Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Inovācijas partnerības — jauni priekšlikumi izejvielu, lauksaimniecības un veselīgu vecumdienu jomā nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju

Commission Européenne - IP/12/196   29/02/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Inovācijas partnerības — jauni priekšlikumi izejvielu, lauksaimniecības un veselīgu vecumdienu jomā nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju

Briselē, 2012. gada 29. februārī. Eiropas Komisija šodien ierosināja izlēmīgi rīkoties, lai jomās, kas būtiski ietekmē izaugsmi un darba vietas, risinātu trīs sabiedrībai svarīgākās problēmas, proti, piekļuvi izejvielām, lauksaimniecības ilgtspēju un aktīvas un veselīgas vecumdienas. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un nostiprinātu Eiropas līderpozīcijas pasaulē, minēto problēmu risināšanai jātiecas uz saskaņotākām inovācijas darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tāpēc Komisija ir aizsākusi divas jaunas Eiropas inovācijas partnerības (EIP) — izejvielu un ilgtspējīgas lauksaimniecības un produktivitātes jomā — kā arī apstiprinājusi četru gadu rīcības plānu 2011. gadā aizsāktajai pirmajai EIP par aktīvām un veselīgām vecumdienām. Eiropas inovācijas partnerības izmanto jaunu pieeju visai pētniecības-izstrādes-inovāciju ķēdei, iesaistot dažādu valstu un nozaru publiskās un privātās ieinteresētās personas, lai paātrinātu inovatīvo risinājumu ieviešanu. Katrai no partnerībām ir vērienīgs mērķis, kas sasniedzams līdz 2020. gadam, un pirmie rezultāti gaidāmi pēc 1 – 3 gadiem. Paredzams, ka nākamajās dienās notiekošajā Eiropadomes sanāksmē tiks atkārtoti uzsvērts, ka pētniecībai un inovācijai ir izšķiroša loma Eiropas ekonomikas atveseļošanā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Mums jākļūst inovatīviem, lai Eiropa atgrieztos uz izaugsmes un darba vietu radīšanas ceļa un lai risinātu svarīgākās problēmas, piemēram, piekļuvi izejvielām, lauksaimniecības ilgtspēju un sabiedrības novecošanos. Eiropas inovācijas partnerības nojauks traucējošas robežas, likvidēs vājās vietas un ļaus koncentrēties uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas ir svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”

Eiropas inovācijas partnerība (EIP) ir jauna koncepcija, ar kuru pirmoreiz tika iepazīstināts “Eiropa 2020” paraugprogrammā “Inovācijas Savienība”. Mērķis ir pievērsties vājajiem punktiem, nepilnībām un šķēršļiem Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmā, jo tie neļauj vai kavē jaunu ideju īstenošanu un ieviešanu tirgū. Šādi kavēkļi ir nepietiekami ieguldījumi, novecojuši noteikumi, standartu trūkums un tirgu sadrumstalotība. Katru partnerību vada vadības grupa, kuras priekšsēdētājs ir Eiropas komisārs vai komisāri, kuri ir atbildīgi par attiecīgo politikas jomu vai jomām. Līdz ar viņiem darbojas dalībvalstu pārstāvji (ministri), Parlamenta locekļi, nozares vadošie pārstāvji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība un citas svarīgas ieinteresētās personas. Eiropas inovāciju partnerības konstatē, kas darāms, lai pārvarētu trūkumus, piemēram, jāturpina attīstīt tehnoloģijas, jāpanāk pareiza tirgus struktūra un jāstimulē pieprasījums, un stiprinātu rīcību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tās neaizstāj finansējuma programmas vai regulatīvos procesus, bet nodrošina kopīgu sadarbības platformu.

