Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 4. decembrī

Eiropas vienotā gaisa telpa: dalībvalstis neievēro svarīgāko termiņu, no kura atkarīga Eiropas vienotās gaisa telpas izveide

Daudzas dalībvalstis pieļāvušas kavējumus un nav nodrošinājušas atbilstību visām prasībām, kas jāizpilda, lai 2012. gada 4. decembrī būtu sākuši darboties deviņi funkcionālie gaisa telpas bloki (FAB). Būtisks termiņš ir nokavēts attiecībā uz FAB (reģionālajiem gaisa telpas blokiem), kas ir nozīmīgs elements vērienīgajos plānos izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, kas trīskāršotu Eiropas gaisa telpas kapacitāti un uz pusi samazinātu gaisa satiksmes vadības izmaksas. Komisija šodien brīdināja, ka sāks pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm par FAB, kuri vēl pilnībā neatbilst visām tiesiskajām prasībām. 2013. gada pavasarī tā arī nāks klajā ar jaunu tiesību aktu kopumu, kas paātrinās reformas un nodrošinās Eiropas vienotās gaisa telpas pilnīgu īstenošanu.

Nepilnības, kuru cēlonis ir Eiropas sadrumstalotā gaisa telpa, katru gadu rada papildu izmaksas gandrīz 5 miljardu eiro apmērā. To dēļ katrs lidojums ir vidēji 42 kilometrus garāks, līdz ar to gaisa kuģi sadedzina vairāk degvielas, palielinās oglekļa dioksīda emisijas, ir jāmaksā lielākas nodevas un rodas ilgākas aizkavēšanās. Amerikas Savienotās Valstis kontrolē tikpat lielu gaisa telpu, kurā ir pat intensīvāka satiksme, taču tās izmaksas veido aptuveni pusi no ES izmaksām.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass sacīja: “Mēs darīsim visu iespējamo, lai Eiropas vienotā gaisa telpa kļūtu par realitāti. Izmaksas, kas saistītas ar pārslogotību un kavējumiem, diendienā lidojot apmaksā Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Tām var pievienot gan izmaksas, ko ekonomikai rada efektivitātes trūkums, gan negatīvo ietekmi uz vidi, un kļūst skaidrs, ka Eiropas vienotā gaisa telpa ir pārāk nozīmīga, lai ļautu tai ciest neveiksmi. Ekonomiskās krīzes laikā mēs nevaram samierināties ar pašreizējo situāciju. Pašlaik Eiropas gaisa telpas reformas īstenošana nopietni kavējas. Funkcionālie gaisa telpas bloki ir Eiropas vienotās gaisa telpas infrastruktūras stūrakmens, un svarīgais termiņš ir nokavēts. Nav citu iespēju, kā vien stingri piemērot ES tiesību aktus.”

2012. gads ir izšķirošs Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē, jo šajā laikā ir jāsasniedz četri būtiski rezultāti, tostarp jānodrošina, lai decembrī darbību būtu sekmīgi sākuši deviņi funkcionālie gaisa telpas bloki.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem termiņš FAB darbības sākumam bija 2012. gada 4. decembris. Ir izveidoti deviņi funkcionālie gaisa telpas bloki, kas aptver visu ES un vēl četras valstis (Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Norvēģija, Šveice), un tas ir būtisks sasniegums. Tomēr šie funkcionālie gaisa telpas bloki vēl nav patiesi „funkcionāli”, jo tie joprojām darbojas atbilstīgi dalībvalstu teritoriālajām robežām vai joprojām nav optimizējuši aeronavigācijas pakalpojumus, vai arī cieš no abiem šiem trūkumiem. Galvenais iemesls ir bijis ieilgusī koncentrēšanās uz institucionālo jautājumu risināšanu un pārmērīgu valsts interešu aizsardzību, nevis uz darbības uzlabojumu apzināšanu un ieviešanu.

Vispārīga informācija

Eiropas vienotā gaisa telpa (SES) ir Eiropas pamatiniciatīva, kuras mērķis ir reformēt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmu, kā arī apmierināt kapacitātes un drošības vajadzības nākotnē. Turpinot 1990. gadu beigu iniciatīvas, 2004. gadā tika pieņemts Eiropas vienotās gaisa telpas pirmais tiesību aktu kopums (SES I), savukārt 2009. gadā — Eiropas vienotās gaisa telpas otrais tiesību aktu kopums (SES II).

Pilnībā īstenojot SES, tiks panākti šādi rezultāti:

  • drošība uzlabosies desmitkārtīgi;

  • gaisa telpas kapacitāte trīskāršosies;

  • gaisa satiksmes vadības izmaksas samazināsies par 50 %;

  • ietekme uz vidi samazināsies par 10 %.

Kāpēc ir nepieciešami pilnībā funkcionāli FAB

ES aviācijas tirgus atvēršana 1993. gadā ir padarījusi lidošanu pieejamāku un tās cenu pieņemamāku, kā arī veicinājusi izaugsmi gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā. Kopš tā laika gaisa satiksmes apjoms ir palielinājies par 54 %.

Nepietiekamā gaisa telpas kapacitāte Eiropā ir radījusi vairāk kavējumu. Kavējumu iemesls ir ne tikai nepietiekamā kapacitāte; tos rada sadrumstalotā un neefektīvā gaisa satiksmes vadība Eiropā. Gaisa telpa pašlaik tiek strukturēta atbilstīgi valstu robežām, tāpēc lidojumus bieži vien nav iespējams veikt tieši no viena punkta uz otru, kas ļautu ietaupīt degvielu, samazinātu izmaksas un radītu mazāku kaitējumu videi.

Ja salīdzina ar ASV, kurai ir aptuveni tikpat liela gaisa telpa, Eiropā ir vairāk nekā 30 maršruta aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, bet ASV – tikai viens; ar vienādām izmaksām ASV apkalpo divreiz vairāk lidojumu nekā Eiropa.

Funkcionālie gaisa telpas bloki ir tāda gaisa telpas daļa, kurā valstu robežas netiek ņemtas vērā. Vienotu gaisa telpu var iztēloties līdzīgu ES vienotajam tirgum, kurā iedzīvotāji var brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt visā Eiropas Savienībā. FAB rada nosacījumus, kas nepieciešami, lai gaisa kuģu maršrutu izvēli neapgrūtinātu sarežģīti robežšķērsošanas aspekti vai ar to saistītas neefektīvas valstu procedūras, un tiek arī uzlabota lidojumu drošība. Ļaujot gaisa kuģiem lidot pa taisnākiem maršrutiem un labākā augstumā, FAB palīdzēs ietaupīt degvielu un samazināt kavējumu skaitu. Apvienojot Eiropas gaisa telpu un tās pakalpojumus, FAB samazinās aviācijas ietekmi uz vidi un lidošanas izmaksas aptuveni par vairākiem miljardiem eiro gadā.

Turpmākā rīcība

Eiropas Komisija drīzumā nosūtīs oficiāla paziņojuma vēstules visām iesaistītajām pusēm.

Papildu informācija: MEMO/12/934; IP/12/1089; SPEECH/12/711

Kontaktpersonas:

Helen Kearns (+32 2 298 76 38)

Dale Kidd (+32 2 295 74 61)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site