Eiropā pazīstamas personas aicina ES vadītājus atbalstīt programmu Erasmus

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 9. novembrī

Eiropā pazīstamas personas aicina ES vadītājus atbalstīt programmu Erasmus

Vairāk nekā 100 Eiropā pazīstamas personas no izglītības, literatūras, ekonomikas, filozofijas un sporta pasaules ir parakstījušas atklātu vēstuli ES valstu un valdību vadītājiem, atbalstot apdraudēto studentu apmaiņas programmu Erasmus. Starp parakstītājiem no visām ES dalībvalstīm ir spāņu kinorežisors Pedro Almodovar, FK Barcelona direktors Sandro Rosell, Nobela prēmijas laureāts profesors Christopher Pissarides un vairāki olimpisko spēļu medaļu ieguvēji. Viņi reaģē uz bažām par to, ka, cīkstoties par 2012. un 2013. gada ES budžetu, var tikt būtiski samazināts studentu skaits, kā arī stipendiju skaits programmā. Programmas līdzekļi jau šajā gadā samazināti par 90 miljoniem eiro un domājams, ka 2013. gadā situācija pasliktināsies. Pēdējo 25 gadu laikā programma Erasmus ir ļāvusi studēt ārvalstīs gandrīz trīs miljoniem Eiropas jauniešu. Jau kādu laiku tā atbalsta arī praksi uzņēmumos ārvalstīs. Vesela paaudze ir mācījusies, ko nozīmē dzīvot un strādāt līdzās citas kultūras cilvēkiem un iegūt prasmes un apgūt piemērošanās spējas, kas ir būtiskas mūsdienu darba tirgū.

Šī vēstule brīdina, ka tūkstošiem studentu varētu zaudēt šo vienreizējo iespēju, ja vien 2012. un 2013. gada ES budžeta līdzekļi nebūs pietiekami, lai segtu studentiem jau izsniegtās garantijas, kuru pamatā ir iepriekš panāktās vienošanās par saistībām.

Programmas apdraudējums ir nācis Eiropas jauniešiem vissliktākajā laikā. Kopš krīzes sākuma bezdarba līmenis 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū ir pieaudzis uz pusi un šodien katrs piektais gados jaunais eiropietis – kopā vairāk nekā pieci miljoni – ir bez darba.

Vēstulē aicināts veikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tādējādi liekot pamatus Eiropas atbildei uz krīzi. Tā arī piemin Komisijas plānus sekmēt jaunu cilvēku iespējas uzlabot savas prasmes un piemērotību darba tirgum saskaņā ar jauno programmu “Erasmus visiem”, kuru plānots uzsākt 2014. gadā.

Vēstulē secināts: “Erasmus visiem” izmaksās mazāk nekā 2 % no ES kopbudžeta. Turpmākajās nedēļās jums, ES valdību vadītājiem, tiks dota vienreizēja iespēja atbalstīt jauno programmu un piešķirt tai vajadzīgos resursus. Mūsu jaunieši to ir pelnījuši. No tā atkarīga mūsu nākotne.“

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu izteica savu atbalstu publicētajai vēstulei. Programma Erasmus 25 gadus ir pārveidojusi likteņus un pavērusi jaunus apvāršņus. Lai tas turpinātos vēl ilgi! Jauniešus krīze skārusi vissmagāk. Tagad viņiem ir nepieciešams mūsu atbalsts. Esmu lepna un aizkustināta, ka tik daudzi cilvēki no dažādām jomām ir nākuši klajā ar atbalstu programmai Erasmus.”

Papildu informācija

Vēstule par Erasmus Facebook

MEMO/12/816 Biežāk uzdotie jautājumi par Erasmus un tā budžetu

Erasmus jau 25 gadus piedāvā citādu dzīvi un plašāku redzesloku

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-454_lv.htmErasmus programma sasniegusi jaunu rekordu – studentu apmaiņas braucienu skaits pieaudzis par 8,5 %

Erasmus programma – Eiropas veiksmes stāsts

Andrulas Vasiliu mājas lapa

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Pielikums

Programmas Erasmus nākotne: atklāta vēstule ES valstu un valdību vadītājiem

Eiropai jāveic ieguldījumi izglītības un jaunatnes jomā

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem

Ekonomikas krīze ir stipri skārusi Eiropas jaunatni. Kopš krīzes sākuma bezdarba līmenis 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū ir pieaudzis uz pusi un šodien katrs piektais gados jaunais eiropietis – kopā vairāk nekā pieci miljoni – ir bez darba. Tas nevar turpināties. Mēs nevaram atļauties zudušu paaudzi.

Eiropas atbildes pasākumi jāvelta izglītībai un apmācībai. Katra civilizēta sabiedrība vēlas ieguldīt jaunatnes nākotnē, lai jaunieši varētu kļūt par aktīviem pilsoņiem, atrast atalgotu darbu un dzīvot piepildītu dzīvi. Laba izglītība ir visa pamats, jo mūsu jaunatne gatavojas dzīvei pasaulē, kas arvien straujāk mainās, ir mobila, savstarpēji atkarīga un kurā raksturīga kultūras daudzveidība.

