Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 2. oktobrī

"Eiropas infrastruktūras savienošana” – vadošie uzņēmēji un politikas veidotāji stingri atbalsta Komisijas plānu par 50 miljardu eiro ieguldījumu stratēģiskas nozīmes transporta, enerģētikas un interneta infrastruktūrā

Augsta līmeņa konferencē Briselē vadošie uzņēmēji un politikas veidotāji pauda stingru atbalstu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidei atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinājumam, kas attiecas uz Eiropas Savienības jauno finanšu plānošanas periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, pateicoties finansējumam 50 miljardu eiro apmērā, varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu Eiropas līmeņa mērķorientētu ieguldījumu veikšanai infrastruktūrā, nodrošinot vienotā tirgus netraucētu darbību un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju visā Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Mums ir vajadzīgs vērienīgs Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lai veiktu ieguldījumus Eiropas turpmākajā izaugsmē un veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Pārāk bieži iedzīvotāji un uzņēmumi nevar īstenot savas ieceres, jo infrastruktūras tīkli nav pilnīgi, nav efektīvi vai tie, gluži vienkārši, neeksistē. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir Eiropas mēroga risinājums Eiropas mēroga problēmai – tas ir vērsts uz stratēģisku infrastruktūru, tas ir novatorisks pēc būtības un tam ir patiesa Eiropas pievienotā vērtība. Tas tika plaši atzīts šodien noritējušajā konferencē, un es esmu pārliecināts, ka šo vēstījumu sadzirdēs arī mūsu dalībvalstu galvaspilsētās.”

Pasākuma laikā referenti un dalībnieki atzinīgi novērtēja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta novatorisko raksturu un ievērojamo pievienoto vērtību. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs izveidot stratēģisku infrastruktūru, kas globalizācijas apstākļos palielinās Eiropas konkurētspēju un veicinās tās izaugsmi saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" un nesen pieņemto Izaugsmes paktu.

Dalībnieki bija vienisprātis, ka daudzi vajadzīgie ieguldījumi ES transporta, enerģētikas un interneta infrastruktūrā netiktu veikti, ja šis instruments nepastāvētu un ieguldījumus veiktu tikai valstu līmenī. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējās krīzes apstākļus, kad ir apgrūtināta banku aizdevumu saņemšana infrastruktūras ieguldījumiem. Vairākums dalībnieku paredz, ka pateicoties ar inovatīviem finanšu instrumentiem, kas saistīti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, projektu obligācijām, kā arī tā ilgtermiņa virzībai un plānošanas drošībai, izdosies piesaistīt ievērojamus privātos ieguldījumus.

Daudzi norādīja uz pastāvošiem infrastruktūras projektiem, kas saņem ES atbalstu un nepārprotami apliecina priekšrocības, ko rada ES līmeņa ieguldījumi infrastruktūrā. Kā piemērus var minēt nesen atklāto elektroenerģijas savienojumu starp Īriju un Apvienoto Karalisti vai kompresorus, kas nodrošina divvirzienu gāzes plūsmas starp Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm.

Izskanēja pārliecība, ka sekmīgi, ilgtspējīgi un efektīvi starpsavienoti Eiropas komunikāciju tīkli ir būtiski ES vienotā tirgus pilnvērtīgai darbībai un pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām.

Vairāki dalībnieki arī uzsvēra ES kohēzijas politikas un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta savstarpēji papildinošo raksturu, vienlaikus uzsverot kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanā.

Dalībnieki turklāt vienojās, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir jaunu ideju un partnerattiecību konkrēta izpausme un, pateicoties tam, iegūs Eiropas iedzīvotāji visās dalībvalstīs, tostarp gan pilsoņi, gan uzņēmumi, jo labāki starpsavienojumi ļaus strādāt un ceļot vienkāršāk, uzlabos konkurētspēju, uzņēmējdarbības iespējas un energoapgādes drošību un padarīs Eiropas ekonomiku videi nekaitīgāku.

Daudzi izteica vēlmi, ka šajā augsta līmeņa konferencē paustais vispārējais stingrais atbalsts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam varētu pārliecināt citas nozīmīgas ieinteresētās personas un lēmumu pieņēmējus un pozitīvi ietekmēt sarunu norisi, gatavojoties Eiropadomes 2012. gada 22.–23. novembra ārkārtas sanāksmei, kas veltīta daudzgadu finanšu shēmai.

Vispārēja informācija:

Pēc 2011. gada 29. jūnija priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu Komisija 2011. gada 19. oktobrī nāca klajā ar projektu regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Par to norit sarunas Padomē un Eiropas Parlamentā.

Eiropadome 2012. gada jūnijā vienojās par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kura ietvaros paredzēts likvidēt šķēršļus vienotajā tirgū un kurā ir skaidra atsauce uz tām nozarēm, kuras ir būtiskas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam: transports, enerģētika un internets. Eiropadome vienojās arī nekavējoties sākt izmēģinājuma projektu obligācijas.

Šodien notikušo konferenci organizē Eiropas Komisija. Tajā piedalījās šādi referenti:

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips,

Kipras Republikas sakaru un sabiedrisko darbu ministrs Eftemiuss Flourencu,

EP deputāte, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētāja Amālija Sartori,

EP deputāte, ziņotāja par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu Adina Joana Valeana,

Deutsche Telekom vecākais viceprezidents valsts un pārvaldības jautājumos Volfgangs Kopfs,

Polijas Telekom priekšsēdētājs Mačejs Vituckis,

AirbusProSky galvenais izpilddirektors Marks Hemī,

EirGrid izpilddirektors Dermots Bērns,

RATP grupas priekšsēdētājs un izpilddirektors Pjērs Mongens,

HSBC Bank strukturēto kapitāla tirgu globālais vadītājs Skots Dikenss,

Allianz Global Corporate and Specialty enerģētikas jautājumu globālais vadītājs Pols O’Nīls.

Konferencē piedalījās pārstāvji no dažādām jomām, tostarp no iesaistītajām nozarēm – transporta, enerģētikas un interneta uzņēmumiem. Starp pārstāvētajām organizācijām un uzņēmumiem jāmin Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Orange France Telecom, ThyssenKrupp, Telefónica, Siemens, British Telecom, Deutsche Bank, Alcatel-Lucent un Renault.

Līdztekus priekšsēdētājam Barrozu konferencē piedalījās arī citi Eiropas Komisijas locekļi: priekšsēdētāja vietnieki Nēlī Krusa un Sīms Kallass un komisāri Johaness Hāns un Ginters Etingers.

Papildu informācija:

Preses materiāli par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu: IP/11/1200

Komisijas priekšsēdētāja un citu Komisijas locekļu uzstāšanās:

http://ec.europa.eu/bepa/expertise/conferences/index_en.htm

Skatīt videoierakstu:

http://ec.europa.eu/avservices/video/player.cfm?sitelang=en&ref=I074497

Brošūra par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu:

http://ec.europa.eu/bepa/expertise/conferences/index_en.htm

Par ES budžeta pievienoto vērtību: "Ieguldījumi tur, kur tie visvairāk nepieciešami" MEMO/11/469

Par daudzgadu finanšu shēmu: http://ec.europa.eu/budget/reform

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Jens Mester (+32 2 296 39 73)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site