Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 17. oktobrī

Jauns Komisijas priekšlikums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas ražošanas ietekmi uz klimatu

Komisija šodien publiskoja priekšlikumu, ar kuru paredzēts ierobežot zemes pārveidi, ko izraisa biodegvielas ražošana, un panākt to, ka ES izmantotā biodegviela mazāk kaitē klimatam. No pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas izmantojums, lai izpildītu 10 % atjaunojamās enerģijas mērķi, nedrīkstēs pārsniegt 5 %. Ierobežojuma mērķis ir stimulēt alternatīvas biodegvielas attīstību, tā saukto otro paaudzi, ko ražo no nepārtikas izejvielām, piemēram, atkritumiem vai salmiem, un kas emitē ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā fosilais kurināmais un neatstāj tiešu ietekmi uz pārtikas ražošanu pasaulē. Pirmo reizi, aprēķinot biodegvielas siltumnīcefekta gāzu rādītājus, tiks ietverta ietekme uz zemes pārveidi, tas ir, tiks ņemtas vērā netiešās zemes izmantojuma izmaiņas.

Par enerģētiku atbildīgais Komisijas loceklis Ginters Etingers saka: "Šis priekšlikums paredz lielāku stimulu biodegvielas veidiem, kas nodrošina visvairāk ieguvumu. Nākotne ir biodegvielai, kas radīs lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu un ievērojamāk samazinās importa apjomu."

Klimata politikas komisāres Konnijas Hēdegordas komentārs: "Lai biodegviela palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas, mums jāizmanto tikai tāda biodegviela, kas ir ilgtspējīga. Mums jāinvestē biodegvielā, kas ļauj patiešām panākt emisiju samazinājumu un nekonkurē ar pārtiku. Tas nenozīmē atteikšanos no pirmās paaudzes biodegvielas, bet mēs sūtām skaidru signālu, ka turpmākajam biodegvielas izmantojuma pieaugumam jāattiecas uz modernu biodegvielu. Cits risinājums nebūtu ilgtspējīgs."

Ilgtspējīgi un efektīvā procesā ražota biodegviela ir oglekļa dioksīdu maz emitējoša alternatīva fosilajam kurināmajam ES energobilancē, jo īpaši transporta sektorā. Biodegviela ir viegli uzglabājama un izplatāma, ar augstu enerģijas blīvumu, un tā parasti emitē manāmi mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā nafta, gāze vai ogles. Tikai biodegviela, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, var saņemt publiskā sektora atbalstu Eiropas tirgū.

Biodegvielas tirgum paplašinoties, kļuva skaidrs, ka ne visi biodegvielas veidi ir vienādi —ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no zemes izmantojuma pasaules mērogā atšķiras. Jaunākie zinātniskie pētījumi apliecina: tad, ja aprēķinos ņem vērā netiešās zemes izmantojuma izmaiņas, piemēram, gadījumos, kad biodegvielas ražošanas dēļ pārtikas vai barības ražošana pārvietojas uz lauksaimniecībā līdz šim neizmantotu zemi, teiksim, meža vietā, dažu biodegvielas veidu izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas neatšķiras no fosilā kurināmā, ko tie aizstāj.

Tāpēc Komisija ierosina grozīt pašreizējo biodegvielas regulējumu, proti, atjaunojamo energoresursu direktīvu1 un degvielas kvalitātes direktīvu2, paredzot šādus noteikumus.

  • Palielināt minimālā siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtību jaunām iekārtām līdz 60 %, lai paaugstinātu biodegvielas ražošanas procedu efektivitāti un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar neapmierinošiem siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājiem.

  • Ietvert netiešu zemes izmantojuma izmaiņu faktorus degvielas piegādātāju un dalībvalstu ziņojumos par biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu.

  • Ierobežot no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daļu, ko var ieskaitīt ES mērķī — no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars 10 % līdz 2020. gadam — pašreizējā patēriņa līmenī, proti, noteikt, ka šī daļa nedrīkst pārsniegt 5 %, bet vienlaikus saglabāt atjaunojamo energoresursu un oglekļa intensitātes samazināšanas vispārējos mērķus.

  • Nodrošināt tirgus stimulus tiem biodegvielas veidiem, kuru netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisijas nav lielas vai tādu nav, jo īpaši otrās un trešās paaudzes biodegvielai, ražotai no izejvielām, kas nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no aļģēm, salmiem, dažādiem atkritumiem; stimulēšana notiek, nosakot lielāku šādas biodegvielas ieskaiti atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētajā 10 % atjaunojamās enerģijas mērķī.

Komisija ar šiem jaunajiem pasākumiem vēlas sekmēt biodegvielu, kas nodrošina ievērojamu emisiju samazinājumu, nav tiešs konkurents pārtikai un vienlaikus ir ilgtspējīgāka. Priekšlikums neietekmē dalībvalstu iespējas finansiāli stimulēt biodegvielu, taču Komisija uzskata, ka laikposmā pēc 2020. gada finansiālu atbalstu vajadzētu sniegt tikai par degvielu, kas nodrošina ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus un netiek ražota no pārtikas un barības kultūraugiem.

Vispārēja informācija

2009. gada atjaunojamo energoresursu direktīva paredz, ka līdz 2020. gadam no atjaunojamiem energoresursiem ražotai enerģijai jāsasniedz 10 % īpatsvars transportā; degvielas kvalitātes direktīva 2020. gadam nosaka 6 % siltumnīcefekta gāzu samazinājuma mērķi transportā. Paredzams, ka biodegvielas ieguldījums šo mērķu sasniegšanā būs ievērojams.

Lai izvairītos no iespējamas negatīvas blakusietekmes, abas direktīvas paredz ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt mērķa sasniegšanā un lai par to varētu saņemt atbalstu.

Pašreizējie biodegvielas ilgtspējības kritēriji neļauj biodegvielas ražošanas vajadzībām tieši pārveidot mežus un mitrājus, un platības ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, un paredz, ka biodegvielai jārada par vismaz 35 % mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, nekā emitē fosilais kurināmais, ko biodegviela aizstāj. 2017. gadā šī prasība palielināsies līdz 50 %.

Tomēr pastāv risks, ka daļa papildu pieprasījuma pēc biodegvielas var tikt nosegta, palielinot lauksaimniecībā izmantojamo zemi visā pasaulē, un rezultātā netieši palielināsies emisijas zemes pārveides dēļ. Tāpēc Komisiju aicināja pārskatīt netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un ierosināt regulējumu šīs ietekmes mazināšanai.

Papildu informācija

Saite uz priekšlikumu

Plašāka informācija par biodegvielu – zemes izmantojuma izmaiņas:

http://ec.europa.eu/energy/renewables/biofuels/land_use_change_en.htm

Plašāka informācija par atjaunojamo energoresursu direktīvu – 2020. gada mērķis:

http://ec.europa.eu/energy/renewables/targets_en.htm

Plašāka informācija par degvielas kvalitātes direktīvu:

http://ec.europa.eu/clima/policies/transport/fuel/index_en.htm

MEMO/12/787

Kontaktpersonas:

Marlene Holzner (+32 2 296 01 96)

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

Nicole Bockstaller (+32 2 295 25 89)

Stephanie Rhomberg (+32 2 298 72 78)

1 :

Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

2 :

Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website