Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Aizvien vairāk ir Eiropas valstu, kur samazinātas vai iesaldētas skolotāju algas

Commission Européenne - IP/12/1073   05/10/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 5. oktobrī

Aizvien vairāk ir Eiropas valstu, kur samazinātas vai iesaldētas skolotāju algas

Reaģējot uz ekonomisko lejupslīdi, sešpadsmit Eiropas valstīs ir samazinātas vai iesaldētas skolotāju algas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Pasaules Skolotāju Dienā publicēto ziņojumu budžeta ierobežojumi un taupības pasākumi visvairāk ietekmējuši skolotājus Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. Skolotāju algas Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē, Horvātija un Lihtenšteinā ir nedaudz pazeminājušās vai palikušas nemainīgas. Tomēr ziņojumā Par algām un piemaksām skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā 2011./2012. gadā ir arī minēts, ka četrās valstīs – Čehijā, Polijā, Slovākijā un Islandē – skolotāju algas kopš 2010. gada vidus ir pieaugušas, bet Rumānijā darba algas lielums ir atgriezies gandrīz tādā pašā līmenī, kādā tas bija pirms ekonomiskās krīzes.

Skolotājiem ir svarīga nozīme bērnu dzīvē un, kā zināms, viņi var izšķirt bērnu nākotni,” sacīja izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu. “Lai šajā profesijā piesaistītu un noturētu labākos, skolotāju atalgojumam un darba apstākļiem vajadzētu būt prioritātei. Tomēr labāko skolotāju piesaistīšanā alga nav vienīgais faktors – ir absolūti nepieciešams, ka klasēs ir augstvērtīgs tehniskais nodrošinājums un skolotājiem ir pienācīga iespēja paust viedokli par mācību programmu modernizēšanu un izglītības reformām.”

Ziņojumā parādīts, ka ekonomikas krīze sākusi ietekmēt skolotāju atalgojumu no 2010. gada vidus un aizvien vairāk valstis samazinājušas gan algas, gan piemaksas, piemēram, atvaļinājumu pabalstus un prēmijas. Grieķija samazinājusi skolotāju pamatalgas par 30 % un pārtraukusi izmaksāt Ziemassvētku un Lieldienu prēmijas. Īrijā 2011. gadā samazināja jauno skolotāju algas par 13 %, un tiem skolotājiem, kas darbu sāka pēc šā gada 31. janvāra, sakarā ar kvalifikāciju piemaksu atcelšanu atalgojums tika samazināts vēl par 20 %. Spānijā skolotāju un citu valsts un pašvaldību sektora darbinieku algas 2010. gadā tika samazinātas par aptuveni 5 % un kopš samazināšanas netika indeksētas; līdzīgi pasākumi tika veikti arī Portugālē.

Eiropā parasti pieredzējušo skolotāju maksimālais atalgojums ir divreiz lielāks par to, ko saņem jaunie skolotāji. Tomēr, ņemot vērā, ka maksimālo atalgojumu var saņemt vidēji pēc 15 līdz 25 darba gadiem, skolotāju organizācijas uztraucas, ka tas varētu atturēt jauniešus apgūt šo profesiju.

Lai gan sākotnējās algas skolotājiem mēdz būt nepievilcīgas, tomēr, ņemot vērā piemaksas par papildu pienākumiem vai virsstundām, vairumā gadījumu daudzās Eiropas valstīs tiek sasniegts maksimālais likumā noteiktais atalgojuma līmenis skolotājiem. Piemēram, Latvijā tīrie ienākumi ir gandrīz divreiz lielāki par maksimālo pamatalgu. Arī Dānijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Anglijā un Velsā tīrie ienākumi, ņemot vērā piemaksas, ir augstāki nekā maksimālā pamatalga. To zināmā mērā var izskaidrot fakts, ka salīdzinoši liela daļa skolotāju ir gados vecāku cilvēku grupā. Vairākas valstis, kur trūkst skolotāju, pauž bažas par novecojošo darbaspēku (“Pamatdati par izglītību Eiropā 2012. gadā”, IP/12/121).

Ziņojumā Par algām un piemaksām skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā 2011./2012. gadā atklāts, ka, lai gan visas valstis apgalvo, ka galvenā prioritāte ir skolēnu un studentu snieguma rādītāju uzlabošana, tikai pusē no valstīm, kas minētas ziņojumā, piešķir piemaksas skolotājiem, balstoties uz pozitīviem mācīšanas rezultātiem vai skolēnu sekmēm (Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē – Anglijā, Velsā, Ziemeļīrijā – un Turcijā).