Inovācijas partnerība izejvielu trūkuma pārvarēšanai Eiropā

Aizvien grūtāk kļūst nodrošināt augsto tehnoloģiju nozarei tik svarīgās izejvielas. Lai kāpinātu Eiropas ražošanas apjomus, saskaņā ar priekšlikumu izveidot Eiropas inovācijas partnerību izejvielu jomā tiks atbalstīta izejvielu izpēte, ieguve un pārstrāde, kopīgi darbojoties inovācijā. Piemēram, tiek lēsts, ka to neizmantoto Eiropas derīgo izrakteņu resursu vērtība, kuri atrodas 500 – 1000 metru dziļumā, ir ap 100 miljardi eiro. Jaunas tehnoloģijas palīdzēs iegūt derīgos izrakteņus no lielāka dziļuma, attālākos apgabalos un bargos apstākļos. Ir jārīkojas arī, lai rastu aizstājējus neatsveramām izejvielām un uzlabotu elektrisko un elektronisko ierīču un citu atkritumu utilizāciju. Uzlabota piekļuve izrakteņiem uzlabos novatorisku ražojumu izstrādāšanu, piemēram, plānslāņa fotoelementus, energoefektīvus apgaismes līdzekļus, elektriskos automobiļus, uzlabotas pasažieru lidmašīnas, infrasarkano staru optiskās ierīces un stikla šķiedru.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kura atbildības joma ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, sacīja: “Mums jāapvieno spēki, lai sāktu izmantot Eiropā pieejamo izejvielu milzīgo potenciālu. Jārīkojas enerģiskāk, lai līdz 2020. gadam izpētes, ieguves, pārstrādes, utilizācijas un aizstāšanas jomā padarītu Eiropu par pasaules līderi. Tam būs svarīga nozīme, lai Eiropa spētu jau šodien izstrādāt rītdienas tehnoloģijas. Šādai inovācijai ir izšķiroša nozīme, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un jaunu darba vietu radīšanu.”

MEMO/12/144

Carlo Corazza +32 2 295 1752

Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecībā

Turpmākajos gados pārtikas nodrošinājums būs viena no galvenajām problēmām pasaulē, jo prognozēts, ka pārtikas pieprasījums līdz 2050. gadam pieaugs par 70 % (FAO). Strauji pieaugs arī pieprasījums pēc lopbarības, šķiedrvielām, biomasas un biomateriāliem. Turklāt šo problēmu pavada lēnāks ražīguma pieaugums, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka samazinājies ieguldījums lauksaimniecības pētniecībā, kā arī pieaugoša slodze uz vidi un dabas resursiem. Piemēram, 45 % Eiropas augšņu ir slikta augsnes kvalitāte. Aptuveni 40 % no lauksaimniecības zemes var būt piesārņoti ar nitrātiem, un pēdējo 20 gadu laikā lauku un pļavu putnu skaits ir samazinājies par 20–25 %.

Tātad galvenā problēma lauksaimniecības jomā turpmāk būs ne tikai ražot vairāk, bet darīt to arī ilgtspējīgā veidā. Šīs problēmas neizdosies atrisināt, ja nenotiks nopietna pārorientēšanās uz pētniecību un inovāciju, jo īpaši, apvienojot pētnieku, lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu pūliņus tā, lai zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas varētu praktiski ieviest lauksaimniecībā un nodrošinātu zinātnes nozarei sistemātiskākus praktiskās lauksaimniecības datus. Eiropas inovācijas partnerības (EIP) “Lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspēja” mērķis ir nodrošināt darbojošos saskarni starp lauksaimniecību, bioekonomiku, zinātni un citām jomām ES, valstu un reģionālā līmenī. Tā būs arī kā katalizators, kas uzlabos to ar inovāciju saistīto darbību efektivitāti, kuras atbalsta lauku attīstības politika, kā arī Savienības pētniecība un inovācija. Šai EIP ir noteikti divi galvenie mērķi: lauksaimniecības nozares ražīguma efektivitātes veicināšana (līdz 2020. gadam pārtraucot neseno produktivitātes mazināšanās tendenci) un lauksaimniecības ilgtspēja (līdz 2020. gadam nodrošinot augsnes funkcionalitāti apmierinošā līmenī).

