Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija iepazīstina ar jauno izglītības pārvērtēšanas stratēģiju

European Commission - IP/12/1233   20/11/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē/Strasbūrā, 2012. gada 20. novembrī

Komisija iepazīstina ar jauno izglītības pārvērtēšanas stratēģiju

Lai gan jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir sasniedzis gandrīz 23 %, tomēr vienlaikus ir vairāk nekā 2 miljoni vakantu darba vietu, ko nevar aizpildīt. Eiropai ir radikāli jāizvērtē, kā izglītības un apmācības sistēmas varētu nodrošināt prasmes, kas vajadzīgas darba tirgū. Uzdevums ir grūts, ņemot vērā plaši izplatītos taupības pasākumus un samazināto izglītības budžetu. Šodien Eiropas Komisija sāk īstenot jaunu stratēģiju, kas ir nosaukta par izglītības pārvērtēšanas stratēģiju un kurā dalībvalstis tiek aicinātas nekavējoties rīkoties un nodrošināt, lai jaunieši iegūtu darba tirgū nepieciešamās prasmes un kompetences, kā arī tiktu sasniegti izaugsmes un nodarbinātības mērķi.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: "Izglītības pārvērtēšana ir ne tikai naudas jautājums – lai gan mums tiešām vairāk ir jāiegulda izglītībā un apmācībā, ir skaidrs, ka izglītības sistēmas arī jāmodernizē un to darbībai jābūt elastīgākai, lai reaģētu uz mūsdienu sabiedrības faktiskajām vajadzībām. Eiropā ilgtspējīga izaugsme atsāksies tikai tad, kad tiks sagatavots augsti kvalificēts un daudzpusīgs darbaspēks, kas var veicināt inovāciju un uzņēmējdarbību. Īpaši svarīgi ir efektīvi un mērķtiecīgi ieguldījumi, un mums neizdosies sasniegt mērķus, samazinot izglītības budžetu."

Izglītības pārvērtēšanas stratēģijā aicināts būtiski pārveidot izglītību, lielāku uzmanību veltot "mācību rezultātiem" – zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kuras iegūst izglītojamie. Vairs nav pietiekami tikai kādu laiku pavadīt izglītības iestādē. Turklāt joprojām būtiski jāuzlabo pamata lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, kā arī jāizveido un jānostiprina uzņēmējdarbības prasmes un pašiniciatīva (skatīt IP/12/1224 par aicinājumu vairāk pievērsties jaunām prasmēm skolās).

Lai nodrošinātu, ka izglītība vairāk atbilst izglītojamo un darba tirgus vajadzībām, ir jāpielāgo un jāmodernizē novērtējuma metodes. Visās mācību jomās vairāk jāizmanto IKT un atvērtie izglītības resursi (Open Educational Resources; OER). Skolotājiem jāatjaunina prasmes, regulāri piedaloties apmācībā. Stratēģijā dalībvalstis aicinātas arī stiprināt saiknes starp izglītību un darba devējiem, lai mācību stundās vairāk laika tiktu veltīts ar uzņēmējdarbību saistītajiem jautājumiem un, vairāk piedāvājot mācīšanos darbavietā, ļautu jauniešiem saprast, ko nozīmē būt nodarbinātiem. ES valstu izglītības ministri ir aicināti arī padziļināt sadarbību saistībā ar mācīšanos darbavietā valsts un Eiropas līmenī.

Turklāt ierosināts izveidot jaunu kritēriju par valodu mācīšanos, sagatavot pamatnostādnes par uzņēmējdarbības izglītības novērtēšanu un izveidi un veikt ES līmeņa ietekmes analīzi par IKT un OER izmantošanu izglītībā, lai 2013. gadā sagatavotu tādu jaunu iniciatīvu par izglītības atvēršanu, kas paredzēta IKT potenciāla maksimālai izmantošanai mācību vajadzībām.

Vispārīga informācija

Prasmes ir darba ražīguma paaugstināšanas galvenais faktors, tāpēc Eiropai jāreaģē uz izglītības kvalitātes un prasmju nodrošināšanas kāpumu pasaulē. Prognozes liecina, ka 2020. gadā vairāk nekā trešajā daļā ES darbavietu tiks prasīta augstskolas līmeņa kvalifikācija, savukārt tikai 18 % darbavietu būs vajadzīgs mazkvalificēts darbaspēks.

