Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Komisija izklāsta ES paplašināšanās turpmākos posmus

Eiropas Komisija šodien ceturto reizi iesaka uzsākt pievienošanās sarunas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Tā iesaka piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu pēc tam, kad tiks pabeigtas galvenās reformas, un ierosina sākt sarunas ar Kosovu1 par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN), tiklīdz tā būs panākusi progresu vairāku īstermiņa prioritāšu īstenošanā. Komisija arī apstiprināja, ka Horvātijas sagatavošanās dalībai ES notiek, kā plānots. Vairākos gada pārskatos Komisija arī novērtē progresu ceļā uz pievienošanos ES, kas pēdējā gada laikā panākts citās Rietumbalkānu valstīs, Turcijā un Islandē.

Iepazīstinot ar ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, komisārs Štefans File teica: "Mūsu ieteikumos stingri norādīts, ka pievienošanās procesā svarīgākais ir tiesiskums. Lai izveidotu stabilāku un labklājīgāku Eiropu, šis princips ir jāsaglabā, lai paplašināšanās process notiktu, ņemot vērā valstu paveikto, kas ir būtiski Eiropas Savienībai, un reformas uz vietas, kas ir svarīgas paplašināšanās valstīm."

Šodienas ieteikumi par Albāniju, Kosovu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kā arī Horvātijas gaidāmā pievienošanās, nesen uzsāktās pievienošanās sarunas ar Melnkalni un Serbijai piešķirtais kandidātvalsts statuss, pamatojoties uz skaidriem norādījumiem par to, kas ir vajadzīgs, lai sāktu pievienošanās sarunas, liecina par to, ka tiklīdz reformas ir īstenotas, ES izpilda savas saistības. Šīs pozitīvās pārmaiņas Rietumbalkānu valstīs ir pārliecinošs signāls, kas norāda uz ES paplašināšanās transformējošo spēku. Lai šo procesu turpinātu, Komisija ierosina vērst lielāku uzmanību uz vairākām jomām. Pirmkārt, demokrātiskās pārvaldības nostiprināšana, sākot risināt tiesiskuma jautājumus krietni pirms pievienošanās sarunu uzsākšanas. Otrkārt, vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu neatkarības stiprināšana. Treškārt, ekonomikas problēmjautājumu risināšana sarunu sākumposmā, lai stiprinātu ekonomikas un finanšu stabilitāti un palīdzētu ekonomikai atveseļoties. Visbeidzot, Komisija uzsver, ka divpusējie jautājumi būtu jārisina pēc iespējas ātrāk; tiem nebūtu jākavē pievienošanās process.

Pastiprinās kopīgās intereses starp ES un Islandi, tostarp atjaunojamo energoresursu un klimata pārmaiņu jomā, kā arī ES Arktikas politikas stratēģiskā nozīme. Pievienošanās sarunas norit sekmīgi.

Pozitīvā darba programma, kas uzsākta, lai no jauna stiprinātu attiecības ar Turciju, jau dod pirmos rezultātus. Joprojām ir būtiski, lai Turcija aktīvi atbalstītu pozitīvo darba kārtību un savu Eiropas perspektīvu. Tomēr pieaug bažas par to, ka Turcija nav panākusi būtisku progresu politisko kritēriju pilnīgā izpildē, un nopietna problēma aizvien ir ar pamattiesībām saistītā situācija valstī. Steidzami risināmie jautājumi ir pilnīga saistību izpilde saskaņā ar muitas savienību un virzība uz attiecību normalizēšanu ar Kipru, kas varētu radīt jaunu stimulu pievienošanās sarunās.

Sīkāka informācija un ieteikumi par katru valsti atrodami piezīmēs:

Albānija: MEMO/12/763

Bosnija un Hercegovina: MEMO/12/764

Horvātija: MEMO/12/765

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: MEMO/12/766

Islande: MEMO/12/767

Kosova: MEMO/12/768

Melnkalne: MEMO/12/769

Serbija: MEMO/12/770

Turcija: MEMO/12/771

Priekšvēsture

PĀRSKATS PAR KATRU VALSTI

  • HORVĀTIJA: pievienošanās valsts – pieteicās dalībai 2003. gadā, parakstīja pievienošanās līgumu 2011. gada decembrī. Šodienas visaptverošajā uzraudzības ziņojumā secināts, ka Horvātija savu tiesību aktu saskaņošanā ar ES tiesību aktiem ir beigu posmā. Tomēr Komisija ir norādījusi uz vairākām jomām, kurās ir vajadzīgi papildu centieni. Tā iesniegs galīgo uzraudzības ziņojumu par Horvātijas sagatavošanos 2013. gada pavasarī. Līdz 2012. gada septembrim 13 dalībvalstis bija ratificējušas pievienošanās līgumu, plānots, ka pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas 2013. gada 1. jūlijā Horvātija kļūs par dalībvalsti.