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs uzsvēra: “Turpmāk lauksaimniecības galvenais uzdevums ir ne tikai ražot vairāk, bet arī ražot labāk. Šajā nolūkā svarīga būs uz pieprasījumu balstīta pētniecība un inovācija, kā arī uzlabota labākās prakses paņēmienu izplatīšana.”

MEMO/12/147

Roger Waite +32 2 296 1404

Eiropas inovāciju partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām

Demogrāfiskā novecošana patlaban ir viena no nopietnākajām Eiropas problēmām. Nākamajos 50 gados gandrīz divkāršosies to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. 2010. gadā šādu iedzīvotāju skaits bija 87 miljoni, un prognozēts, ka 2060. gadā tas sasniegs 148 miljonus1.

Lai gan Eiropas aprūpes un sociālajām sistēmām tas rada īpašu problēmu, tomēr tā ir arī iespēja šīs sistēmas uzlabot pacientu, veselības aprūpes sistēmu un inovatīvas rūpniecības interesēs.

Eiropas inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām ir izveidota, lai risinātu minētās problēmas. 2011. gada novembrī tā iesniedza stratēģisko īstenošanas plānu (SĪP), norādot prioritārās jomas un konkrētas darbības, kuras veicamas publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai (sk. IP/11/1309, IP/11/519).

Šis paziņojums ir Komisijas tieša atbilde par minēto konkrēto darbību īstenošanu. Šādas darbības ir, piemēram, aicinājums iesaistīties ieinteresētajām personām, novatorisku ideju tirgus izveidošana, regulatīvo un standartizācijas jautājumu risināšana. Tas uzlabos veco ļaužu dzīvi, palīdzēs viņiem dot labumu sabiedrībai, arī kļūstot vecākiem, un samazinās slodzi uz veselības un aprūpes sistēmām, kas galu galā veicinās ilgtspējīgu izaugsmi.

Komisija apstiprina apņemšanos atbalstīt SĪP īstenošanu, jo īpaši ar šādām darbībām:

  • šodien izsakot pirmo uzaicinājumu ieinteresētajām personām apņemties veikt konkrētas inovācijas darbības aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā (sk. šeit);

  • līdz 2012. gada aprīlim izveidojot "novatorisku ideju tirgu", kas palīdzēs ieinteresētajām personām rast partnerus, dalīties labākajā praksē un izplatīt pierādījumus par sasniegtajiem rezultātiem;

  • saskaņojot un efektīvi izmantojot ES finansējuma instrumentus, piemēram, Konkurētspējas un jauninājumu programmu (KJP), Pētniecības 7. pamatprogrammu un Veselības programmu;

  • risinot regulatīvos un standartizācijas jautājumus, piemēram, atbalstot jaunas ES sistēmas izveidošanu savstarpējas izmantošanas testēšanai, kvalitātes marķēšanai un sertificēšanai e-veselības jomā.

Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli uzsvēra: “Aktīvas un veselīgas vecumdienas ir būtiskas iedzīvotājiem, veselības un aprūpes sistēmu dzīvotspējai, kā arī nodrošina svarīgu rūpniecisko potenciālu. Komisija ir pilna apņēmības atbalstīt to prioritāro jomu ātru īstenošanu, par kurām partnerība vienojusies 2011. gadā. Mūsu mērķis ir nākamajos divos gados sasniegt taustāmus rezultātus."

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: “EIP aktīvām un veselīgām vecumdienām mums palīdzēs uzlabot vecāku cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, kā arī palīdzēs ilgtermiņā nodrošināt mūsu aprūpes sistēmas ilgtspējību. Mēs aicinām visas ieinteresētās personas sniegt ieguldījumu un palīdzēt mums mērķtiecīgi pārvarēt šīs demogrāfiskās pārmaiņas.”

Frédéric Vincent +32 2 298 7166

Ryan Heath +32 2 296 1716

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen +32 2 295 3070

Mark Gray +32 2 298 8644

Michael Jennings +32 22 96 33 88

1 :

ECFIN Ageing Study 2009

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/publication_summary14911_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site