Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Starpposma prognoze — eurozonā mērena lejupslīde ar stabilizācijas pazīmēm

Briselē, 2012. gada 23. februārī. 2011. gada beigās cerētā ekonomikas atlabšana aizkavējās, un šāds stāvoklis saglabāsies arī 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos. Tomēr prognozē, ka gada otrajā pusē atsāksies neliela izaugsme. Paredzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012. gadā reālā IKP pieaugums ES kopumā nemainīsies (0,0 %), bet eurozonā saruks par 0,3 %. Neskaidrība vēl aizvien ir liela un norises dažādās valstīs — nevienmērīgas. Savukārt inflāciju 2012. gadā tagad prognozē nedaudz lielāku nekā rudens prognozēs, kam par iemeslu ir vēl aizvien augstās enerģijas cenas un netiešo nodokļu palielinājumi. Inflācija sasniegs 2,3 % ES un 2,1 % eurozonā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sacīja: "Lai gan izaugsme ir bijusi niecīga, Eiropas ekonomikā ir novērojamas stabilizācijas pazīmes. Ekonomikas noskaņojums vēl aizvien ir pesimistisks, bet spriedze finanšu tirgos mazinās. Tagad ir veikti daudzi nepieciešami pasākumi, lai panāktu finansiālo stabilitāti un radītu apstākļus ilgtspējīgākai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ja rīkosimies izlēmīgi, mēs varam pārvarēt kritisko punktu un no stabilizēšanas pāriet uz izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanu."

Prognozes par izaugsmi ES un eiro zonā pazeminātas

Apstākļos, kad izaugsmes temps mazinās un pārliecība nevairojas, sagaidāms, ka 2012. gadā reālais IKP ES nemainīsies (0,0 %), bet euro zonā pat saruks par 0,3 %. Salīdzinājumā ar 2011. gada 10. novembrī publiskoto rudens prognozi tas ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem ES un par 0,8 procentpunktiem eurozonā. Izaugsme dalībvalstīs vēl aizvien ir ļoti atšķirīga. Prognozē, ka 2012. gadā IKP pieaugums 9 valstīs būs negatīvs, vienā — nemainīgs, bet 17 — pozitīvs. Vislielākais tas būs Latvijā, Lietuvā un Polijā, bet vismazākais — Grieķijā un Portugālē.

Prognozes par globālo un iekšzemes pieprasījumu

Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka pasaulē ekonomiskie apstākļi būs nelabvēlīgi un ka globālais pieprasījums saruks, kas savukārt mazinās neto eksporta apjomus. ES uzņēmumu un patērētāju pārliecības rādītājs vēl aizvien ir zemā līmenī, lai gan pēdējā laikā manāma neliela uzlabošanās, jo finanšu sektorā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Nestabilajās valstīs īstenotā pārliecinošā politika un augošā paļāvība, ka valsts parāda krīzes tiek sekmīgi risinātas, ir palīdzējusi tirgiem stabilizēties. Nedaudz mazinājušās bažas, ka atsevišķas valstis varētu piedzīvot maksātnespēju, tomēr valstu obligāciju ienesīgums vēl aizvien ir ļoti atšķirīgs un privātajam sektoram ir apgrūtināta piekļuve kredītam. Lai gan lielos vilcienos finanšu tirgi ES vēl aizvien ir nestabili un privātās investīcijas un patēriņu nomāc neskaidrais stāvoklis, kredītresursu trūkuma risks ir samazinājies, lielā mērā pateicoties ECB īstenotajiem likviditātes pasākumiem. Tā kā pieprasījums ir samazinājies, prognozē, ka attiecīgajā periodā kredītnosacījumi neierobežos investīcijas un patēriņu. Kopumā 2012. gada otrajā pusē gaidāma pakāpeniska pārliecības atjaunošanās un investīciju un patēriņa palielināšanās.

Inflācija samazinās ļoti pakāpeniski

Laikā, kad enerģijas cenas saglabājas augstas, arī inflācija bijusi lielāka nekā prognozēts rudenī. Tā kā pamatinflācija ir nostabilizējusies 2 % apmērā, bet nesenie netiešo nodokļu palielinājumi kavē straujāku cenu spiediena mazināšanos, kopējā SPCI1 inflācija ir mazinājusies lēnāk, nekā gaidīts. Paredzams, ka prognozes periodā inflācija turpinās samazināties lēni, kas atspoguļo prognozēto ekonomiskās aktivitātes vājināšanos. Sagaidāms, ka kopumā 2012. gadā SPCI inflācija sasniegs 2,3 % ES un 2,1 % eurozonā.

Riska novērtējums

Lielas nenoteiktības apstākļos ES izaugsmes prognozes 2012. gadā apdraud negatīvi riski. Ja valsts parāda krīze saasināsies tiktāl, ka iestājas kredītu iztrūkums un izsīkst iekšzemes pieprasījums, tad rezultātā varētu iestāties dziļa un ilgstoša lejupslīde. Tomēr IKP pieaugums var izrādīties labāks par prognozēto, ja pārliecības atjaunošanās būs spēcīgāka, nekā plānots, un globālais pieprasījums izrādīsies noturīgāks, kam par cēloni var būt, piemēram, mājokļu tirgu stabilizēšanās ASV. Attiecībā uz inflāciju riski šķiet kopumā līdzsvaroti; galvenais cēlonis zemākai inflācijai būtu krasāka IKP sarukšana, kas savukārt ietekmētu cenu dinamiku. Savukārt ģeopolitiskās spriedzes izraisīti traucējumi naftas piegādēs un lielāks par plānoto pieprasījums jaunietekmes tirgos varētu palielināt preču cenu inflāciju.

Ziņojuma pilnā versija pieejama:

http://ec.europa.eu/economy_finance/articles/eu_economic_situation/2012-02-23-interim_forecast_en.htm

Contacts :

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

1 :

Saskaņotais patēriņa cenu indekss


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website