Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 19. novembrī

Pētījums aicina lielāku uzmanību pievērst informācijas tehnoloģiju un uzņēmējdarbības prasmju apguvei skolās

Jaunā Eiropas Komisijas ziņojumā konstatēts, ka informācijas tehnoloģiju, uzņēmējdarbības un pilsoniskuma mācīšanai ir būtiska nozīme, gatavojot jauniešus mūsdienu darba tirgum, taču kopumā skolas vēl arvien nevelta pietiekamu uzmanību šīm starpnozaru prasmēm salīdzinājumā ar pamatprasmēm rakstpratībā, matemātikā un dabaszinātnēs. Daļēji problēmas pamatā ir grūtības ar novērtējumu. Piemēram, tikai 11 Eiropas valstīs (Beļģijas flāmu kopienā, Bulgārijā, Igaunijā, Īrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Somijā) ir standartizētas procedūras, kuras ļauj novērtēt pilsoniskuma prasmes un kuru mērķis ir izkopt kritisko domāšanu un rosināt aktīvu līdzdalību skolās un sabiedrībā. Nevienā no 31 valsts, kuras piedalījās apsekojumā (27 ES dalībvalstīs, Horvātijā, Islandē, Norvēģijā un Turcijā), šādas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju prasmju pārbaudes nav nemaz. Ziņojumā arī izklāstīts progress, kas panākts sešās no astoņām pamatprasmēm, kuras ES līmenī noteiktas mūžizglītībai zināšanu, prasmju un attieksmju jomā.

"Tikai tad, ja bērniem un jauniešiem būs vajadzīgās prasmes, tostarp starpnozaru prasmes, mēs būsim nodrošinājuši Eiropas Savienībai līdzekļus, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un izmantot iespējas, ko piedāvā zināšanu ekonomika," teica Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu. "Šis pētījums rāda, kuras jomas mēs varam uzlabot un — kas ir vissvarīgākais —, kas mums jādara, lai radītu vairāk iespēju jauniešiem. Jāizvērtē politikas iniciatīva izglītības jomā, kuru ierosināšu rīt un kurā tiks ieskicēti konkrēti priekšlikumi šā mērķa sasniegšanai."

Parasti starpnozaru prasmes tiek mācītas citos priekšmetos, un valsts skolu programmās vairumā valstu aptver informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbību un pilsoniskumu. Taču situācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Deviņās valstīs (Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Grieķijā, Rumānijā, Īrijā, Dānijā, Beļģijas flāmu kopienā un Horvātijā) uzņēmējdarbības prasmes netiek skaidri aptvertas pamatskolas līmenī, savukārt digitālās prasmes pamatskolā tiek apgūtas visās valstīs, izņemot Horvātiju.

Vēl aizvien pārsteidzoši reti digitālās iemaņas skolās tiek mācītas dabaszinātņu, matemātikas un valodu priekšmetos. Ziņojumā norādīts, ka informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vai pilsoniskuma izglītību iekļaujot skolu pamatprogrammā, skolām varētu būt nepieciešams mainīt mācīšanas veidu, kā arī izvirzīt saskaņotus mācību mērķus un izstrādāt piemērotas novērtēšanas metodes.

Ziņojumā sniegti analītiski pierādījumi politikas veidotājiem, un tajā atbalstīta pieeja, kas pausta Eiropas Komisijas jaunajā stratēģijā "Izglītības pārvērtēšana", kuru paredzēts pieņemt rīt (20. novembrī). Tajā izklāstīti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai panāktu, ka izglītības un apmācības sistēmas nodrošina prasmes, kas vajadzīgas mūsdienu darbavietās.

Vispārīga informācija

Astoņas mūžizglītības pamatprasmes zināšanu, prasmju un attieksmju jomā ES līmenī tika noteiktas 2006. gadā. Tās ir saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, mācīšanās mācīties, kultūras izpratne un izpausme.

Šīs prasmes ir būtiskas zināšanu sabiedrībā, jo ar tām var apmierināt darba tirgus vajadzības, panākt sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu. To mērķis ir nodrošināt lielāku elastību un spēju pielāgoties, gandarījumu un motivāciju. Ziņojumā izklāstīts progress, kas panākts šo prasmju mācīšanā, un tajā ierosināti pasākumi, kas ļaus nodrošināt, ka izglītības un apmācības sniedzēji reaģē uz mainīgo pieprasījumu pēc prasmēm. Ziņojumā nebija aplūkota mācīšanās mācīties un kultūras izpratne un izpausme.

Ziņojumā apkopota informācija no septiņiem jaunākajiem tīkla Eurydice ziņojumiem, un tas attiecas uz obligāto un vispārīgo vidējo izglītību 31 Eiropas valstī. Pārskata gads ir 2011./2012. mācību gads.

Eurydice

Ziņojumu Komisijas uzdevumā sagatavoja tīkla Eurydice dalībnieki: tajā ietilpst 38 nacionālās nodaļas no 34 valstīm, kuras piedalās ES mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Serbija, Šveice un Turcija). Tīkla Eurydice darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts angļu valodā ir pieejams šeit, svarīgākie secinājumi (angļu valodā) pieejami šeit.

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouE

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Pielikums

1. attēls. Digitālo, pilsoniskās un uzņēmējdarbības prasmju integrācija valstu mācību programmās (pamatskolas līdz vidusskolas līmenī) 2011./2012. mācību gadā

2. attēls. Ar valsts līmenī standartizētiem testiem novērtētās pamatprasmes (pamatskolas un vidusskolas līmenī) 2011./2012. mācību gadā

3. attēls. Skolotāju — lasīšanas speciālistu — pieejamība pamatskolās 2011./2012. mācību gadā


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website