Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas vienotās gaisa telpas projekts 10 gadu laikā nav sniedzis gaidītos rezultātus

Commission Européenne - IP/12/1089   11/10/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 11. oktobrī

Eiropas vienotās gaisa telpas projekts 10 gadu laikā nav sniedzis gaidītos rezultātus

Eiropas vienotās gaisa telpas pamatprojekts, kura mērķis ir izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu, trīskāršojot caurlaidspēju un uz pusi samazinot gaisa satiksmes izmaksas, nav sniedzis gaidītos rezultātus. Priekšsēdētāja vietnieks un par transporta politikas jautājumiem atbildīgais komisārs Sīms Kallass šodien paziņoja par saviem plāniem 2013. gada pavasarī izvirzīt jaunus tiesību aktu priekšlikumus projekta īstenošanas paātrināšanai, kā arī veikt visus iespējamos izpildes nodrošināšanas pasākumus, tostarp — vajadzības gadījumā — ierosināt pienākumu neizpildes procedūras.

Eiropas sadrumstalotās gaisa telpas radītā neefektivitāte katru gadu rada papildu izmaksas gandrīz 5 miljardu eiro apmērā. Tās dēļ katrs lidojums ir vidēji 42 kilometrus garāks, līdz ar to gaisa kuģis sadedzina vairāk degvielas, rodas vairāk emisiju, ir jāmaksā lielāka lietošanas maksa un rodas ilgākas aizkavēšanās. Amerikas Savienotās Valstis kontrolē tikpat lielu gaisa telpu, kurā turklāt notiek aktīvāka satiksme, gandrīz divkārt lētāk.

Šodien uzstājoties augsta līmeņa konferencē "Eiropas vienotā gaisa telpa: laiks rīcībai", kas norit Limasolā (Kiprā), priekšsēdētāja vietnieks Kallass sacīja: "Vienmēr esmu teicis, ka Eiropas vienotā gaisa telpa ir mana augstākā prioritāte aviācijas nozarē. Tā ir pārāk nozīmīga, lai tai ļautu ciest neveiksmi. Mēs neesam ne tuvu savu sākotnējo ambīciju īstenošanai. Ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, bet galvenās problēmas nav mainījušās — pārāk maza caurlaidspēja, kas var apdraudēt drošību, un pārāk lielas izmaksas. Šis tas liecina par pārmaiņām, bet kopumā progress notiek pārāk lēni un ir nepietiekams. Mums jārod jauni risinājumi un tie ātri jāīsteno. Sadrumstalotība pa valstīm ir pārāk liela. Solītie uzlabojumi nav īstenoti."

Eiropas vienotās gaisa telpas projektam 2012. gads ir izšķirīgas nozīmes gads — tajā jāsasniedz četri svarīgi mērķi, tostarp jāpanāk, lai līdz 2012. gada decembrim darbību sāktu deviņi funkcionālie gaisa telpas bloki (FGTB). Priekšsēdētāja vietnieks izteica brīdinājumu, ka, ņemot vērā līdzšinējo lēno progresu, Eiropai vēl tik drīz neizdosies izveidot vienotu gaisa telpu. Viņš norādīja, ka, piemēram, lai gan FGTB tiks izveidoti, "mums jāpanāk, lai tie sniegtu pienācīgu pievienoto vērtību. Šobrīd ir skaidrs, ka to ieguldījums integrētas un nesadrumstalotas gaisa telpas izveidē būs neliels vai pat pavisam nenozīmīgs". Viņš paziņoja, ka nolūkā panākt vajadzīgo progresu Komisija pēc iespējas izmantos savas izpildes nodrošināšanas pilnvaras, vajadzības gadījumā ierosinot arī pienākumu neizpildes procedūras.

2013. gada pavasarī Komisija turklāt izvirzīs priekšlikumus SES pašreizējā tiesiskā regulējuma nostiprināšanai nolūkā paātrināt notiekošās reformas. Priekšlikumos būs noteikti pasākumi turpmāk nosaukto elementu nostiprināšanai.

1. Darbības uzlabošanas shēma. Darbības uzlabošanas mērķu sasniegšana, palielinot Eiropas gaisa telpas caurlaidspēju un samazinot izmaksas, ir pašā Eiropas vienotās gaisa telpas projekta pamatā. To sasniegšana ir visa projekta sekmīgas īstenošanas priekšnosacījums.

2012. gada jūlijā Komisija apstiprināja valstu plānus samazināt izmaksas un palielināt caurlaidspēju 2012.–2014. gadā. Komisija plāno vērienīgi palielināt 2015.–2019. gadā sasniedzamos darbības uzlabošanas rādītājus. Turklāt SES 2013. gada priekšlikumi arī nodrošinās Komisijai visas vajadzīgās pilnvaras, lai tā varētu noteikt, ka dalībvalstīm un FGTB jāsasniedz pieņemtie mērķi, un nostiprinās darbības izvērtēšanas iestādes neatkarīgumu.

2. Deviņi funkcionālie gaisa telpas bloki (FGTB) ir izveides procesā. Komisija izvirzīs priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka šie reģionālie gaisa satiksmes pārvaldības bloki sniedz faktiskus darbības uzlabojumus. Dalībvalstīm būs jāizstrādā stratēģijas un darbības plāni FGTB līmenī. Ar FGTB formālu pastāvēšanu vien nepietiek; FGTB katrā ziņā ir ātri jāsniedz faktiski rezultāti darbības uzlabošanas jomā.

3. Eiropas tīkla pārvaldnieks Komisija nostiprinās tīkla pārvaldnieka pilnvaras, it īpaši nolūkā sniegt tīkla pārvaldniekam iespēju uzņemties centralizētas funkcijas visas Eiropas mērogā, piemēram, attiecībā uz gaisa telpas plānošanu, tostarp maršrutu plānošanu. Tas palīdzēs optimizēt tīkla efektivitāti.