Pēdējo 25 gadu laikā Eiropas Savienības populārā programma Erasmus ir ļāvusi gandrīz trim miljoniem Eiropas jauniešu studēt ārvalstīs. Jau kādu laiku ar programmu Erasmus atbalsta arī praksi uzņēmumos ārvalstīs. Vesela paaudze ir mācījusies, ko nozīmē dzīvot un strādāt līdzās citas kultūras cilvēkiem un iegūt prasmes un apgūt piemērošanās spējas, kas ir būtiskas mūsdienu darba tirgū. Tā ir paaudze, kas darījusi visu, lai atrastu labākās darbavietas.

Mēs ceram, ka programmas Erasmus 2012./2013. gada budžets būs pietiekams, lai, pamatojoties uz saistībām, par kurām iepriekš bija panākta vienošanās, izpildītu studentiem apsolīto, citādi tūkstošiem jauniešu nāktos iztikt bez pieredzes, kas, iespējams, mainītu viņu dzīvi.

Eiropas Savienība ir ierosinājusi jaunu finansējuma programmu “Erasmus visiem”, kas no 2014. gada nodrošinās šīs iespējas vēl vairākiem miljoniem Eiropas jauniešu. Tā ļaus viņiem studēt, piedalīties apmācībā, strādāt un veikt brīvprātīgu darbu citā valstī un iegūt tāda veida pieredzi, kas viņiem palīdzēs atrast ļoti vērtīgo pirmo darbu.

“Erasmus visiem” izmaksās mazāk nekā 2 % no ES kopbudžeta. Turpmākajās nedēļās jums, ES valdību vadītājiem, tiks dota vienreizēja iespēja atbalstīt jauno programmu un piešķirt tai vajadzīgos resursus.

Mūsu jaunieši to ir pelnījuši. Mūsu nākotne ir no tā atkarīga.

Parakstītāji

Austrija

Serge Falck, aktieris

Peter Hofbauer, teātra direktors

Uwe Kroeger, pazīstams mūziķis

Vera Russwurm, TV moderatore

René Kremser, programmas Erasmus vēstnieks, Sociālo Pakalpojumu Institūts

Beļģija

Jonathan & Kévin Borlée, olimpisko spēļu dalībnieki

Axelle Red, dziedātāja

Lien Van de Kelder, konsultante intelektuālā īpašuma jautājumos, aktrise un bijusī Erasmus studente

Bulgārija

Stefka Kostadinova, nacionālās olimpiskās komitejas priekšsēdētāja, pasaules rekorda īpašniece augstlēkšanā

Profesore Rumyana Todorova, Erasmus vēstniece, Zinātnes, pētniecības un starptautisko attiecību rektores vietniece, Šūmena universitāte

Boryana Klinkova, Erasmus vēstniece, Starptautisko programmu koordinatore, Frīdriha-Aleksandra-Universitāte, Erlangene-Nirnberga

Čehija

Jiri Belohlavek, Čehijas Filharmonijas orķestra galvenais diriģents

Pavel Nedvěd, bijušais futbolists, Juventus valdes loceklis

Eva Jiřičná, arhitekte un dizainere

Martin Wichterle, vēja enerģijas uzņēmuma īpašnieks

Kipra

Profesors Christopher Pissarides, 2010. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā

Michalis Sarris, ekonomists un bijušais finanšu ministrs

Pavlos Kontides, burātājs, 2012. gada olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs

Cyprien Katsaris, pianists

Vivian Kanari, televīzijas raidījumu vadītāja

Dānija

Profesore Marlene Wind, Eiropas Politikas Centra direktore, Kopenhāgenas Universitāte

Profesors Gerard Byrne, mākslinieks, Dānijas Karaliskā Mākslas akadēmija

Igaunija

Helen Lokuta, operdziedātāja

Johannes Tralla, TV žurnālists

Somija

Tuomo Martikainen, Helsinku Universitātes goda profesors

Paula Pietilä, Erasmus vēstniece, Invaliditātes lietu koordinatore, Turku Universitāte

Francija

Lilian Thuram, bijušais futbolists, Pasaules kausa un Eiropas čempionāta uzvarētājs, rasisma apkarošanas fonda direktors

Profesors Pierre Joliot-Curie, biologs, Nacionālais Zinātniskās pētniecības Centrs, Marijas Kirī mazdēls

Arsene Wenger, vadītājs, futbola klubs Arsena

Cedric Klapisch, filmu direktors

Michel Serres, filozofs un rakstnieks

Cédric Villani, matemātiķis, EuropaNova priekšsēdētāja vietnieks

Rokhaya Diallo, televīzijas raidījumu vadītāja

Vācija

Detlev Buck, producents un aktieris

Daniel Brühl, aktieris

Cornelia Funke, rakstniece

Peter Scholze, matemātikas profesors

Grieķija

Sia Kosioni, žurnāliste

Maria Farantouri, dziedātāja

Giannis Tsimitselis, aktieris

Dionisis Tsaknis, komponists

Dr. Gkikas Magiorkinis, 2012. gada Marijas Kirī balvas saņēmējs, Oksfordas Universitāte un Atēnu Universitāte

