Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Brisele, 2012. gada 14. novembris

Sievietes uzņēmumu padomēs – Komisija ierosina 40 % mērķi

Šodien Eiropas Komisija ir ķērusies pie darba, lai likvidētu neredzamos šķēršļus, kas joprojām kavē talantīgu sieviešu izvirzīšanos vadošos amatos Eiropas lielākajos uzņēmumos. Komisija ir ierosinājusi tiesību aktu nolūkā izpildīt izvirzīto mērķi, proti, ka biržā kotētos uzņēmumos, izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, 40 % no padomes locekļiem jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Pašlaik padomēs ir viena dzimuma pārsvars – 85% no padomju locekļiem bez izpildpilnvarām un 91,1 % no vald ēm izpildlocekļiem ir vīrieši, turpretī sieviešu īpatsvars šajos amatos attiecīgi ir 15 % un 8,9 %. Neraugoties uz spraigajām sabiedrības diskusijām un dažām brīvprātīgajām ierosmēm valstu un Eiropas mērogā, pēdējos gados situācija nav būtiski mainījusies – kopš 2003. gada sieviešu skaits uzņēmumu padomēs vidēji pieaudzis par nieka 0,6 procentpunktiem gadā.

Šā iemesla dēļ Komisija šodien ierosina ES tiesību aktu, lai paātrinātu virzību uz labāku dzimumu līdzsvaru Eiropas uzņēmumu padomēs. Priekšlikumu kopīgi iesniedza priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga, priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni, priekšsēdētāja vietnieks un konkurences lietu komisārs Hoakins Almunja, priekšsēdētāja vietnieks un ES ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs Oli Rēns, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē un nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.

Komisija šodien atbild uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem, kurš ar pārliecinošu balsu vairākumu ir vairākkārt, bet jo īpaši savās 2011. gada 6. jūlija un 2012. gada 13. marta rezolūcijās aicinājis izstrādāt tiesību aktus attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību uzņēmumu vadībā.

Ierosinātajā direktīvā ir noteikts mērķis 40 % padomju locekļu biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma. Uzņēmumiem, kuros nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars starp padomju locekļiem ir mazāks (mazāks par 40 %), tiks prasīts amatpersonas šajos amatos iecelt, pamatojoties uz katra kandidāta kvalifikācijas salīdzinošu analīzi, kurā izmanto skaidri noteiktus, dzimumneitrālus un nepārprotamus kritērijus. Ja kvalifikācija būs līdzvērtīga, priekšroka tiks dota nepietiekami pārstāvētajam dzimumam. Minēto mērķi – vismaz 40 % no nepietiekami pārstāvētā dzimuma starp padomju locekļiem – biržā kotētiem uzņēmumiem būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam, bet valsts uzņēmumiem, pār kuriem valsts iestādēm ir noteicoša ietekme, tiks dots par diviem gadiem mazāk – tiem minētais mērķis jāsasniedz līdz 2018. gadam. Paredzams, ka priekšlikums attieksies uz aptuveni 5000 biržā kotētiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Šī prasība neattiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un gada apgrozījums visā pasaulē nepārsniedz 50 miljonus eiro) un uz biržā nekotētiem uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Šodien, pieņemot šo priekšlikumu, Eiropas Komisija sniedz atbildi Eiropas Parlamenta stingrajam aicinājumam rīkoties ES mērogā, lai uzņēmumu padomēs panāktu dzimumu līdztiesību. Šodien mēs aicinām lielos biržā kotētos uzņēmumus visā Eiropā apliecināt savu nopietno pieeju dzimumu līdztiesībai lēmumu pieņemšanas procesos ekonomikas jomā. Pēc manas ierosmes Komisija ir būtiski palielinājusi sieviešu īpatsvaru starp pašreizējā Eiropas Komisijas sastāva komisāriem – viena trešdaļa no viņiem ir sievietes.”

Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga piebilda: “Vairāk nekā 50 gadus Eiropas Savienība ir sekmīgi veicinājusi dzimumu līdztiesību. Tomēr vienā jomā mēs neesam pieredzējuši nekādu progresu, proti, uzņēmumu padomēs. Piemērs, ko rāda tādas valstis kā Beļģija, Francija un Itālija, kuras nesen pieņēmušas tiesību aktus un sāk gūt panākumus, skaidri liecina, ka īslaicīga regulatīva iejaukšanās var dot būtisku rezultātu. Ar Komisijas priekšlikumu tiks panākts, ka padomes locekļu atlases procedūrās priekšroka starp kandidātiem tiks dota sievietēm, ja sievietes būs nepietiekami pārstāvētas un konkrētā kandidāte būs vienlīdz labi kvalificēta kā attiecīgie kandidāti vīrieši.”

„Esmu pateicīga daudzajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas nenoguruši ir cīnījušies par šo lietu un kuru palīdzībai bija būtiska loma šā priekšlikuma sagatavošanā.”

Gausais progress novedis pie sadrumstalotas rīcības 11 dalībvalstīs

Eiropas lielākajos uzņēmumos no septiņiem padomes locekļiem tikai viena ir sieviete (13,7 %). Tas ir tikai neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 11,8 % 2010. gadā. Virzoties uz priekšu tik gausā tempā, vajadzētu vēl vismaz 40 gadus, lai tikvien kā pietuvinātos dzimumu līdzsvaram padomes (vismaz 40 % no katra dzimuma).

Tādēļ vairākas ES dalībvalstis ir sākušas rīkoties un ieviesušas dažādu veidu tiesību aktus attiecībā uz uzņēmumu padomēm. Vienpadsmit dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Dānijā, Somijā, Grieķijā, Austrijā un Slovēnijā) ir ieviesti tiesību akti, kas veicina dzimumu līdzsvaru uzņēmumu padomēs. Astoņās no minētajām valstīm tiesību akti attiecas uz valsts uzņēmumiem (skatīt faktu lapas, kurās iekļauts pārskats par katru valsti). Taču vēl vienpadsmit ES dalībvalstīs nav ne pašregulējošu pasākumu, ne tiesību aktu. Šāda juridiski sadrumstalota pieeja draud traucēt Eiropas Vienotā tirgus darbību, jo dažādi uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi par dzimumu līdztiesību un sankcijas par minēto tiesību aktu neievērošanu var radīt sarežģījumus uzņēmumiem un atturēt uzņēmumu pārrobežu ieguldījumus. Tādēļ šodien pieņemtais priekšlikums ir mēģinājums radīt ES mēroga satvaru šādas pozitīvas rīcības noteikumiem.

Priekšlikuma galvenie elementi ir šādi.

Direktīvā ir izvirzīts minimuma mērķis – līdz 2020. gadam 40 % no padomes locekļiem bez izpildpilnvarām biržā kotētos uzņēmumos Eiropā jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, bet biržā kotētiem valsts uzņēmumiem šis mērķis jāsasniedz līdz 2018. gadam.

Priekšlikumā kā papildpasākums ietverta arī „elastīguma kvota” – biržā kotēto uzņēmumu pienākums izvirzīt savus pašregulējuma mērķus attiecībā uz abu dzimumu pārstāvētību starp izpilddirektoriem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam (bet valsts uzņēmumiem – līdz 2018. gadam). Uzņēmumiem ik gadu būs jāatskaitās par sasniegto.

Galvenie kritēriji darbam padomē joprojām būs kvalifikācija un nopelni. Direktīva paredz uzņēmuma pārvaldības prasību minimuma saskaņošanu, jo lēmumus par iecelšanu amatā būs jābalsta uz objektīviem kvalifikācijas kritērijiem. Iekļautie aizsardzības pasākumi nodrošinās, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma darbinieku paaugstināšana amatā nenotiek bez nosacījumiem un automātiski. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par pozitīvu rīcību, priekšroku dod līdzvērtīgas kvalifikācijas nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, ja vien objektīvā izvērtējumā, ņemot vērā visus kritērijus, kas ir specifiski konkrētajiem kandidātiem, līdzsvars nenosliecas par labu otra dzimuma kandidātam. Dalībvalstis, kurās jau darbojas efektīva sistēma, varēs to saglabāt ar noteikumu, ka minētā sistēma noteikto mērķi, proti, ka līdz 2020. gadam 40 % padomēs biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, spēj sasniegt tikpat efektīvi. Turklāt dalībvalstis arī turpmāk var ieviest pasākumus, kas pārsniedz ierosināto sistēmu.

