Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Jaunākā apsekojuma rezultāti liecina, ka eiropieši ir gatavi aktīvām vecumdienām

Briselē, 2012. gada 13. janvārī. Lai atzīmētu 2012. gada – Eiropas gada aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei – sākumu, Komisija šodien nāca klajā ar jauna Eirobarometra apsekojuma rezultātiem, kas liecina, ka 71 % eiropiešu apzinās, ka Eiropas iedzīvotāji strauji noveco, bet 42 % aptaujāto par to raizējas. Tas ir pretstatā politikas veidotāju uzskatam, ka demogrāfiskā novecošana ir būtiska problēma. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka 55 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem ir svarīga loma galvenajās sabiedriskās dzīves jomās. Vairāk nekā 60 % uzskata, ka būtu jāatļauj strādāt pēc pensionēšanas vecuma sasniegšanas, un viena trešdaļa aptaujāto domā, ka varētu paši strādāt ilgāk. Pārsteidzoši, ka šādi lielākoties domā cilvēki, kam pensijas vecums vairs nav tālu, un nevis jaunākā paaudze.

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, iepazīstinot ar apsekojumu, pauda savu viedokli: "Šodien Eirobarometra apsekojums liecina, ka cilvēki novecojot ir gatavi saglabāt aktivitāti. Esmu pārliecināts, ka Eiropas gads darbosies kā katalizators un mobilizēs iedzīvotājus, ieinteresētās personas un lēmumu pieņēmējus veikt attiecīgus pasākumus, lai popularizētu aktīvas vecumdienas un risinātu ar novecošanu saistītos jautājumus pozitīvā gaisotnē."

Eirobarometra apsekojumā ir ietvertas piecas jomas: vispārējs viedoklis par vecumu un vecākiem cilvēkiem, vecāka gada gājuma cilvēki darbavietā, pensionēšanās un pensijas, brīvprātīgais darbs un atbalsts vecākiem cilvēkiem, kā arī vecumam labvēlīga vide.

Apsekojuma laikā atklājās, kā dažādās valstīs atšķiras vārdu "jauns" un "vecs" definīcijas. Maltā, Portugālē un Zviedrijā cilvēki, kas jaunāki par 37 gadiem, tiek uzskatīti par jauniem, savukārt Kiprā un Grieķijā par jauniem uzskata cilvēkus līdz 50 gadu vecumam. Vidēji eiropieši uzskata, ka mūs sāk uzskatīt par veciem mazliet pirms 64 gadu vecuma, bet par jauniem vairs neuzskata pēc 41,8 gadu vecuma sasniegšanas. Uztvere mainās arī atkarībā no vecuma un dzimuma – sievietes uzskata, ka vecumdienas sākas mazliet vēlāk nekā vīrieši (attiecīgi 65,0 gados un 62,7 gados).

Raugoties no nodarbinātības perspektīvas, tikai katrs trešais eiropietis piekrīt tam, ka līdz 2030. gadam būs jāpaaugstina pensionēšanās vecums, lai gan daudzās dalībvalstīs patlaban tā ir skaidra politikas prioritāte. Tomēr pārliecinošs atbalsts (61 %) tiek pausts idejai, ka cilvēkiem vajadzētu ļaut turpināt strādāt arī pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 53 % aptaujāto noraida priekšlikumu par obligātu pensionēšanās vecumu, taču dalībvalstīs vērojamas milzīgas atšķirības.

Lai gan ierastais pensionēšanas vecums ir 65 gadi, vidējais vecums, kādā cilvēki 2009. gadā pameta darba tirgu, bija 61,5 gadi. 42 % eiropiešu uzskata, ka viņi spēs darīt to pašu darbu, ko dara pašlaik, arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, taču 17 % paredz, ka nevarēs turpināt esošo darbu līdz 60 gadu vecumam. Trešdaļa eiropiešu apgalvo, ka viņi vēlētos turpināt strādāt pēc pensionēšanas vecuma sasniegšanas, un teju divām trešdaļām eiropiešu doma par nepilnas slodzes darbu apvienojumā ar daļēju pensiju šķiet tīkamāka par pilnīgu pensionēšanos.

Aktīvas vecumdienas nav saistītas vienīgi ar nodarbinātību. Aptuveni ceturtā daļa eiropiešu (tostarp arī tie, kas vecāki par 55 gadiem) apgalvo, ka iesaistās brīvprātīgā darbā. Valstīs, kurās brīvprātīgā darba tradīcijas nav tik izteiktas, lielāka cilvēku daļa apgalvo, ka ir palīdzējuši vai snieguši atbalstu citiem cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības. Šādu atbalstu snieguši 36 % eiropiešu, kas vecāki par 55 gadiem. 15 % aptaujāto vecumā virs 55 gadiem aprūpē vecāku ģimenes locekli, un 42 % tā rīkojušies iepriekš.

Pamatinformācija

Ar 2012. gadu – Eiropas gadu aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei – tiek popularizēts vecāka gada gājuma cilvēku ieguldījums sabiedrībā un veicināti pasākumi labāku iespēju radīšanai, kas ļautu vecākiem cilvēkiem saglabāt aktivitāti.

Eiropas gadā (2012) ir iekļautas trīs aktīvu vecumdienu dimensijas:

  • Aktīvas vecumdienas nodarbinātībā. Lai iedrošinātu gados vecākus darbiniekus turpināt stādāt, ir jāuzlabo darba apstākļi un jāpielāgo tie vecāku darbinieku veselības stāvoklim un vajadzībām, jāatjaunina viņu prasmes, nodrošinot brīvāku piekļuvi mūžizglītībai, un jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas, lai nodrošinātu efektīvus stimulus ilgāk palikt darba tirgū.

  • Līdzdalība sabiedrībā. Iespēju un apstākļu uzlabošana, lai vecāki cilvēki varētu iesaistīties sabiedriskajā dzīvē kā brīvprātīgie vai aprūpētāji ģimenē un piedalīties sabiedriskajos procesos, tādējādi izvairoties no sociālās atstumtības un daudzām ar to saistītām problēmām un riskiem.

  • Neatkarīga dzīvošana. Veselības vecināšana un profilaktiska veselības aprūpe, veicot pasākumus, kas pagarina veselīgas dzīves gadus un novērš atkarību, kā arī vides (sabiedriskās ēkas, infrastruktūra, transports, ēkas) labāka pielāgošana vecāka gada gājuma cilvēku vajadzībām, lai viņi pēc iespējas varētu saglabāt neatkarību.

Eiropas gada uzdevums ir mudināt visus politikas veidotājus un ieinteresētās personas izvirzīt sev īpašus mērķus saistībā ar aktīvām vecumdienām un rīkoties, lai tos sasniegtu. Šādu mērķus var publiskot Eiropas gada vietnē. Saziņas pasākumi plašai sabiedrībai, ieinteresētājām personām, lēmumu pieņēmējiem un žurnālistiem tiks rīkoti valsts un Eiropas līmenī.

Papildu informācija

Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 378. Aktīvas vecumdienas (Report and Factsheets)

Salīdzināma informācija par dalībvalstīm pieejama MEMO/12/10

Eurostat ziņu izlaidums

Skatīt arī

Tīmekļa vietne: Eiropas gads aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei

Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām

Publikācijas

Eurostat buklets Active ageing and solidarity between generations – a statistical portrait of the European Union 2012

Kā Eiropā veicināt aktīvas vecumdienas – ES atbalsts vietējiem un reģionāliem dalībniekiem

2012. gads – Eiropas gads aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei

Contact :

Cristina Arigho (+32 2 298 53 99)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website