības.

Noteikumi konstitūcijā reglamentē iespējamu MNB un finanšu pārraudzības iestādes apvienošanos. Pati par sevi apvienošanās nav problēma, tomēr MNB vadītājs šajā jaunajā struktūrā kļūtu vienkārši par priekšsēdētāja vietnieku, kas ir strukturāls drauds viņa neatkarībai.

2) Tiesu varas neatkarība

Ar tiesu varu saistītā pārkāpuma lieta galvenokārt attiecas uz jaunajiem noteikumiem par tiesnešu un prokuroru pensionēšanās vecumu un Ungārijas lēmumu tiesnešu, prokuroru un notāru obligātās pensionēšanas vecumu samazināt no 70 gadiem līdz 62 gadiem (vispārējais pensionēšanās vecums) no 2012. gada 1. janvāra.

ES noteikumi par vienlīdzīgu attieksmi darbavietā (Direktīva 2000/78/EK) aizliedz diskrimināciju darbavietā vecuma dēļ. ES Tiesas judikatūra liecina, ka gadījumos, kad valdība nolemj samazināt pensionēšanās vecumu kādai noteiktai ļaužu grupai, ir vajadzīgs objektīvs un samērīgs pamatojums. Šis princips no jauna apliecināts Tiesas 2011. gada 13. septembra nolēmumā, ka aizliegums aviosabiedrību pilotiem strādāt pēc 60 gadu sasniegšanas ir diskriminācija vecuma dēļ.

Ungārijas gadījumā Komisija nav konstatējusi, ka pastāvētu kāds objektīvs pamatojums atšķirīgai attieksmei pret tiesnešiem un prokuroriem, jo īpaši laikā, kad visā Eiropā pensionēšanās vecums tiek palielināts, nevis samazināts. No juridiskā viedokļa situācija ir vēl jo vairāk apšaubāma tāpēc, ka valdība jau ir paziņojusi Komisijai par nodomu palielināt vispārējo pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.

Runājot par tiesu varas neatkarību, Komisija pieprasa, lai Ungārija sniegtu plašāku informāciju par jaunajiem tiesību aktiem par tiesu darba organizāciju. Saskaņā ar likumu jaunizveidotā Nacionālā Tiesu biroja priekšsēdētāja rokās koncentrētas pilnvaras lemt par tiesu darbu, cilvēkresursiem, budžetu un lietu sadali. Lēmumus par tiesu ikdienas darbu vairs nepieņem koleģiāli, nav arī citu drošības mehānismu. Tagad viens cilvēks pieņem visus būtiskos lēmumus par tiesām, tostarp par tiesnešu iecelšanu. Bez tam iepriekšējā Augstākās tiesas priekšsēdētāja (2009. gada jūnijā ievēlēts uz 6 gadiem) pilnvaras priekšlaicīgi izbeidzās 2011. gada beigās. Turpretī citi agrākie Augstākās tiesas tiesneši turpina pildīt savus pienākumus kā tiesneši jaunajā Kūrijā, ar ko aizstāta Augstākā tiesa. Komisija gaida sīkus paskaidrojumus no Ungārijas iestādēm, lai varētu nolemt, vai nepieciešamas turpmākas pārkāpuma procedūras.

3) Datu aizsardzības uzraudzības iestādes neatkarība

Lieta par datu aizsardzības uzraudzītāju ir saistīta ar Ungārijas neseno lēmumu izveidot jaunu Nacionālo datu aizsardzības aģentūru, ar kuru no 2012. gada 1. janvāra aizstāj līdzšinējo Datu aizsardzības komisāra biroju. Rezultātā tiek priekšlaicīgi samazināts pašreizējā datu aizsardzības komisāra pilnvaru termiņš, kurš tika iecelts 2008. gadā uz 6 gadiem. Nav paredzēti pagaidu pasākumi līdz 2014. gadam, kad beidzas pašreizējā komisāra pilnvaras. Ar jaunajiem noteikumiem ir radīta situācija, kad premjerministrs un prezidents var atlaist jauno uzraudzītāju bez objektīva pamatojuma.

Datu aizsardzības uzraudzītāju neatkarību garantē Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pants un Pamattiesību hartas 8. pants. Bez tam ES noteikumi par datu aizsardzību (Direktīva 95/46/EK) paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido uzraudzības struktūra, kas pārrauga direktīvas piemērošanu, rīkojoties pilnīgi neatkarīgi. To ir apstiprinājusi Tiesa. Lietā pret Vāciju (C-518/07, 2010. gada 9. marts) Tiesa pieņēma nolēmumu, kurā uzsvērts, ka datu aizsardzības uzraudzības iestādēm ir jābūt pasargātām no jebkādas ārējas ietekmes, tostarp tiešas vai netiešas valsts varas ietekmes. Tiesas nolēmumā sacīts, ka tikai iespēja vien, ka pārraudzības iestādes var īstenot politisko ietekmi, ir pietiekama, lai radītu šķēršļus neatkarīgai uzraudzības iestāžu pienākumu izpildei.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija 2011. gadā apņēmās cieši uzraudzīt norises saistībā ar Ungārijas jauno konstitūciju, par kuru bažas pauda Eiropas Padome, Eiropas Parlamenta deputāti un citi. Pēdējos mēnešos Komisija ir uzturējusi ciešu saziņu ar Ungārijas iestādēm par to galveno tiesību aktu izstrādāšanu, ar ko īsteno konstitūciju. Komisija ir paudusi bažas par šo tiesību aktu saderību ar ES tiesību aktiem (sk. Memo/12/9). Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu un priekšsēdētāja vietnieki V.Redinga un O.Rēns decembrī nosūtīja vēstules, kurās izklāstītas šīs bažas. Arī priekšsēdētāja vietniece N.Krusa 2011. gadā ir vairākkārt sazinājusies ar Ungārijas iestādēm. 2011. gada janvārī Komisijai jau nācās iejaukties, lai tiktu grozīti četri aspekti Ungārijas Plašsaziņas līdzekļu likumā, kas neatbilda Es tiesību aktiem.

Papildu informācija

Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/president

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, ES ekonomisko un monetāro lietu un par eiro atbildīgā komisāra Olli Rēna tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/rehn/index_en.htm

Skatīt arī MEM0/12/12

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Cezary Lewanowicz (+32 2 298 05 09)

Matthew Newman (+32 2 296 24 06)

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website