Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Rudens prognoze 2012.–2014. gadam: kuģosim nemierīgos ūdeņos

Commission Européenne - IP/12/1178   07/11/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 7. novembrī

Rudens prognoze 2012.–2014. gadam: kuģosim nemierīgos ūdeņos

ES ekonomikas īstermiņa perspektīvas joprojām ir nestabilas, tomēr tiek prognozēts, ka 2013. gadā pakāpeniski atjaunosies IKP pieaugums.

Domājams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītāju IKP 2012. gadā samazināsies par 0,3 % Eiropas Savienībā un par 0,4 % eirozonas valstīs. 2013. gadam Eiropas Savienībā tiek prognozēts IKP pieaugums 0,4 % apmērā un eirozonas valstīs 0,1 % apmērā. Sagaidāms, ka ES saglabāsies ļoti augsts bezdarba līmenis.

Mazinās lielā iekšējā un ārējā nelīdzsvarotība, kas izveidojās pirmskrīzes gados, tomēr šis process joprojām ietekmē iekšzemes pieprasījumu dažās valstīs. Joprojām ievērojami atšķiras saimnieciskā darbība dažādās dalībvalstīs. Vienlaikus pakāpeniski atjaunojas konkurētspēja, kas ekonomiskās un monetārās savienības pirmajā desmitgadē dažās dalībvalstīs tika zaudēta. Tāpēc tiek prognozēts, ka, atkal palielinoties pasaules tirdzniecības apjomu pieauguma tempiem, pakāpeniski palielināsies arī eksporta pieaugums. Šā līdzsvara atjaunošanas procesa pamatā būs publiskā sektora finanšu turpmāka konsolidēšana.

Strukturālo reformu īstenošanai vajadzētu sākt nest augļus prognozes perioda laikā, savukārt progress EMS struktūras attīstībā turpinās vairot uzticēšanos. Tam būtu jāpaver ceļš uz spēcīgāku un vienmērīgāku izaugsmi 2014. gadā. 2014. gadam ES tiek prognozēts IKP pieaugums 1,6 % un eirozonā — 1,4 % apmērā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, saka: „Eiropu skar sarežģīts process — makroekonomiskā līdzsvara atjaunošana —, un šis process vēl kādu laiku turpināsies. Mūsu prognozes norāda uz to, ka Eiropas izaugsmes izredzes no nākamā gada sākuma pakāpeniski uzlabosies. Svarīgākie politiskie lēmumi ir ielikuši pamatus uzticības nostiprināšanai. Saspīlējums tirgos ir mazinājies, tomēr tas nav iemesls ieslīgt pašapmierinātībā. Eiropai jāturpina apvienot stabilu fiskālo politiku ar strukturālajām reformām, lai radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai izaugsmei un tādējādi panāktu, ka samazinās šobrīd nepieņemami augstais bezdarba līmenis."

Neliela atveseļošanās 2013. gadā

Paredzams, ka pēc 2012. gada otrajā ceturksnī reģistrētās ekonomiskās lejupslīdes situācija neuzlabosies līdz pat gada beigām. 2013. gadā tiek prognozēts neliels IKP pieaugums, kas nedaudz nostiprināsies 2014. gadā. Prognozē, ka neto eksporta apjomi arī turpmāk veicinās izaugsmi. Sagaidāms, ka 2013. gadā saglabāsies vājš iekšzemes pieprasījums un ka tas pieaugs tikai 2014. gadā, jo to vēl aizvien ierobežos dažās dalībvalstīs notiekošais parādsaistību samazināšanas process un resursu pārdalīšana starp nozarēm. Domājams, ka šis process ietekmēs arī darba tirgu. Paredzams, ka bezdarba līmenis 2013. gadā sasniegs savu augstāko rādītāju — gandrīz 11 % Eiropas Savienībā un 12 % eirozonā. Starp atsevišķu dalībvalstu rādītājiem gan gaidāmas lielas atšķirības.

Lai gan finansēšanas izmaksas kopumā ES ir zemas, dažādās dalībvalstīs tās ievērojami atšķiras. Jaunākie politiskie lēmumi ir mazinājuši saspīlējumus, lai gan domājams, ka grūtības atsevišķās banku sektora daļās un novājinātā ekonomika varētu arī turpmāk ietekmēt kredīta piedāvājumu.

Enerģijas cenu un netiešo nodokļu pieaugums bija galvenie patēriņa cenu inflācijas virzītājspēki iepriekšējos ceturkšņos. Tomēr pamatā esošais iekšzemes patēriņa cenu spiediens ir niecīgs, un sagaidāms, ka 2013. gada laikā inflācija samazināsies zem 2 % rādītāja.

Fiskālās konsolidācijas process gūst panākumus

Fiskālās konsolidācijas ziņā ir vērojama pozitīva virzība. Paredzams, ka 2012. gadā valstu budžeta deficīti ES samazināsies līdz 3,6 % un eirozonā — līdz 3,3 %. Pieejamā informācija par 2013. gada budžetiem norāda uz to, ka konsolidācija turpināsies, lai arī nedaudz lēnākā tempā, un ka valdības budžeta deficīti ES varētu samazināties līdz 3,2 % no IKP un eirozonā līdz 2,6 % no IKP. Tas atspoguļojas arī budžeta bilances strukturālajos uzlabojumos, kas ES varētu būt 1,1 procentu punkta apmērā 2012. gadā un 0,7 procentu punktu apmērā 2013. gadā, bet eirozonā attiecīgi 1,3 un 0,9 procentu punktu apmērā. 2012. gadā vispārējais valsts parāds eirozonā ir 93 % un ES 87 % no ES iekšzemes kopprodukta. Paredzams, ka 2013. gadā tas pieaugs līdz 95 % no IKP eirozonā un līdz 89 % no IKP Eiropas Savienībā, bet pēc tam stabilizēsies.

Stingras politiskas darbības atsevišķu valstu un visas ES mērogā un EMS institucionālās struktūras reformu īstenošana ir samazinājušas negatīvos riskus, kuri apdraud izaugsmes izredzes. Ja situācija saistībā ar nodarbinātību izrādītos sliktāka, nekā paredzēts, tas mazinātu uzticību un negatīvi ietekmētu turpmākās izaugsmes perspektīvas. No otras puses, ņemot vērā nesenos politiskos lēmumus, spriedze ES finanšu tirgos var mazināties ātrāk un uzticība atjaunoties spēcīgāk, nekā gaidīts, un tam savukārt būtu pozitīva ietekme uz iekšzemes pieprasījumu. Inflācijas perspektīvas riski kopumā ir savstarpēji līdzsvaroti.

Sīkāks ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2012_autumn_forecast_en.htm

Kontaktpersonas :

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site