Dalībvalstīm būs jānosaka atbilstīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem par direktīvas pārkāpšanu.

Priekšlikuma subsidiaritāte un proporcionalitāte. Izvirzītais mērķis – 40 % – attiecas uz biržā kotētiem uzņēmumiem, ņemot vērā to ekonomisko nozīmīgumu un lielo pamanāmību. Priekšlikums neattiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. 40 % mērķis ir vērsts uz vietām padomes locekļu. Saskaņā ar labāka regulējuma principiem direktīva ir pagaidu pasākums, un ir paredzēts, ka tās spēkā esības termiņš beigsies 2028. gadā.

“Šis pasākums ir paredzēts, lai ātri ieviestu dzimumu līdztiesību Eiropas uzņēmumu padomēs. Pēc tam, kad šajā jomā būs gūti panākumi, tas vairs nebūs nepieciešams,” piebilda priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga.

Vispārīga informācija

ES kompetence tiesiski regulēt dzimumu līdztiesības jautājumus tika noteikta jau 1957. gadā (skatīt SPEECH/12/702). Padomes ieteikumi par to, kā veicināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu dalību lēmumu pieņemšanas procesā, tika pieņemti 1984. un 1996. gadā. Turklāt Eiropas Parlaments vairākās rezolūcijās ir prasījis noteikt juridiski saistošas kvotas ES mērogā.

Lielākas līdztiesības veicināšana lēmumu pieņemšanā ir viens no mērķiem Eiropas Sieviešu hartā (skatīt IP/10/237), kuras iniciators 2010. gada martā bija Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. Komisija īstenoja šīs saistības, 2010. gada septembrī pieņemot stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem par sieviešu un vīriešu līdztiesību (skatīt IP/10/1149 un MEMO/10/430).

Komisijas ziņojums 2012. gada martā liecināja, ka visā ES uzņēmumu vadībā pašlaik pārsvarā ir viens dzimums. Arī valstu starpā pastāv lielas atšķirības: Somijas lielāko uzņēmumu padomēs 27 % ir sievietes, bet Latvijā – 26 %, kamēr Maltā tie ir tikai 3 % un Kiprā – 4 %.

Progress, kas pagājušā gada laikā tika panākts attiecībā uz dzimumu līdzsvara uzlabošanu Eiropas uzņēmumu valdēs, sen nav bijis tik labs (palielinājums par 1,9 procentu punktiem laikposmā no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada janvārim salīdzinājumā ar ilgtermiņa vidējo palielinājumu pēdējo desmit gadu laikā – 0,6 procentu punktiem gadā). Šo palielinājumu var saistīt ar Komisijas un Eiropas Parlamenta aicinājumiem (MEMO/11/487) un ar vairākām dalībvalstu likumdošanas iniciatīvām. Tomēr kopumā pārmaiņas joprojām ir lēnas. To sieviešu skaits, kuras vada lielu uzņēmumu padomes, pat ir samazinājies, 2012. gada janvārī samazinoties līdz 3,2 % salīdzinājumā ar 3,4 % 2010. gadā.

Jūtams progress ir drīzāk izņēmums nekā ierasta prakse. Progress ir jūtams valstīs, kuras ir ieviesušas saistošus tiesību aktus attiecībā uz uzņēmumu padomēm. Francijā, kur 2011. gada janvārī tika ieviesta juridiska kvota, vienā pašā bijuši vērojami 40 % no kopējām izmaiņām visā ES, kas konstatētas laikposmā no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada janvārim.