Patlaban 73 miljoniem eiropiešu, aptuveni 25 % pieaugušo, ir zems izglītības līmenis. Gandrīz 20 % 15 gadus vecu jauniešu trūkst pietiekamas lasītprasmes un rakstītprasmes, un piecās valstīs vairāk nekā 25 % jauniešu ir slikti rezultāti lasīšanā (Bulgārijā 41 %, Rumānijā 40 %, Maltā 36 %, Austrijā 27,5 % un Luksemburgā 26 %). Vairākās dalībvalstīs joprojām ir nepieņemami liels skolnieku atbirums – Spānijā tas ir 26,5 % un Portugālē – 23,2 % (ES mērķis ir zem 10 %). Mazāk nekā 9 % pieaugušo piedalās mūžizglītībā (ES mērķis ir 15 %).

Izglītības pārvērtēšanas stratēģijā iekļautie ieteikumi pamatojas uz 2012. gada izglītības un apmācības pārskata – jauna ikgadēja Komisijas apsekojuma – konstatējumiem, kurā izklāstīts prasmju piedāvājums dalībvalstīs.

Izglītības pārvērtēšanas stratēģija īsumā

  • Daudz vairāk uzmanības jāvelta starpnozaru iemaņu un pamata prasmju izkopšanai visos līmeņos. Tas īpaši attiecas uz uzņēmējdarbības un IT prasmēm.

  • Jauns kritērijs par svešvalodu apguvi – līdz 2020. gadam vismaz 50 % 15 gadu vecu jauniešu būtu jābūt ieguvušiem pietiekamas pirmās svešvalodas zināšanas (salīdzinājumā ar 42 % patlaban) un vismaz 75 % būtu jāapgūst otrā svešvaloda (61 % patlaban).

  • Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai izveidotu pasaules līmeņa profesionālās izglītības un apmācības sistēmas un vairāk izmantotu mācīšanos darbavietā.

  • Dalībvalstīm jāuzlabo kvalifikāciju un prasmju atzīšana, ieskaitot tādu, kas gūtas ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmas.

  • Pilnībā jāizmanto tehnoloģija, īpaši internets. Skolām, augstskolām un profesionālās izglītības un apmācības iestādēm ir jānodrošina izglītības pieejamība, izmantojot atvērtos izglītības resursus.

  • Šīs reformas ir jāīsteno labi apmācītiem, motivētiem un uzņēmējdarbības kategorijās domājošiem pasniedzējiem.

  • Mērķtiecīgi jāizmanto finansējums, lai iegūtu iespējami lielāku atdevi no ieguldījumiem. Ir vajadzīgas diskusijas par izglītības finansējumu, īpaši profesionālās izglītības un augstākās izglītības finansējumu, gan valstu, gan ES līmenī.

  • Ļoti būtiska ir partnerības pieeja. Ir nepieciešams gan valsts, gan privātais finansējums, lai sekmētu inovāciju un uzlabotu mijiedarbību starp akadēmisko un uzņēmējdarbības vidi.

Ar Erasmus visiem, Komisijas ierosināto programmu izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam, kurai ir atvēlēti 19 miljardi eiro, dubultos to personu skaitu, kas saņem stipendijas, kuras paredzētas, lai uzlabotu prasmes, izmantojot studijas, apmācību un brīvprātīgo darbu ārvalstīs, proti, šis skaits 2014.–2020. gadā sasniegs 5 miljonus cilvēku. Vairāk nekā divas trešdaļas no programmas budžeta izmantos, lai atbalstītu šāda veida individuālo mācību mobilitāti, bet atlikušo summu piešķirs projektiem, kuri veltīti sadarbībai inovācijas jomā, politikas reformai un apmaiņai ar informāciju par labāko praksi.

Komisija 5. decembrī iesniegs jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu, tostarp priekšlikumu par jauniešu nodarbinātības garantiju. Tajā būs iekļauta prasība nodrošināt, lai katrs jaunietis saņemtu kvalitatīvu darba, apmācības vai tālākizglītības piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vai četru mēnešu laikā no dienas, kad viņš kļuvis bezdarbnieks. Priekšlikumā tiks paredzēts, ka pilnībā jāizmanto ES finansējums, īpaši Eiropas Sociālā fonda līdzekļi.

Sīkāka informācija

Izglītības pārvērtēšanas stratēģija un pielikumi

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website