Vispārīga informācija

Algas un piemaksas skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā 2011./2012. gadā

Šajā gada ziņojumā ietverts salīdzinošs pārskats par algām 32 Eiropas valstīs (ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā, Horvātijā un Turcijā). Pārskatā iekļauta informācija par pilnu slodzi strādājošiem, pilnībā kvalificētiem skolotājiem un skolu vadītājiem pirmsskolas mācību iestādēs, sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās.

Ziņojumā ietverta informācija par:

  • lēmējstruktūrām, kuras ir atbildīgas par skolotāju algu noteikšanu;

  • algām privātajā sektorā;

  • minimālo un maksimālo likumā noteikto algu attiecībā pret IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecībā pret faktisko algu (likumā noteiktā alga plus piemaksas);

  • algu pieaugumu saistībā ar pieredzi;

  • jaunāko skolotāju pirktspējas pieaugumu/samazinājumu un ekonomiskās krīzes ietekmi;

  • dažāda veida piemaksām un lēmējstruktūrām, kas ir atbildīgas par to piešķiršanu.

Eurydice

Ziņojumu Eiropas Komisijas uzdevumā apkopojis Eurydice tīkls, kas nodrošina analīzi un informāciju par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklā iesaistītas 38 nacionālas nodaļas 34 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Serbija, Šveice un Turcija). Serbija un Šveice nepiedalījās ziņojumā Par algām un piemaksām skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā 2011./2012. gadā. Eurydice darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts Par algām un piemaksām skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā 2011./2012. gadā ir pieejams šeit: http://eacea.ec.europa.eu/education/Eurydice/documents/faktiem_and_figures/salaries.pdf

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācības

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Tviterī: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67

Pielikumi

1. diagramma: Skolotāju un skolu vadītāju likumā noteikto algu attīstība absolūtā izteiksmē valsts sektorā 2010./2011. gadā un 2011.–2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

2010.–2011.

2011.–2012.

Palielinājums algu reformas dēļ

Palielinājums īpašās korekcijas dēļ attiecībā uz skolotājiem

Tikai pielāgošana dzīvošanas izmaksām

Iesaldētas algas

Samazinājums

Piezīmes par konkrētām valstīm

Īrija. Jau strādājošo skolotāju algas 2011./2012. gadā saglabājās tāds pašas kā 2010./2011. gadā. Jaunajiem skolotājiem, kas darbu sāka pēc 2010. gada 1. janvāra, algas tika samazinātas par 10 %. Tiem, kas darbu sāka pēc 2011. gada 1. decembra, piemēroja papildu samazinājumu 3,2 % apmērā.

Francija. Vispārējā algu indeksāciju bija 0,5 % 2010. gadā, un 2011. un 2012. gadā indeksācijas nebija. Algu iesaldēšana 2011. un 2012. gadā attiecās uz indeksācijas punktu. 2011. gadā notika pirmā algu korekcija nesen darbu sākušajiem skolotājiem indeksa skalas apakšējā daļā. Otra korekcija notika 2012. gadā. Abas korekcijas bija saistītas ar skolotāju pārcelšanu uz augstāku indeksācijas punktu.

Nīderlande. Datu nav.

2. diagramma: Minimālā un maksimālā likumā noteiktā gada bruto alga pilnu slodzi strādājošiem, pilnībā kvalificētiem skolotājiem, kas strādā valsts skolās, un vidējā faktiskā gada bruto alga šīs kategorijas skolotājiem, eiro pirktspējas standartos (2011./2012. gads)

Sākumskolas

Pamatskolas

Vidusskolas

Likumā noteiktā minimālā alga

Likumā noteiktā maksimālā alga

Vidējā faktiskā alga

Likumā noteiktā minimālā alga

Likumā noteiktā maksimālā alga

Vidējā faktiskā alga

Likumā noteiktā minimālā alga

Likumā noteiktā maksimālā alga

Vidējā faktiskā alga

Beļģija (franču kopiena)

25,815

44,483

:

25,815

44,483

:

32,120

56,286

:

Beļģija (vācu valodā runājošā kopiena)

23,282

40,009

:

23,282

40,009

:

29,337

51,012

:

Beļģija (flāmu kopiena)

26,262

45,507

37,805

26,262

45,507

37,457

32,812

57,625

49,229

Bulgārija

6,010

n. p.

10,405

6,010

n. p.

10,405

6,010

n. p.

