Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Ar industriālo revolūciju Eiropā atgriežas rūpniecība

Commission Européenne - IP/12/1085   10/10/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

EIROPAS KOMISIJA

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Ar industriālo revolūciju Eiropā atgriežas rūpniecība

Lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, radītu augstvērtīgas darba vietas un risinātu sabiedrības problēmas, ar ko saskaramies, Eiropai rūpniecības sarukuma tendence 21. gadsimtā jāpavērš pretējā virzienā. Rīkojoties tūlīt, jānovērš pašreizējā lejupslīdes tendence, lai līdz 2020. gadam sasniegtu rūpniecības īpatsvaru 20 % no ES IKP pašreizējo 15,6 % vietā. Tādēļ Komisija ierosina vairākas prioritāras darbības, kas īpaši attiecībā uz MVU stimulētu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, piekļuvi tirgiem un finansējumam un nodrošinātu, lai prasmes atbilst rūpniecības vajadzībām.

Eiropas rūpniecība spēj izpildīt šo uzdevumu. Eiropa ir pasaules līdere vairākās stratēģiskās nozarēs, kā autobūves, aviācijas, mašīnbūves, kosmosa, ķīmijas un farmācijas rūpniecībā. Rūpniecība vēl aizvien nodrošina 4/5 Eiropas eksporta, un 80 % no privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē nāk no ražošanas. Ja tiktu atjaunota uzticība rūpniecībai un kopā ar to tiktu veikti jauni ieguldījumi, Eiropas rūpniecībai uzlabotos rādītāji un atsāktos izaugsme. Tas ir galvenais vēstījums, kas iekļauts paziņojumā, kuru šodien Briselē iesniedzis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni. Paziņojumā ierosināto darbību uzdevums būtu sekmēt dažādu dalībvalstu un ES reģionu konkurētspējas atšķirību mazināšanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni teica: "Mēs vairs nedrīkstam pieļaut, ka rūpniecība atstāj Eiropu. Skaitļi runā skaidri: Eiropas rūpniecība var nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību. Šodien iesniedzām nosacījumu apkopojumu ilgtspējīgai rūpniecībai nākotnes Eiropā, to ieguldījumu piesaistei, kuri vajadzīgi jaunajām tehnoloģijām, un uzticības gaisotnes un uzņēmējdarbības atjaunotnei. Kopīgiem spēkiem atjaunojot uzticību, mēs varam atjaunot Eiropas rūpniecību.”

MEMO/12/759

Šodien Komisija arī pieņēma divus ziņojumus par konkurētspēju: jauno rūpniecības rādītāju pārskatu par dalībvalstīm, kurā aplūkotas piecas galvenās jomas — ražošanas produktivitāte; eksporta rezultāti; inovācija un ilgtspēja; uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra; finansējums un ieguldījumi (MEMO/12/760) —; un 2012. gada ziņojumu par Eiropas konkurētspēju (MEMO/12/761), kurā analizētas globalizācijas galvenās tendences pēdējos 15 gados, ar to saistītās izmaksas un ieguvumi un ES uzņēmumiem vēl risināmās problēmas.

Uzticības trūkums rada ieguldījumu trūkumu

Tirgus nenoteiktība, finansēšanas problēmas, pieprasījuma trūkums un nepietiekamas prasmes izraisījušas uzticības trūkumu, kura dēļ rūpniecībā nepietiek ieguldījumu un kļūst mazāk darba vietu.

Stiprākas rūpniecības politikas balsti

  • Ieguldījumi inovācijā: nodrošināt atbilstošus pamatnosacījumus ieguldījumiem, lai strauji atgrieztos pirmskrīzes līmenī, koncentrējoties uz sešām prioritārajām jomām ar milzīgu izaugsmes un darba vietu potenciālu Eiropā: progresīvām tīras ražošanas tehnoloģijām, svarīgajām pamattehnoloģijām, bioproduktu tirgiem, ilgtspējīgu rūpniecības politiku, būvniecības un izejvielu jomu, “tīriem” transportlīdzekļiem un kuģiem un viediem tīkliem. Arī dalībvalstīm vajadzētu piedalīties un atzīt par prioritāriem ieguldījumus šajās sešās jomās.

