Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Pieņemta jauna jūrlietu programma izaugsmei un nodarbinātībai

Commission Européenne - IP/12/1081   08/10/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 8. oktobrī

Pieņemta jauna jūrlietu programma izaugsmei un nodarbinātībai

Kipras prezidentūras organizētajā konferencē Limasolā par jūrlietu politiku atbildīgie Eiropas ministri un Eiropas Komisija, kuru pārstāvēja priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Marija Damanaki, šodien pieņēma Eiropas programmu izaugsmes veicināšanai un darbvietu radīšanai ar jūru saistītajās nozarēs. Piecus gadus pēc ES integrētās jūrlietu politikas aizsākšanas dalībvalstis un Komisija atkārtoti apstiprināja, ka dinamiska un koordinēta pieeja jūrlietām veicina ES jūras nozaru ekonomikas attīstību, vienlaikus nodrošinot jūru un okeānu veselīgumu.

Deklarācijā ierosināta jūras un jūrlietu programma stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas atbalstam. Kā uzsvērts Komisijas nesenajā iniciatīvā par jūras nozaru ilgtspējīgas izaugsmes iespējām (IP/12/955), programma ir vērsta uz daudzsološām jūras nozarēm, kurām piemīt liels jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes potenciāls. Šādas nozares ir atjaunojamie jūras energoresursi, akvakultūra, jūras biotehnoloģija, piekrastes tūrisms un jūras derīgo izrakteņu ieguve.

Turklāt ministri aicināja dalībvalstis un Eiropas iestādes radīt pareizos nosacījumus jūras nozaru ekonomikai, lai nodrošinātu atbalstu pētniecībai un zināšanām par jūru, profesionālo apmācību jūrniecībā, izmaksu ziņā lietderīgu sadarbību jūras novērošanā, labāku jūras telpas plānošanu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas turpmāku īstenošanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Jūras un okeāni var ievērojami palīdzēt Eiropas ekonomikas atveseļošanā. Šodienas deklarācija nepārprotami liecina par vajadzību izmantot Eiropas jūras nozaru ekonomikas potenciālu.”

Par jūrlietām un zivsaimniecību atbildīgā komisāre Marija Damanaki norādīja: “Lai izaugsmes tendences un iespējas jūras nozaru ekonomikā kļūtu par realitāti, sava artava jādod visiem – iestādēm, dalībvalstīm un reģioniem, nozarei, MVU un pilsoniskajai sabiedrībai. Spēja sadarboties ar mērķi panākt vislabākos rezultātus ir brieduma apliecinājums, un jūrlietu politika ir lielisks instruments jūras nozaru ekonomikas sekmēšanai Eiropā.”

Priekšvēsture

Kāpēc ES ir vajadzīga jūrlietu programma izaugsmei un nodarbinātībai? Kāpēc tieši tagad?

Jūras nozaru ekonomika ir svarīga Eiropai. Tās bruto pievienotā vērtība ir gandrīz 500 mljrd. eiro, un līdz 2020. gadam tā varētu pieaugt līdz aptuveni 600 mljrd. eiro. Paredzams, ka tajā pašā laikposmā jūras nozarēs strādājošo skaits palielināsies no 5,4 milj. līdz 7 milj. Papildus jāmin fakts, ka 75 % no Eiropas ārējās tirdzniecības un 37 % no Eiropas iekšējās tirdzniecības notiek, izmantojot jūras pārvadājumus. Eiropas okeāni, jūras un piekraste ir un arī turpmāk būs Eiropas ekonomikas virzītājspēki.

Eiropai jāizmanto visas pieejamās iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas un izkļūtu no pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes. Jūra piedāvā ne mazumu iespēju. ES rīcībā ir virkne instrumentu, kas var dot papildu vērtību dalībvalstu un nozares centieniem.

Kā tika izraudzītas piecas prioritārās jūrlietu nozares?

Komisija ir guvusi vispusīgu priekšstatu par jūras nozaru ekonomisko lielumu un nodarbinātību Eiropā, ieskicējusi šo nozaru faktiskās iespējas nākamajos gados un apzinājusi to īpašo potenciālu inovācijā un jaunu darbvietu radīšanā.

Tā izdarījusi secinājumus, ka piekrastes un jūras tūrisms ir lielākā ar jūru saistītā nozare bruto pievienotās vērtības un nodarbinātības ziņā, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tā pieaugs par 2–3 %, savukārt kruīzu tūrisms līdz 2020. gadam varētu nodrošināt 100 000 jaunu darbvietu salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tā kā okeāna enerģijas uzstādītā jauda pasaulē tuvākajā nākotnē ik gadus divkāršosies, tehnoloģiju izmaksu samazināšanās atvieglos viļņu un plūdmaiņu tehnoloģiju komercializēšanu. Aplēses liecina, ka jūras derīgo izrakteņu ieguves gada apgrozījums pasaulē praktiski no nulles palielināsies līdz 5 mljrd. eiro nākamajos 10 gados un līdz 10 mljrd. eiro laikā līdz 2030. gadam. ES akvakultūras nozare var palīdzēt veselīgas pārtikas nodrošināšanā, ja vien tai izdosies sasniegt tādu pašu pieauguma tempu, kāds ir akvakultūrai ārpus ES. Nākamajos desmit gados jūras biotehnoloģiju nozarei būtu jākļūst par piedāvātāju plaša patēriņa produktu tirgos, tostarp kosmētikas, pārtikas produktu, farmaceitisko līdzekļu, ķīmisko vielu un biodegvielu tirgū.

Kāds būs nākamais solis?

Pēc Limasolas deklarācijas pieņemšanas Komisija tuvākajā nākotnē uzsāks vairākas iniciatīvas ar mērķi apzināt un izvērst izaugsmes potenciālu izraudzītajās jomās un sagatavos paziņojumus par piekrastes un jūras tūrismu, okeāna enerģētiku, jūras biotehnoloģiju un jūras derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī stratēģiskas vadlīnijas par akvakultūru. Visas iniciatīvas paredz apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Plašāka informācija

Jūrlietu tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/blue_growth/index_en.htm

Konferences tīmekļa vietne:

http://www.cy2012.eu/index.php/en/political-calendar/areas/transport-telecommunications-energy/informal-ministerial-meeting-on-eu-integrated-maritime-policy

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site