  • TURCIJA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 1987. gadā. Pievienošanās sarunas sākās 2005. gada oktobrī; ir atvērtas 13 sarunu sadaļas, no kurām viena ir provizoriski slēgta. Komisija 2012. gada maijā sāka pozitīvu darba programmu, lai no jauna stiprinātu pievienošanās procesu. Jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu politiskās reformas, īpaši vārda brīvības jomā.

  • ISLANDE: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā. Pievienošanās sarunas sākās 2010. gada jūnijā; ir atvērtas 18 sarunu sadaļas, no kurām 10 ir provizoriski slēgtas. Tā kā Islande jau ir EEZ un Šengenas zonas dalībvalsts, liela daļa tās tiesību aktu jau ir saskaņota ar ES acquis.

  • MELNKALNE: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2008. gadā. Pievienošanās sarunas tika sāktas 2012. gada jūnijā. Patlaban norit tehniskais posms, proti, Melnkalnes tiesību aktu saskaņotības ar ES tiesību aktiem analizēšana.

  • BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2004. gadā. Valsts turpina apmierinoši īstenot politiskos kritērijus. Ir panākti turpmāki pozitīvi rezultāti, un Augsta līmeņa pievienošanās dialoga rezultātā pagājušajā gadā mērķtiecīgāk tika pievērsta uzmanība reformām. Komisija jau 2009., 2010. un 2011. gadā ieteica sākt pievienošanās sarunas. Padome par šo jautājumu vēl nav pieņēmusi lēmumu. Komisija uzskata, ka lēmums sākt pievienošanās sarunas arī sekmētu tādu apstākļu radīšanu, kuru rezultātā tiku rasts risinājums nosaukuma jautājumā.

  • SERBIJA: kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā un 2012. gada martā ieguva kandidātvalsts statusu. Serbija turpina pietiekamā mērā īstenot politiskos kritērijus. Ir vēlreiz jānostiprina stimuls veikt reformas un jāpanāk turpmāks progress, lai panāktu jūtamu un ilgtspējīgu uzlabojumu attiecībās ar Kosovu, pirms Komisija var apstiprināt, ka var sākties pievienošanās sarunas.

  • ALBĀNIJA: potenciālā kandidātvalsts – pieteicās dalībai 2009. gadā. Uzlabots dialogs starp valdību un opozīciju ir ļāvis panākt labus rezultātus būtisku reformu īstenošanā. Tas ļauj Komisijai ieteikt piešķirt kandidātvalsts statusu, kad tiks pabeigta galveno pasākumu īstenošana tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformu jomā, kā arī tiks pārskatīti procedūru parlamentārie noteikumi. Komisija ziņos Padomei, tiklīdz tas būs paveikts, arī ņemot vērā Albānijas apņemšanos apkarot korupciju un organizēto noziedzību. Lai Komisija varētu ieteikt sākt pievienošanās sarunas, būs ilgtspējīgi jāīsteno reformu saistības un jāpabeidz atlikušās galvenās reformas, turklāt svarīgs pārbaudījums būs 2013. gada parlamenta vēlēšanas.

  • BOSNIJA UN HERCEGOVINA: potenciālā kandidātvalsts – tāpat kā pārējām Rietumbalkānu valstīm, Bosnijai un Hercegovinai ir izredzes pievienoties Eiropas Savienībai. Pēc 2010. gada vēlēšanām valsts ir izveidojusi valsts līmeņa valdību. Augsta līmeņa dialoga sākšana ar Bosniju un Hercegovinu tiek vērtēta atzinīgi, bet līdz šim rezultāti neatbilst cerībām. Ir jāvelta lielākas pūles, lai izpildītu noteikumus, kas ļauj ratificēt SAN un iesniegt ticamu pieteikumu dalībai ES.

  • KOSOVA: potenciālā kandidātvalsts – tāpat kā pārējām Rietumbalkānu valstīm, Kosovai ir izredzes pievienoties Eiropas Savienībai. ES veicinātais dialogs starp Prištinu un Belgradu sākās 2011. gada martā. Šodienas pētījumā par Kosovu sniegts pozitīvs novērtējums par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) iespējamību situācijā, kurā ES dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja par Kosovas statusu.

Plašākai informācijai

Dokumenti par šo tematu atrodami:

http://ec.europa.eu/enlargement/countries/strategy-and-progress-report/index_en.htm

Kontaktpersonas :

Anca Paduraru (+32 2 296 64 30)

Peter Stano (+32 2 295 74 84)

1 :

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DPR 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website