  • Labāki tirgus nosacījumi: uzlabot iekšējā tirgus darbību un iekļūt starptautiskajos tirgos. Komisija lielāko uzmanību veltīs izvēlētajām tēmām, kurās īsā laikā iespējami būtiski uzlabojumi: uzlabot preču iekšējo tirgu, veicināt uzņēmējdarbību attiecībā uz digitālo vienoto tirgu, kuram līdz 2016. gadam plānots gada pieaugums par 10 %, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un veicināt ES MVU tālāku internacionalizāciju visā pasaulē, vidējā termiņā sasniedzot 25 % (no 13 %).

  • Piekļuve finansējumam un kapitālam: uzlabot aizdošanu reālai ekonomikai, labāk mobilizējot un piesaistot publiskos resursus (arī EIB resursus, no kuriem tiktu piešķirti 10–15 miljardi eiro papildu aizdevumos MVU, kā arī struktūrfondu resursus) un paverot iespēju izmantot privātos līdzekļus, kas iespējams, likvidējot riska kapitāla fondu izmantošanai atlikušos šķēršļus un atvieglojot pārrobežu operācijas mazākiem uzņēmumiem.

  • Cilvēkkapitāls un prasmes: nodrošināt, lai darbaspēks spētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecība, proti, labāk prognozējot pieprasījumu pēc prasmēm un prasmju un pieprasījuma neatbilstību. Šajā jomā Komisija, veidojot Eiropas nozaru prasmju padomes un zināšanu un nozaru prasmju alianses, īpaši veicinās darba devēju, darba ņēmēju un attiecīgo iestāžu sadarbību.

Lai šīs darbības tiktu pienācīgi īstenotas, Komisija cieši uzraudzīs vairākus svarīgākos mainīgos rādītājus.

1. Ieguldījumi

Bruto pamatkapitāla veidošana 2011. gadā bija 18,6 % no IKP. Pirms krīzes 2007. gadā tā sasniedza 21,25% no IKP. Ieguldījumiem, kas būs vajadzīgi, lai uzlabotu produktivitāti, 2015. gadā būtu jāsasniedz pirmskrīzes līmenis, un līdz 2020. gadam to vidējam līmenim būtu jāpārsniedz 23 %. Ieguldījumi iekārtās pašlaik ir 6 līdz 7 % no IKP. Lai uzlabotu produktivitāti un ieviestu jaunas tehnoloģijas, vajadzētu atgūt pirmskrīzes līmeni un līdz 2020. gadam panākt ilgtspējīgu izaugsmi virs 9 % no IKP.

2. Tirdzniecība iekšējā tirgū

Preču tirdzniecība iekšējā tirgū pašlaik ir tieši zem 21 % no IKP. Atjaunotā iekšējā tirgū līdz 2020. gadam šai proporcijai vajadzētu sasniegt 25 %.

3. MVU

Atbilstoši Komisijas iecerēm, kas saistītas ar digitālās programmas pamatiniciatīvas tirgu, to mazo uzņēmumu skaitam, kuru veiktā pārdošana saistīta ar e-komerciju, līdz 2015. gadam vajadzētu palielināties līdz 33 %. Saskaņā ar 2009. gada apsekojumu to MVU proporcija, kuri eksportē iekšējā tirgus robežās, bija 25 %. Vidēja termiņa mērķis ir panākt, lai MVU vienādā mērā darbotos tirgū ārpus ES un iekšējā tirgū.

Pamatinformācija

Paziņojums piedāvā risinājumus nozīmīgajām problēmām, ar ko pašreizējā ekonomikas krīzē saskārusies Eiropas rūpniecība, un ierosina vairākas prioritāras darbības, kuru mērķis ir īsā un vidējā termiņā sekmēt ekonomikas atveseļošanu un nodrošināt Eiropas rūpniecības ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju. Dokumentā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pārskatīts arī ES rūpniecības stāvoklis kopš Komisijas pamatiniciatīvas “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”1 pieņemšanas 2010. gada oktobrī.

Kontaktpersonas

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52)

Sara Tironi (+32 2 299 04 03)

1 :

COM (2010) 614.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site