Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES Globalizācijas fonda atbalsts darba ņēmējiem 2010. gadā palielinās trīs reizes, pārsniedzot EUR 83 miljonus

European Commission - IP/11/973   22/08/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

ES Globalizācijas fonda atbalsts darba ņēmējiem 2010. gadā palielinās trīs reizes, pārsniedzot EUR 83 miljonus

Briselē, 2011. gada 22. augustā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien pieņemto pārskatu pagājušajā gadā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) palīdzējis gandrīz 23 700 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba saistībā ar ekonomikas krīzi un ievērojamām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos; salīdzinājumā ar 2009. gadu šādu darbinieku — fonda palīdzības saņēmēju skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. No ES Globalizācijas fonda deviņām dalībvalstīm izmaksātie EUR 83,5 miljoni ir paredzēti valstu pārvaldes iestāžu atbalstam, lai tās varētu palīdzēt atlaistajiem darbiniekiem rast jaunas darba iespējas.

Publicējot gada pārskatu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors (László Andor) teica: Kopš darbības sākuma 2007. gadā Eiropas Globalizācijas fonds kā ES solidaritātes instruments ir nācis talkā atbalstīt cilvēkus, kas zaudējuši darbu. Fonds tūkstošiem Eiropas darba ņēmēju ir sedzis izmaksas par mācībām un palīdzību darba meklēšanā, un arī turpmāk tam būs izšķiroša nozīme bezdarba apkarošanā un profilaksē.” Viņš piebilda: EGF darbībā atspoguļojas, ka galvenā uzmanība jāpievērš šīs desmitgades uzdevumiem, vienlaikus joprojām daudz ieguldot tādās jomās kā mācības, inovācija un Eiropas infrastruktūra.

Ceturtais gada pārskats par EGF darbību apliecina, ka dalībvalstīm izmaksātais EGF atbalsts 2010. gadā ir trīskārt palielinājies. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome kā ES budžeta lēmējinstitūcijas 2010. gadā pieņēma 31 lēmumu par EGF finansējuma izmantošanu: 13 no šiem lēmumiem pieņēma, reaģējot uz 2010. gadā iesniegtiem pieteikumiem, savukārt 18 attiecās uz pieteikumiem, kas bija iesniegti 2009. gada otrajā pusē. Straujais pieaugums liecina par pēkšņo triecienu, ko sagādāja globālā finanšu un ekonomikas krīze, kuras dēļ pieteikumu skaits 2009. gadā krasi palielinājās. Salīdzinājumā ar 2009. gadu 2010. gadā apstiprināja trīsreiz vairāk pieteikumu un dalībvalstīm izmaksātais EGF līdzfinansējums palielinājās par 60 %.

EGF atbalsts bija paredzēts deviņu dalībvalstu (Dānijas, Īrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Spānijas, Vācijas) 23 688 darba ņēmējiem, kas bija zaudējuši darbu, un kopā no fonda līdzekļiem piešķīra EUR 83 554 141. Atbalstu 24 mēnešu periodā no pieteikuma iesniegšanas dienas piešķīra tādu aktīvu darba tirgus politikas pasākumu līdzfinansēšanai, ko darba ņēmēju vajadzībām ierosināja un organizēja dalībvalstis. EGF šos pasākumus līdzfinansēja 65 % apmērā, savukārt pārējie 35 % nāca no avotiem pašās valstīs. Darba meklētājiem paredzētajos konkrētajos pasākumos ietilpa intensīva individualizēta palīdzība darba meklēšanā, dažāda veida arodapmācība, kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas pasākumi, pagaidu stimuli un pabalsti aktīvo pasākumu periodā un cita veida atbalsts, piemēram, uzņēmējdarbības sākšanas un valsts nodarbinātības shēmas.

Ar iniciatīvu izveidot EGF, kas sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuri saistībā ar globalizāciju zaudējuši darbu, pirmais nāca klajā Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, un Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada beigās fondu nodibināja.

Priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai pēc 2013. gada Komisija ierosina, lai ES arī turpmāk, izmantojot EGF, izrādītu solidaritāti atlaistajiem darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem.

