Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Dohā, 2012. gada 8. decembrī

Dohas Klimata pārmaiņu konference – mazs solis ceļā uz 2015. gada globālo vienošanos klimata jomā

Eiropas Savienība atzinīgi vērtē Dohas Klimata pārmaiņu konferences rezultātus, kas ir labs pamats vērienīgākai starptautiskai rīcībai klimata pārmaiņu apkarošanā īstermiņā, dod iespēju konkrētāk runāt par jaunu globālu nolīgumu klimata jomā, kurš jānoslēdz 2015. gadā, un ļauj 2013. gada 1. janvārī sākt Kioto protokola otro periodu.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: „Dohas konferencē mēs esam tikuši pāri tiltam, kas savieno iepriekšējo klimata pārmaiņu novēršanas shēmu un jauno sistēmu. Tagad mēs esam ceļā uz globālu vienošanos, kas jāpanāk 2015. gadā. Līdz tam nebija vienkārši nonākt. Tas arī nenotika ātri. Tomēr mēs spējām šim tiltam tikt pāri. Mums priekšā ir ļoti spraigas sarunas. Tagad mums ir jāizvirza augstāki mērķi un jāpalielina ātrums.”

Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministrs Sofoklis Aletraris, kura valsts šobrīd ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, piebilda: „Šī lēmumu pakete nodrošina stingru pamatu vērienīgākiem globāliem pasākumiem emisiju jomā, kuri jāīsteno līdz 2015. gadam. ES sadarbosies ar saviem partneriem, lai šo iespēju izmantotu maksimāli. Dohas konferencē mēs vēlējāmies uzklausīt konkrētus priekšlikumus par risinājumiem, ko jaunattīstības valstis varētu piedāvāt saistībā ar klimata pārmaiņu radītajiem zaudējumiem un kaitējumu, un mēs atzinīgi vērtējam šeit panākto vienošanos, kam atbilstīgi nākamgad paredzēts izveidot institucionālo struktūru.”

Durbanas Pastiprinātas rīcības platforma

Pēc ES pieprasījuma konferences dalībnieki vienojās par 2013. gada un turpmāko gadu darba plānu saistībā ar Durbanas platformu. Platformai ir divi uzdevumi: izstrādāt jaunu globālu nolīgumu klimata jomā, kas attieksies uz visām valstīm un kas jāpieņem līdz 2015. gadam, un apzināt iespējas, kas ļautu līdz 2020. gadam vairāk samazināt emisijas globālā mērogā, tādā veidā novēršot neatbilstību starp pašreizējām emisiju ierobežošanas saistībām un tām saistībām, kas jāpilda, lai globālā sasilšana būtu mazāka par 2 °C. Darba plānā, par ko Dohas sarunu kārtās panākta vienošanās, paredzēts pasākumu īstenošanas grafiks un ierosināti jautājumi, kas jārisina saistībā ar abiem darba virzieniem. ANO ģenerālsekretāra Bana Gimuna nodoms 2014. gadā sapulcēt pasaules līderu augstākā līmeņa sanāksmi klimata pārmaiņu jautājumu apspriešanai būs papildu politiskais impulss šajā darbā.

Sarunu procesa racionalizācija

Starptautisko sarunu procesu klimata jomā ļāva racionalizēt to darba grupu konstruktīvie secinājumi, kuras vienlaikus strādāja pie jautājuma par Kioto protokolu un ilgtermiņa sadarbību saistībā ar ANO klimata pārmaiņu konvenciju. Tādējādi Durbanas platforma būs vienīgais sarunu forums, kurā tiks apspriests 2015. gada nolīgums.

