Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Komisija grib Eiropā redzēt spēcīgākas un atbildīgākas bankas

Brisele, 2011. gada 20. jūlijs. No 2008. gada pasaules ekonomika pārdzīvo krīzi, un bankas ir tās centrā1. No krīzes ir gūta mācība, un pagātnes kļūdām nebūtu jāatkārtojas. Tādēļ šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem mainīt 8000 Eiropā darbojošos banku uzvedību. Priekšlikumu vispārējais mērķis ir stiprināt ES banku nozares noturību, vienlaicīgi nodrošinot to, ka bankas turpina finansēt saimniecisko darbību un izaugsmi. Komisijas priekšlikumiem ir trīs konkrēti mērķi.

1. Priekšlikums noteiks, ka bankām jābūt lielākam un labākam kapitālam, lai tās spētu pašas pretoties nākotnes satricinājumiem. Iestājoties pēdējai krīzei, iestāžu rīcībā bija kvantitātes un kvalitātes ziņā nepietiekams kapitāls, un tādēļ valstu iestādēm nācās tām sniegt nepieredzētu atbalstu. Ar šo priekšlikumu Komisija Eiropai piemēro starptautiskos banku kapitāla standartus, par kuriem tika panākta G20 līmeņa vienošanās (vairāk pazīstama kā Bāzeles III vienošanās). Šajā jomā Eiropa izvirzīsies pirmajās rindās, piemērodama šos noteikumus vairāk nekā 8000 bankām, kas pārstāv 53 % no pasaules aktīviem.

2. Komisija vēlas arī ieviest jaunu pārvaldības kārtību, dodot uzraudzītājiem jaunas pilnvaras ciešāk uzraudzīt bankas un rīkoties, nosakot sankcijas, ja atklājas risks, piemēram, samazināt kredītu, ja liekas, ka tas kļūst par burbuli.

3. Apvienojot visus šajā jautājumā piemērojamos tiesību aktus, Komisija ierosina izveidot vienotu noteikumu kopumu banku regulēšanai. Tas uzlabos pārredzamību un tiesību īstenošanu.

Par iekšējo tirgu atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis Mišels Barnjē saka: "Finanšu krīze ir smagi skārusi Eiropas ģimenes un uzņēmējus. Mēs nevaram ļaut tādai krīzei atkārtoties un nevaram pieļaut, ka dažu personu darbība finanšu pasaulē apdraud mūsu labklājību. Tādēļ šodien esam nākuši klajā ar priekšlikumiem, kas padarīs stiprākas vairāk nekā 8000 bankas, kuras darbojas Eiropā. Katru reizi, kad banku nozare uzņemsies risku, tās rīcībā būs jābūt lielākam un labākam kapitālam. Tas ir ārkārtīgi svarīgs solis uz priekšu, mācoties no krīzes un pieņemot jaunu pieeju riskam. Man ir prieks par to, ka Eiropa ir pasaulē pirmā, kas savā jurisdikcijā pārņem G20 uzņemtās saistības. Tikai tad, kad visas šīs normas būs ieviestas, mēs varēsim patiešām apgalvot, ka esam guvuši mācību no krīzes."

Konteksts

Priekšlikumam ir 2 daļas: direktīva, kas regulē piekļuvi noguldījumu pieņemšanas darbībām, un regula, kas reglamentē to, kā norit kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbība. Abi šie tiesību akti kopā veido paketi un ir jāaplūko vienoti. Priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums, kas pierāda, ka šāda reforma ievērojami mazinās sistēmiskas banku krīzes varbūtību.

1. Regulā ir detalizētas uzraudzības prasības kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, un tā aptver:

  • kapitālu — Komisijas priekšlikumā paaugstināta pašu kapitāla summa, kam bankām jāpieder, kā arī šā kapitāla kvalitāte; tajā arī saskaņoti atskaitījumi no pašu kapitāla, lai noteiktu, kāda summa regulēšanas vajadzībām būtu atzīstama par statūtu kapitālu;

  • likviditāti — lai uzlabotu finanšu iestāžu likviditātes riska profila īstermiņa noturību, Komisija ierosina ieviest likviditātes seguma koeficientu, kura precīzs saturs un apmēri tiks noteikti 2015. gadā pēc novērošanas un pārskates perioda;

  • aizņemto līdzekļu īpatsvaru — lai ierobežotu aizņemto līdzekļu pārmērīgu uzkrāšanos kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību bilancē, Komisija ierosina uzraudzības analīzi attiecināt arī uz aizņemto līdzekļu īpatsvaru; tā ietekme tiks cieši uzraudzīta līdz brīdim, kad 2018. gada 1. janvārī aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, iespējams, padarīs par saistošu prasību;