2011. gada martā ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga aicināja biržā kotētos uzņēmumus Eiropā brīvprātīgi palielināt sieviešu skaitu savās uzņēmumu valdēs, parakstot “Sievietes mūsu uzņēmuma vadībā - solījums Eiropai” (MEMO/11/124). Solījumā uzņēmumi tika aicināti apņemties palielināt sieviešu īpatsvaru savās uzņēmumu padomēs līdz 30 % 2015. gadā un 40 % – 2020. gadā. Tomēr gada laikā solījumu ir parakstījuši vien 24 uzņēmumi visā Eiropā.

Lai noteiktu atbilstošus pasākumus dzimumu dažādības pastāvīgā trūkuma risināšanai biržā kotēto Eiropas uzņēmumu padomēs, Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu (skatīt IP/12/213). Saņēmusi daudz atbilžu, Komisija izvērtēja dažādus politikas risinājumus šajā situācijā.

Arvien vairāk pētījumu liecina, ka padomēm, kurās ir dzimumu līdzsvars, piemīt potenciāls uzlabot uzņēmuma finansiālo sniegumu. Lielāks sieviešu skaits vadošos amatos var sekmēt produktīvāku un inovatīvāku darba vidi un uzlabot uzņēmuma vispārējo sniegumu. Tam pamatā galvenokārt ir dažādots un kolektīvs domāšanas veids, kurā apvienojas plašs skatījumu loks, un tādēļ tiek panākts izsvērtāks lēmums. Turklāt 60 % no jaunajiem universitāšu beidzējiem ir sievietes, bet tikai dažas no viņām nonāk uzņēmumu vadošajos amatos. Paverot ceļu uz vadošiem amatiem, tiks radīts stimuls sievietēm uzsākt un tālāk veidot darba dzīvi, un tādējādi pieaugs sieviešu nodarbinātības rādītāji. Veicinot sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, tiks dots ieguldījums Eiropas izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktā mērķa sasniegšanā, līdz 2020. gadam nodarbinātības īpatsvaru starp sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem paaugstinot līdz 75 %.

Papildu informācija

MEMO/12/860

Presei paredzētā dokumentācija – Sievietes uzņēmumu padomēs:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/gender-equality/news/121114_en.htm

Eirobarometra apsekojums par dzimumu līdztiesību:

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_376_en.pdf

Faktu lapas par dzimumu līdztiesību:

Dzimumu līdztiesība Eiropas Komisijā

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/womenonboards/factsheet-general-4_en.pdf

Dzimumu līdztiesība dalībvalstīs

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/womenonboards/factsheet-general-2_en.pdf

Eiropas ierosmes juridiskais pamats

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/womenonboards/factsheet-general-3_en.pdf

Likumdošanas ekonomiskais pamatojums dzimumu līdztiesības jomā

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/womenonboards/factsheet-general-1_en.pdf

Video par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu padomēs:

http://youtu.be/OTlP4Ek3WP8

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Eiropas Komisijas datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā:

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/gender-decision-making/database/index_en.htm

Kontaktpersonas :

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Pielikums

1. attēls. Sievietes un vīrieši lielāko biržā kotēto uzņēmumu vadībā, 2012. gada janvāris

Avots: Eiropas Komisijas datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā un Eurostat Darbaspēka apsekojums. Piezīmes: Dati attiecas uz valdes locekļiem (uzraudzības padomes locekļiem, gadījumā, ja uzraudzības funkcija un izpildfunkcija ir nošķirtas. Skaitā ir iekļauts priekšsēdētājs).

Dati par īpatsvaru nodarbinātībā nav pieejami par RS; Dati par augstāko izglītību nav pieejami par LU; EL un RS.