Ungārija

Áron Szilágyi, paukotājs, pasaules čempions un 2012. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs

Eszter Ónodi, aktrise

Ireland

Mick Galwey, bijušais īru regbija kapteinis

Gerry McLoughlin, Limerikas mērs un agrāk pazīstama persona starptautiskās regbija aprindās

Noelle O’Connell, izpilddirektore, European Movement Ireland

Jessica Gough, Erasmus vēstnieks, Īrijas Nacionālā Universitāte, Galveja

Itālija

Beppe Severgnini, žurnālists, redaktora slejas autors un rakstnieks

Margherita Hack, astrofiziķe un zinātniece

Federico Taddia, radio dīdžejs un TV ziņu moderators

Elisa Di Francisca, paukotāja, 2012. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja

Latvija

Juris Šteinbergs, molekulārbiologs un TV raidījumu vadītājs

Lauris Reiniks, latviešu dziedātājs, dziesmu autors, TV raidījumu vadītājs un aktieris

Aleksejs Naumovs, programmas Erasmus vēstnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas rektors

Madara Apsalone, Erasmus student network valsts pārstāvja vietniece, Finanšu Ministrija

Lietuva

Rūta Meilutytė, peldētāja, 2012. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja

Martynas Levickis, akordeonists

Erica Jennings, dziedātāja un dziesmu autore

Luksemburga

Liz May, triatloniste

Jean Muller, pianists

Patrick Weimerskirch, Jauniešu parlamenta prezidents

Joseph Lorent, žurnālists un Preses padomes ģenerālsekretārs

Ranga Yogeshwar, fiziķis un zinātnisko rakstu autors

Malta

Valerie Vella, TV raidījumu vadītāja

Pierre Mejlak, rakstnieks

Ira Losco, popmūzikas izpildītāja

Nīderlande

Harrry Starren, moderators un bijušais Baak Izglītības un zināšanu institūta izpilddirektors

Susanne Stolte, Nīderlandes izpilddirektoru un darbības direktoru apvienības priekšsēdētāja

Dr. van den Berg, Space Expo direktors, Noordwijk

Dr. Ruben Baumgartner, SHL-Groep priekšsēdētājs

Steijn Pelle, jaunais uzņēmējs

Bram Peper, programmas Erasmus vēstnieks, Roterdamas Erasmus Universitātes lektors

Désirée Majoor, Erasmus vēstniece, Utrehtas Lietišķo zinātņu universitātes valdes priekšsēdētāja vietniece

Polija

Wojciech Błach, aktieris

Jerzy Baczyński, galvenais redaktors, Polityka

Wilhelm Sasnal, mākslinieks, 2006. gada Vinsenta van Goga laikmetīgās mākslas balvas ieguvējs

Małgorzata Ludwisiak, kurators un direktora vietnieks, Lodzas Mākslas muzejs

Portugāle

Vasco da Graça Moura, Belemas Kultūras centra vadītājs

Fernando Carvalho Rodrigues, zinātnieks un bijušais NATO direktors

Teresa de Sousa, žurnāliste

Manuel Jose Santos Silva, Beiras Universitātes profesors

Rumānija

Ivan Patzaichin, čempions kanoe sprintā

Vlad Petreanu, žurnālists un blogeris

Luca Niculescu, žurnālists un TV raidījumu producents

Slovēnija

Mojca Mavec, žurnālists, TV šova vadītājs, publicists

Eva un Nika Prusnik, dziedātāji, iniciatīvas ”Jaunatne kustībā” vēstnieki

Slovākija

Emília Vašáryová, aktrise

Karin Habšudová, tenisiste

Adela Banášová, TV raidījumu vadītāja

Spānija

Pedro Almodovar, kinorežisors

Sandro Rossell, futbola kluba Barcelona prezidents

Fernando Savater, filozofs un rakstnieks

Enrique Pérez Vergara (Flipy), TV raidījumu vadītājs

Javier Marías, rakstnieks, Spānijas Karaliskās akadēmijas loceklis

Zviedrija

Anders Wijkman, Stokholmas Vides Institūta galvenais padomnieks un Club of Rome vadītājs

Staffan Nilsson, priekšsēdētājs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Rolf Gustavsson, žurnālists

Hans Åhl, programmas Erasmus vēstnieks, Zviedrijas Centrālā Universitāte

Karl-Fredrik Ahlmark, programmas Erasmus vēstnieks, Gēteburgas Universitāte

Apvienotā Karaliste

Rhodri Morgan, bijušais Velsas valdības vadītājs

David Hare, dramaturgs

Larry Lamb, aktieris

Sian Lloyd, TV laika ziņu moderatore, TV laika ziņu moderatore

Dr.Claire Belcher, 2012. gada Marijas Kirī balvas ieguvēja, Ekseteras Universitāte

Cornelia Parker OBE, tēlniece un instalāciju māksliniece

John Stezaker, mākslinieks

Gwyneth Lewis, dzejniece un rakstniece

Mererid Hopwood, dzejniece un rakstniece

Richard Wentworth CBE, mākslinieks