Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 5. decembrī

Ikgadējās algu korekcijas rezultātā ES ierēdņu pirktspēja samazinās par 1,1 %

Sarežģītās ekonomiskās situācijas rezultātā Eiropas Savienības (ES) ierēdņu pirktspēja 2012. gadā būs samazinājusies par 1,1 %. To nosaka ikgadējās algu korekcijas aprēķina formula. Šis samazinājums seko 2011. gadā piedzīvotajam pirktspējas faktiskajam kritumam par 3,6 %. Kopumā ES ierēdņu pirktspēja laikposmā no 2004. gada līdz 2011. gadam samazinājās par 7,6 %.

Minētā formula (tā dēvētā “metode”) atspoguļo valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas attīstību – pieaugumu vai samazinājumu – astoņu dalībvalstu grupā (Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Beļģijā un Luksemburgā; šo valstu izlasi, kuras kopējais IKP atbilst 76 % no ES IKP, 2004. gadā noteica pašas dalībvalstis). Citiem vārdiem sakot, ar šo formulu ES darbinieku algām piemēro politiskos lēmumus, kurus šo valstu valdības pieņēmušas attiecībā uz savu civildienesta ierēdņu atalgojumu.

Šāgada rezultāts precīzi atspoguļo sarežģīto ekonomisko situāciju un tās ļoti dažādo ietekmi uz valstu civildienestiem: ir ņemts vērā algu palielinājums Vācijā (+4,3 %), Beļģijā (+2,5 %), Luksemburgā (+2,5 %), Francijā (+1,8 %) un Apvienotajā Karalistē (+0,9 %) un, no otras puses, samazinājums Spānijā (–3 %) un Nīderlandē (–1,9 %) un algu iesaldēšana Itālijā (0 %). Šo valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas kopējās izmaiņas bija –1,1 %. Attiecīgi tieši tādu pašu pirktspējas samazinājumu piemēro attiecībā uz ES ierēdņiem – neatkarīgi no vietas, kur viņi strādā, un no ES iestādes vai aģentūras, kurā viņi ir nodarbināti.

No Beļģijas inflācijas līmeņa izriet, ka Briselē strādājošo ES ierēdņu algas nominālā korekcija ir 1,7 %. Šis zem inflācijas līmeņa noteiktais palielinājums atbilst pirktspējas kritumam par 1,1 %. Kā minēts iepriekš, šis palielinājums ir mazāks nekā ierēdņu algas nominālās korekcijas pusē no izlasē iekļautajām dalībvalstīm.

Pastāv izņēmuma klauzula, kas ļauj faktiski apturēt parastās metodes piemērošanu, ja ir izpildīti stingri juridiskie kritēriji saistībā ar “būtisku un pēkšņu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos”, ko ar minēto metodi nav iespējams atspoguļot. Tomēr padziļināta analīze parādīja, ka šie nosacījumi nav izpildīti un ka ar ierosināto pirktspējas samazinājumu par 1,1 % ir pilnībā atspoguļotas valstu civildienesta ierēdņu situācijas izmaiņas.

Neraugoties uz to, Komisija nelokāmi uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ES pārvaldei ir jādod savs papildu ieguldījums. Tāpēc Komisija jau pērn Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedza priekšlikumu, kas paredz 2013.–2017. gadā visās ES iestādēs un aģentūrās samazināt personālu par 5 %. Lai tiktu galā ar attiecīgo darba slodzes pieaugumu, līdztekus šim personāla samazinājumam darba nedēļas minimālais ilgums tiks palielināts līdz 40 stundām, nekoriģējot darbinieku algu. Komisija turklāt ierosināja palielināt pensionēšanās vecumu no 63 uz 65 gadiem un atvieglot iespēju strādāt līdz 67 gadu vecumam, kā arī atsevišķiem amatiem ievērojami (par 18 %–45 %) samazināt karjeras sākuma un beigu algu.

Tas radītu būtiskus ietaupījumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā nākamās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā, un ilgtermiņā 1 miljarda eiro apmērā ik gadu, ņemot vērā šo pasākumu ilgstošo iedarbību.

Komisija turklāt pagājušā gadā ierosināja ne tikai paturēt spēkā īpašo nodokli, kura piemērošanas termiņš beidzas 2012. gada 31. decembrī, bet arī palielināt šo tā dēvēto “solidaritātes nodevu” (ko piemēro papildus ienākuma nodoklim, kurš var sasniegt 45 %) no 5,5 % līdz 6 %. Bez tam, reaģējot uz dalībvalstu paustajām bažām, ir ierosināts reformēt minēto metodi un pagarināt tās piemērošanas termiņu, kurš arī beidzas 2012. gada beigās.

Komisija pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome vēl nav panākusi kopēju nostāju par šiem priekšlikumiem, kaut arī tie publiskoti jau vairāk nekā pirms 17 mēnešiem. Komisija pauž nožēlu arī par to, ka Padome tādējādi nav varējusi attiecībā uz šiem priekšlikumiem pilnvarot savu prezidentūru sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu un Komisiju. Līdz ar to iespējams, ka, beidzoties īpašās nodevas piemērošanai, ES ierēdņu neto algas janvārī varētu palielināties.

Pēdējā mēģinājumā novērst šādu scenāriju Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs ir nosūtījis vēstuli ES prezidentvalsts Kipras ministram Andreasam Mavrojannim un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam, vēlreiz viņiem atgādinot radušos situāciju un to, kā Padome un Parlaments to varētu novērst, uz vienu gadu pagarinot īpašās nodevas un metodes piemērošanas termiņu. Komisija attiecīgi 2013. gadā abiem ES likumdevējiem no jauna iesniegtu visu sākotnēji ierosināto taupības pasākumu priekšlikumus.

Kontaktpersonas:

Antonio Gravili (+32 2 295 43 17)

Marilyn Carruthers (+32 2 299 94 51)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website