Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Brisele, 2012. gada 16. novembrī

Zivsaimniecība: Komisija ierosina rīcības plānu jūrasputnu aizsardzībai

Eiropas Komisija šodien pieņēma rīcības plānu jautājumā par jūrasputnu netīšu sagūstīšanu zvejas rīkos. Ir zinātniski pierādīts, ka ik gadu zvejas rīkos iet bojā liels skaits tādu jūrasputnu kā albatrosi, vētrasputni, alki, gauras un nirējpīles. Līdzšinējie pasākumi šīs situācijas novēršanai ir izrādījušies neefektīvi. Jaunais rīcības plāns iedibina pārvaldības sistēmu, kas ļaus samazināt jūrasputnu netīšas sagūstīšanas apjomus tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams. Galvenā uzmanība plānā veltīta āķu jedu un stacionāro zvejas rīku zvejniecībām, kurās jūrasputnu netīšas sagūstīšanas apjomi ir vislielākie, taču nav aizmirstas arī traļu un riņķvadu zvejniecības. Plāns ir satura ziņā daudzveidīgs, tajā norādītas 30 ieteicamās darbības, un plāna pasākumi var būt obligāti vai neobligāti. Plāna noteikumus piemēros ES zvejas kuģiem, kuri darbojas ES ūdeņos vai ārpus tiem, un trešo valstu kuģiem, kuri darbojas ES ūdeņos.

Plāns ir sagatavots, ievērojot pašreiz notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas mērķus un principus. Tas ir vērsts uz ekosistēmisku pārvaldību, respektīvi, aptver visus ekosistēmas elementus. Būtiski plāna aspekti ir augšupēja un reģionalizēta pieeja, kas ļauj dalībvalstīm un ieinteresētajām aprindām uzņemties lielāku atbildību un baudīt lielāku brīvību, izraugoties piemērotākos pasākumus un meklējot zvejniecību problēmu risinājumus.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki komentārs ir šāds: "Šodien pieņemtais rīcības plāns ir sava veida platforma, kas ļauj iegūt skaidru un vispusīgu pārskatu par esošo situāciju un to, kas jāpaveic, lai mūsu pasākumi būtu konsekventi un iedarbīgi un ļautu reāli samazināt zvejas rīkos bojā gājušo jūrasputnu skaitu."

Plānā paredzētās 30 ieteicamās darbības ietver obligātus un neobligātus pasākumus. Īstermiņā veicami, piemēram, šādi pasākumi:

  • naigāk jāievieš jūrasputnu aizsardzībai paredzētie zvejniecības pārvaldības pasākumi īpaši aizsargājamās teritorijās (ĪAT), kas apstiprinātas saskaņā ar Putnu direktīvu;

  • jāīsteno sīkāks to zvejniecību monitorings, kurās datu par jūrasputnu netīšu sagūstīšanu nav vispār vai kurās nav pietiekami konkrētu datu;

  • jāīsteno praksē pārbaudīti un par labiem atzīti ietekmes mazināšanas pasākumi (piemēram, putnu atbaidīšanas auklas, atbaidīšana ar skaņu vai āķu jedas ar gremdēm) tajās āķu jedu zvejniecībās ES ūdeņos un ārpussavienības ūdeņos, kur netīšas sagūstīšanas apjomi ir vislielākie;

  • jārosina pētniecība praktisku un iedarbīgu ietekmes mazināšanas pasākumu izstrādei konkrēti stacionāro zvejas rīku zvejniecībām.

Ilgtermiņā plāna mērķis ir iekļaut minētos ietekmes mazināšanas un monitoringa elementus jaunajās tehnisko pasākumu un datu vākšanas sistēmās, kas patlaban tiek izstrādātas KZP reformas satvarā, un nodrošināt tam vajadzīgo finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem.

Dažus no šiem pasākumiem īstenos ES līmenī, kamēr citiem būs vajadzīga brīvprātīga dalībvalstu iesaistīšanās vai — zvejniecībām, kuras atrodas ārpussavienības ūdeņos,— attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) apstiprinājums. Plānā paredzēta gan konkrēta rīcība, ko var īstenot tūlīt, gan pasākumi, kurus izpilda ilgākā laika posmā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un zinātniskajiem ieteikumiem. Rīcības plāna īstenošanas sekmes būs tiešā veidā atkarīgas no tā, cik sekmīga būs dalībvalstu, zvejnieku un NVO sadarbība.

Vispārīga informācija

Zvejniecībā saskare ar jūrasputniem notiek bieži un ir plaši izplatīta, tomēr netīši sagūstīto putnu mirstība ir tik augsta, ka nopietni apdraud daudzas jūrasputnu populācijas un mazina zvejas darbību ražīgumu un rentabilitāti.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) piesardzīgi vērtē, ka ik gadu ES un ārpussavienības ūdeņos ES flotu zvejas rīkos iet bojā vairāk nekā 200 000 jūrasputnu. Tie ir dažādu sugu putni, un vismaz 49 sugu saglabāšanās stāvoklis ir satraucošs. Piemēram var minēt Baleāru vētrasputnu, tumšo vētrasputnu, Vidusjūras vētrasputnu un Oduāna kaiju āķu jedu zvejniecībās ES ūdeņos un Stellera pūkpīli, brūnkakla gārgali, melnkakla gārgali, ragaino dūkuri un mazo gauru stacionāro zvejas rīku zvejniecībās, galvenokārt Baltijas jūrā.

Pašreizējie pārvaldības pasākumi par jūrasputnu aizsardzību ir izkliedēti dažādos zivsaimniecības un vides tiesību aktos, kā arī vairākās starptautiskās konvencijās un nolīgumos. Izņemot dažus atsevišķus gadījumus tālos ūdeņos, piemēram, Antarktīdas un Folklendu salu tuvumā, šiem pasākumiem tomēr nav bijis gaidītās ietekmes netīši sagūstīto jūrasputnu skaita samazināšanā. Tāpēc Komisija uzskata, ka problēma jārisina aktīvāk.

Ierosināto pasākumu saraksts un sīkāka informācija:
http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/seabirds/seabirds_communication_en.pdf

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site