Finansējums klimata jomā

ES ir pasaulē lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja un klimata jomas pasākumu finansētāja jaunattīstības valstīs. Dohas konferencē ES apliecināja, ka tā gatava mobilizēt tūlītējo finansējumu kopumā 7,2 miljardu eiro apmērā, ko cīņā pret klimata pārmaiņām tā ir apņēmusies piešķirt laikā no 2010. līdz 2012. gadam, un apstiprināja jaunattīstības partnervalstīm, ka finansējumu klimata jomā tā turpinās piešķirt arī pēc šī gada. Vairākas ES dalībvalstis un citas attīstītās valstis paziņoja par konkrētām 2013. gada finanšu saistībām, bet dažos gadījumos – līdz pat 2015. gadam. Par finansējumu pieņemto lēmumu pakete mudina attīstītās valstis saglabāt finansējumu klimata jomā 2013.–2015. gadam vismaz tūlītēja finansējuma vidējā līmenī. Ar šiem lēmumiem arī tika par gadu pagarināts tās darba programmas termiņš, kurā paredzēts ilgtermiņa finansējums, lai palīdzētu attīstītajām valstīm apzināt risinājumus, kam atbilstīgi līdz 2020. gadam varētu palielināt klimata pārmaiņu apkarošanas finansējumu līdz 100 miljardiem ASV dolāru gadā, ko veidotu publiskais, privātais un alternatīvais finansējums lietderīgiem seku mazināšanas pasākumiem un pārredzamai lēmumu īstenošanai jaunattīstības valstīs.

Ar klimata pārmaiņām saistītie zaudējumi un kaitējums

Dohas konferencē tika aplūkots jautājums par jaunattīstības valstu lielākajām bažām saistībā ar vienošanos par institucionālās kārtības, piemēram, starptautisku mehānismu, izveidi nolūkā kompensēt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus un kaitējumu, jo īpaši neaizsargātākajās jaunattīstības valstīs. Kārtība tiks izveidota ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kura notiks nākamā gada beigās Varšavā.

Kioto protokols

Dohas konferences līdzsvarotais iznākums ļāva Eiropas Savienībai apstiprināt savu apņemšanos piedalīties Kioto protokola otrajā saistību periodā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī. Konferencē tika pieņemts ratificējams grozījums, kurā paredzēti noteikumi par šo otro periodu. Tas ilgs astoņus gadus, tādējādi novēršot iespējamas nepilnības starp šī perioda beigām un jaunā globālā nolīguma stāšanos spēkā 2020. gadā. ES šo grozījumu piemēros no 2013. gada 1. janvāra, lai gan Eiropas iestādes un dalībvalstis visticamāk to formāli ratificēs vairāk nekā pēc gada.

Attiecībā uz otro periodu ES ir apņēmusies samazināt emisijas atbilstīgi savam mērķim 1990. gada emisiju apjomu līdz 2020. gadam samazināt par 20 %, tomēr tā ir paredzējusi iespēju labvēlīgu apstākļu gadījumā šo samazinājuma apjomu palielināt līdz 30 %. Emisiju samazināšanas saistību izpildi ES nodrošinās kopīgi ar dalībvalstīm, Horvātiju un Islandi. Visu to valstu mērķi, kuras piedalās otrajā periodā, tiks pārskatīti līdz 2014. gadam, lai ņemtu vērā vēl augstākus mērķus.

ES un pārējās valstis, kuras izvirzīja mērķus par otro periodu, arī turpmāk, jau no paša perioda sākuma, varēs izmantot Kioto mehānismus. No pirmā saistību perioda pārnestajam emisiju budžetu (noteiktā daudzuma vienību jeb NDV) pārpalikumam tiks piemērots pārdošanas ierobežojums. Turklāt lēmumā ietvertas ES, tās dalībvalstu un citu iespējamo pircēju (Austrālijas, Japānas, Lihtenšteinas, Monako, Jaunzēlandes, Norvēģijas un Šveices) politiskas deklarācijas, kurās tās apliecina, ka neiegādāsies no pirmā perioda pārnestās NDV.

Otrais periods ir daļa no pārejas uz globālo nolīgumu, kas stāsies spēkā 2020. gadā. Valstis, tostarp ES, kas piedalās Kioto protokola otrajā periodā, rada tikai 14 % no emisiju apjoma pasaulē. Tādēļ nākotnē klimata pārmaiņu apkarošanas režīmā jāpiedalās visām valstīm.

Kontaktpersonas:

Stephanie Rhomberg (+32 2 298 72 78)

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website