4. Turpmākas reformas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas jomā. Komisija ierosinās veltīt lielāku uzmanību pamatuzdevumiem, līdztekus dodot pakalpojumu sniedzējiem iespēju papildpakalpojumus izsolīt piedāvājumu konkursos. Tā arī ierosinās nostiprināt pakalpojumu sniedzēju neatkarību no attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm.

Tas viss ir atkarīgs no tā, vai SESAR programmas — Eiropas vienotās gaisa telpas projekta tehnoloģiskās daļas — ieviešanas fāze noritēs veiksmīgi. Komisija drīzumā savus priekšlikumus par pārvaldības un finansēšanas shēmām iesniegs Padomei un Parlamentam.

Eiropas vienotās gaisa telpas projekts ir Eiropas pamatiniciatīva, kuras mērķis ir veikt Eiropas gaisa satiksmes vadības arhitektūras reformu, lai apmierinātu nākotnes vajadzības caurlaidspējas un drošības jomā. Attīstot XX gs. 90. gadu beigās izvirzītās iniciatīvas, 2004. gadā tika pieņemta Eiropas vienotās gaisa telpas pirmā pakete (SES I), savukārt 2009. gadā — Eiropas vienotās gaisa telpas otrā pakete (SES II).

Ja SES tiktu īstenota pilnībā:

  • drošība uzlabotos desmitkārtīgi;

  • gaisa telpas caurlaidspēja trīskāršotos;

  • gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas saruktu par 50 %;

  • negatīvā ietekme uz vidi samazinātos par 10 %.

Kas tālāk?

Komisija izvirzīs jaunos SES priekšlikumus 2013. gada pavasarī. Pirms to stāšanās spēkā tiesību aktu priekšlikumi būs jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kallas/headlines/news/2011/11/ses_en.htm

MEMO/12/774; SPEECH/12/711

Kontaktpersonas:

Helen Kearns (+32 2 298 76 38);

Dale Kidd (+32 2 295 74 61)

Eiropas vienotā gaisa telpa: galvenie fakti un skaitļi

Eiropas gaisa telpai un lidostām draud pārblīvētība. Eiropas lidostās, kuru skaits pārsniedz 440, jau tagad katru gadu tiek apkalpoti apmēram 1,4 miljardi pasažieru. Katru dienu notiek apmēram 27 000 kontrolētu lidojumu, tātad katru gadu gaisa kuģi Eiropas debesis šķērso 10 miljonus reižu. 80 % šo lidojumu tiek veikti ES.

Pašreizējo situāciju kompetenti pārvalda Eiropas gaisa transporta sektors, taču ir paredzams, ka parastos ekonomikas apstākļos gaisa satiksmes apjoms ik gadu pieaugs par 5 %, līdz 2030. gadam sasniedzot gandrīz 17 miljonus lidojumu. 2030. gadā debesīs virs Eiropas pacelsies tikpat daudzas lidmašīnas, cik ir iedzīvotāju Pekinā.

Ja mēs šo jautājumu nerisināsim, valdīs haoss. Eiropai nāksies ne vien atteikties no lielas daļas iespējamā pieprasījuma, bet arī samierināties ar lidojumu aizkavēšanās un atceltu lidojumu risku vēl nepieredzētā mērogā. Ja mēs turpināsim rīkoties kā līdz šim, pārslogotības radītās izmaksas līdz 2050. gadam palielināsies par aptuveni 50 %.

Galvenā problēma ir tas, ka Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ir sadrumstalotas un nedarbojas efektīvi.

ES gaisa telpu joprojām kā mozaīku veido 27 valstu gaisa satiksmes vadības sistēmas, kas sniedz pakalpojumus no aptuveni 60 gaisa satiksmes centriem, savukārt gaisa telpa ir sadalīta vairāk nekā 650 sektoros. Tas nozīmē, ka gaisa telpas struktūras pamatā šobrīd ir valstu robežas, tāpēc lidojumiem bieži vien nav iespējams paredzēt taisnus maršrutus. Eiropā gaisa kuģa lidojums gaisa telpas sadrumstalotības dēļ ir vidēji par 42 km garāks nekā nepieciešams, līdz ar to garāks ir arī lidojuma laiks, rodas aizkavēšanās, jāizmanto vairāk degvielas un ir lielākas CO2 emisijas.

Turklāt šobrīd izmantotās gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģijas tika izstrādātas XX gs. 50. gados — tās ir arhaiskas.

Eiropas sadrumstalotās gaisa telpas radītā neefektivitāte katru gadu rada papildu izmaksas apmēram 5 miljardu eiro apmērā. Šīs izmaksas netieši sedz uzņēmumi un pasažieri. Gaisa satiksmes vadības maksa šobrīd veido apmēram 6–12 % no biļetes cenas.

ASV gaisa satiksmes pārvaldības sistēma darbojas apmēram divkārt efektīvāk nekā ES sistēma; tajā ar līdzīgām izmaksām, izmantojot apmēram trīskārt mazāku vadības centru skaitu, tiek pārvaldīts divkāršs skaits lidojumu.

Lai risinātu šos izaicinājumus, XX gs. 90. gadu beigās tika izvirzīti priekšlikumi izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu, atbrīvojoties no valstu gaisa telpas robežām, un tādējādi:

a) desmitkārtīgi uzlabot drošību;

b) trīskāršot gaisa telpas caurlaidspēju;

c) samazināt gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas par 50 %;

d) samazināt negatīvo ietekmi uz vidi par 10 %.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site