2. attēls. Sievietes lielāko biržā kotēto uzņēmumu vadībā: ar izpildpilnvarām un bez tām (2012. gada janvāris)

Avots: Eiropas Komisijas datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā:

Piezīme. Viena līmeņa sistēmā dati par locekļiem bez izpildpilnvarām attiecas uz valdes locekļiem bez izpildpilnvarām, bet dati par izpildlocekļiem attiecas uz valdes locekļiem. Divu līmeņu sistēmā dati par locekļiem bez izpildpilnvarām attiecas uz uzraudzības padomes locekļiem, bet dati par izpildlocekļiem attiecas uz valdes locekļiem. Dažreiz uzraudzības padomē ir iespējams iekļaut vienu vai vairākus izpildlocekļus (piemēram, izpilddirektoru un finanšu direktoru). Tādā gadījumā minētie locekļi tiek iekļauti rādītājos par izpildlocekļiem, taču personas, kas piedalās gan valdē, gan padomē, tiek uzskaitītas tikai vienu reizi. Rādītāji par locekļiem bez izpildpilnvarām šādā gadījumā tik un tā attiecas uz visiem uzraudzības padomes locekļiem un tāpēc var iekļaut dažus locekļus ar izpildpilnvarām, tomēr attiecīgie skaitļi nav lieli, un tiem nevajadzētu ietekmēt gala rezultātu.

3. attēls. Sadalījums: sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadības amatos (2012. gada janvāris)

Member State

Executives

(women/total)

%women

Non-executives

(women/total)

%women

Women CEOs

(women/total)

EU-27

8.9%

15%

2.7%

AT

2.2%

11.2%

0%

BE

3.7%

11.7%

0%

BG

14.8%

15.1%

6.7%

CY

8.2%

3.3%

5.6%

CZ

4.7%

15.4%

0%

DK

11%

16.1%

5.6%

EE

13.9%

6.7%

0%

FI

14.9%

27.9%

0%

FR

3.3%

24.2%

0%

DE

4.2%

15.6%

0%

EL

5.8%

8.1%

0%

HU

1.4%

5.4%

0%

IE

6.8%

9.4%

0%

IT

0.8%

7.1%

0%

LV

21.4%

25.9%

3.2%

LT

13.3%

17.5%

7.7%

LU

0%

7.2%

0%

MT

11.1%

2.7%

5.3%

NL

8.8%

18.8%

10%

PL

8.2%

11.8%

0%

PT

7.6%

5.4%

0%

RO

30.6%

10.5%

9%

SK

13.5%

13.5%

10%

SI

19.7%

15.9%

0%

ES

2.6%

13.1%

2.9%

SE

4%

26.5%

3.8%

UK

6.5%

18.7%

6%

4. attēls. Sieviešu īpatsvars lielāko biržā kotēto uzņēmumu vadībā, 2010. -2012. gads

(% total board members)

 

2010 (Oct)

2011 (Oct)

2012 (Jan)

EU-27

11.8

13.6

13.7

BE

10.5

10.9

10.7

BG

11.2

15.2

15.6

CZ

12.2

15.9

15.4

DK

17.7

16.3

16.1

DE

12.6

15.2

15.6

EE

7.0

6.7

6.7

IE

8.4

8.8

8.7

EL

6.2

6.5

7.4

ES

9.5

11.1

11.5

FR

12.3

21.6

22.3

IT

4.5

5.9

6.1

CY

4.0

4.6

4.4

LV

23.5

26.6

25.9

LT

13.1

14.0

14.5

LU

3.5

5.6

5.7

HU

13.6

5.3

5.3

MT

2.4

2.3

3.0

NL

14.9

17.8

18.5

AT

8.7

11.1

11.2

PL

11.6

11.8

11.8

PT

5.4

5.9

6.0

RO

21.3

10.4

10.3

SI

9.8

14.2

15.3

SK

21.6

14.6

13.5

FI

25.9

26.5

27.1

SE

26.4

24.7

25.2

UK

13.3

16.3

15.6

Avots: Eiropas Komisijas datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā: http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/gender-decision-making/database/index_en.htm

Dati attiecas uz valdes locekļiem (uzraudzības padomes locekļiem, gadījumā, ja uzraudzības funkcija un izpildfunkcija ir nošķirtas. Skaitā ir iekļauts priekšsēdētājs).

5. attēls. Gandrīz deviņi eiropieši no desmit piekrīt, ka līdzvērtīgas konkurences apstākļos sievietēm būtu jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām uzņēmumu vadošos amatos

6. attēls. Trīs ceturtdaļas eiropiešu atbalsta likumdošanu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru uzņēmumu vadībā


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website