10,405

Čehija

13,412

16,201

16,820

13,412

16,201

16,853

13,412

16,201

17,958

Dānija

29,640

35,741

46,152

29,640

35,741

46,152

30,307

39,114

56,336

Vācija

38,395

51,168

:

42,873

56,864

:

46,374

63,944

:

Igaunija

10,308

15,066

13,446

10,308

15,066

13,446

10,308

15,066

13,446

Īrija

25,430

54,272

:

25,430

54,272

:

25,430

54,272

:

Grieķija

15,327

27,990

22,213

15,327

27,990

22,213

15,327

27,990

22,213

Spānija

30,061

42,625

:

33,662

47,190

:

33,662

47,190

:

Francija

20,649

39,385

25,227

23,029

41,898

25,227

23,219

42,107

25,227

Itālija

22,394

32,924

26,359

24,141

36,157

28,257

24,141

37,799

29,568

Kipra

29,614

64,839

:

29,614

64,839

:

29,614

64,839

:

Latvija

6,257

6,512

12,948

6,257

6,512

12,948

6,257

6,512

14,608

Lietuva

6,155

11,341

:

6,155

11,341

14,711

6,155

11,341

14,711

Luksemburga

54,600

96,343

75,471

63,358

110,132

86,745

63,358

110,132

86,745

Ungārija

8,598

14,722

14,419

9,126

18,485

14,419

9,126

18,485

16,581

Malta

23,326

30,904

:

23,326

30,904

:

23,326

30,904

:

Nīderlande

:

:

:

:

:

:

:

:

:

Austrija (AHS)

26,426

50,738

:

29,074

61,181

52,308

29,074

61,181

52,308

Polija

9,021

14,992

22,170

10,159

17,092

22,506

11,484

19,562

21,998

Portugāle

25,758

52,441

34,727

25,758

52,441

36,386

25,758

52,441

36,386

Rumānija

5,024

14,205

9,614

5,345

14,205

9,775

5,345

14,205

9,775

Slovēnija

22,094

34,241

:

22,094

34,241

:

22,094

34,241

:

Slovākija

8,860

11,996

13,968

8,860

11,996

13,968

8,860

11,996

13,925

Somija

25,617

33,317

34,553

27,666

35,983

38,333

29,338

38,843

42,524

Zviedrija

22,439

31,188

26,762

22,439

31,188

26,762

24,394

33,452

28,923

Apvienotā Karaliste (Anglija, Velsa)

24,430

41,594

41,304

24,430

41,594

44,134

24,430

41,594

44,134

Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

24,430

41,594

38,040

24,430

41,594

41,635

24,430

41,594

41,635

Apvienotā Karaliste (Skotija)

29,101

38,702

36,375

29,101

38,702

36,375

29,101

38,702

36,375

Lihtenšteina (ģimnāzija)

44,454

72,142

:

52,502

85,210

:

52,502

85,210

:

Norvēģija

31,236

n. p.

37,537

31,236

n. p.

37,537

32,663

n. p.

40,213

Horvātija

13,394

15,950

17,103

13,394

18,139

17,103

13,394

18,139

18,249

Islande

21,983

27,465

:

21,983

27,465

:

27,089

36,044

29,110

Turcija

20,039

23,547

:

20,039

23,547

:

18,977

22,485

:

: Datu nav. n. p. Nav piemērojams.

Avots: Eurydice

Piezīmes par konkrētām valstīm

Bulgārija. Tiesību aktos noteikts tikai skolotāju minimālās algas līmenis, bet nav noteikts maksimālais. Uzrādītās vērtības ir jaunākajiem skolotājiem bez pieredzes.

Vācija. Dati no 2010./2011. mācību gada.

Polija. Minimālās un maksimālās algas apmērs sākumskolām un pamatskolām ir aprēķināts skolotājiem, kam ir pilna minimālā kvalifikācija. Tomēr aptuveni 90 % skolotāju kvalifikācijas līmenis ir augstāks, un viņi saņem lielāku atalgojumu.

Norvēģija. Skolotāji ar 4–5 gadu sākotnējo apmācību.

3. diagramma: Tendences attiecībā uz likumā noteikto pamata bruto gada algu eiro pirktspējas standartos (2000. gada cenu līmenī) sākumskolas un vidusskolas skolotājiem (ISCED 1 un ISCED 3), 2000.–2012. gads

Sākumskolas

Vidusskolas

NB! X ass = atsauces gadi; 2000. – 2012. gads

Y ass = relatīvais procentuālais pieaugums, 2000. gads = 100

Avots: Eurydice.

Paskaidrojuma piezīmes un piezīmes par konkrētām valstīm

Skatīt ziņojuma tekstu.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site