Vispārēja informācija

Attiecībā uz EGF atbalstu Komisija 2010. gadā saņēma 31 pieteikumu, par vienu vairāk nekā 2009. gadā. Pretendējot uz EGF atbalstu 31 995 atlaistiem darbiniekiem 16 nozarēs, pieteikumus par kopējo summu EUR 169 994 542 iesniedza 12 dalībvalstis. Trīs dalībvalstis (Čehija, Polija un Slovēnija) 2010. gadā pieteicās pirmo reizi.

Kopš EGF darbības sākuma 2007. gada janvārī tam iesniegti 78 pieteikumi par kopējo finansējumu apmēram EUR 355 miljoni, tādējādi palīdzot gandrīz 76 000 darba ņēmējiem. Arvien vairāk nozaru un arvien lielāks skaits dalībvalstu iesniedz pieteikumus EGF.

Gada pārskatā arī aprakstīts, kādi rezultāti bijuši četriem EGF ieguldījumiem, kas agrākos gados piešķirti trim dalībvalstīm (Spānijai, Portugālei un Vācijai), un kādā veidā EGF atbalsts palīdzējis atlaistajiem darbiniekiem atrast jaunu darbu. Aprakstīts, ka līdz 12 mēnešu ilgā EGF atbalsta perioda beigām 629 darbinieki (20 % no 3146 atbalsta saņēmējiem), kas tikuši atlaisti automobiļu būves, tekstilrūpniecības un mobilo telefonu ražošanas nozarē, bija atraduši jaunas darbavietas vai kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Krīzes tiešās sekas bija tādas, ka darba ņēmēju rezultatīvu atkaliekļaušanu darba tirgū kavēja vietējos un reģionālajos darba tirgos vērojamās grūtības ar darba iespējām un vakancēm.

Minētās trīs dalībvalstis ziņoja par vairākiem interesantiem faktiem, kas liecināja, ka, pateicoties EGF palīdzībai un pakalpojumiem, attiecīgo darba ņēmēju personiskā situācija, pašpārliecība un nodarbināmība nepārprotami uzlabojusies, pat ja viņiem uzreiz nav izdevies atrast jaunu darbu. EGF dalībvalstīm deva iespēju atlaišanas gadījumu skartajos reģionos gan attiecībā uz palīdzības saņēmēju skaitu, gan arī attiecībā uz atbalsta termiņu, veidu un kvalitāti rīkoties efektīvāk, nekā tas būtu iespējams bez EGF finansējuma.

ES fondi arī ļāvuši dalībvalstīm elastīgāk reaģēt, īstenot individualizētus un novatoriskus pasākumus, kā arī lielāku uzmanību veltīt darba ņēmējiem ar viszemāko kvalifikāciju. Tādējādi, ar EGF līdzfinansēto palīdzību pilnveidojot prasmes, jau ir apliecināts, ka arī vidēji ilgā un ilgākā laikposmā pēc EGF pasākumu beigām palīdzības saņēmēju vidū joprojām paaugstinās to darba ņēmēju procents, kuri atgūst darbu.

Turklāt pārskatā norādīts, ka EGF ir bijis lietderīgs instruments budžeta deficīta un valsts izdevumu samazināšanas laikā, kad trūka valsts līdzekļu un dalībvalstis un uzņēmumi centās atgūties no globālās krīzes. Šī informācija vēlreiz skaidri apstiprina, ka EGF sniedz vērtīgu palīdzību atlaistiem darbiniekiem, un demonstrē, ka ES solidāri stājas pretī pārmaiņām.

Papildu informācija

Skatīt arī MEMO/11/561

Ar EGF 2010. gada pārskatu var iepazīties tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6942&langId=en

EGF tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/egf

Ziņu videoizlaidumi:

Eiropas rīcība krīzes pārvarēšanā — enerģiskāks Eiropas Globalizācijas fonda darbs:

http://ec.europa.eu/avservices/video/video_prod_en.cfm?type=details&prodid=9847&src=1

Gatavībā globalizētai pasaulei — Eiropas Globalizācijas fonds:

http://ec.europa.eu/avservices/video/video_prod_en.cfm?type=detail&prodid=4096&src=4

Kontaktpersonas:

Cristina Arigho (+32 2 298 53 99)

Maria Javorova (+32 2 299 89 03)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website