  • darījumu partneru kredītrisku — atbilstīgi Komisijas politikai attiecībā uz ārpusbiržas atvasinājumiem (OTC) (IP/10/1125) tiek izdarītas izmaiņas, kas mudinās bankas veikt ārpusbiržas atvasinājumu tīrvērti pie centrālajiem darījumu starpniekiem (CCP);

  • vienotu noteikumu kopumu — finanšu krīze atklāja, kādas briesmas rada valstu noteikumu dažādība; vienotajam tirgum ir vajadzīgs vienots noteikumu kopums; regula ir tieši piemērojama, un to nav vajadzīgs transponēt valstu tiesību aktos, līdz ar to tiek likvidēts viens no dažādības cēloņiem; regulā arī noteikts vienots kapitāla normu kopums.

2. Jaunā direktīva aptver tās līdzšinējo direktīvu par kapitāla prasībām jomas, kurās ES noteikumi dalībvalstīm ir jāpārņem tādā veidā, kas piemērots to videi, piemēram, prasības piekļuvei banku darbības uzsākšanai un veikšanai, nosacījumi tam, kā tās īsteno brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kompetento iestāžu definīcija un banku uzraudzības regulēšanas principu definīcija.

Šajā direktīvā ir arī jauni elementi:

  • uzlabota pārvaldība — priekšlikums pastiprina prasības attiecībā uz korporatīvās pārvaldības kārtību un procesiem un ievieš jaunas normas, kuru mērķis ir paaugstināt valdes īstenotās riska pārraudzības efektivitāti, uzlabot riska pārvaldības funkcijas statusu un nodrošināt, ka uzraudzītāji efektīvi uzrauga riska pārvaldību;

  • sankcijas — gadījumos, kad iestādes pārkāpj ES prasības, priekšlikums nodrošina, ka visi uzraudzītāji var piemērot sankcijas, kas ir patiesi preventīvas un arī efektīvas un samērīgas, piemēram, administratīvus naudassodus līdz 10 % no iestādes gada apgrozījuma vai pagaidu darbības aizliegumus iestādes vadības struktūras locekļiem;

  • kapitāla rezerves — papildus minimālā kapitāla prasībām tiek ieviestas divējādas kapitāla rezerves: kapitāla saglabāšanas rezerve, kas ir identiska visām ES bankām, un pretcikliska kapitāla rezerve, ko nosaka valsts līmenī;

  • uzlabota uzraudzība — Komisija ierosina pastiprināt uzraudzības režīmu, liekot katrai uzraudzības iestādei ik gadu sagatavot uzraudzības programmu, pamatojoties uz riska novērtējumu, plašāku un sistemātiskāku klātienes pārbaužu izmantošanu, stingrākiem standartiem un dziļākiem un uz perspektīvu vērstiem uzraudzības novērtējumiem.

Visbeidzot, priekšlikumā raudzīts cik vien iespējams mazināt kredītiestāžu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem: a) pieprasot, lai visu banku lēmumi par ieguldījumiem tiktu balstīti ne tikai uz reitingiem, bet arī uz pašas bankas iekšējo viedokli par kredītu, un b) lai bankas, kurām konkrētajā portfelī ir būtisks riska pozīciju skaits, izstrādātu iekšējos reitingus minētajam portfelim, nevis kapitāla prasību aprēķinā paļautos uz ārējiem reitingiem.

Šāsdienas priekšlikums ar regulu un direktīvu aizstāj agrākās direktīvas par kapitāla prasībām (direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK ) un ir vēl viens plats solis stabilākas un drošākas Eiropas finanšu sistēmas izveidē.

Sīkāka papildinformācija

Lai banku nozarē atjaunotu stabilitāti un nodrošinātu kredītu pieplūdi reālajai ekonomikai, gan ES, gan tās dalībvalstis ir pieņēmušas plašus nebijušus pasākumus, par kuriem beigu beigās maksā nodokļu maksātāji. Šajā sakarā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 4,1 triljona eiro lielus valsts atbalsta maksājumus finanšu iestādēm, no kuriem 2008. un 2009. gadā faktiski tika izmantoti vairāk nekā 2 triljoni.

Sīkāka informācija:

http://ec.europa.eu/internal_market/bank/regcapital/index_en.htm

MEMO/11/527

Kontaktpersonas:

Olivier Bailly (+32 2 296 81 17)

Chantal Hughes (+32 2 299 44 50)

Catherine Bunyan (+32 2 299 65 12)

1 :

1 Pēc SVF aplēsēm ar krīzi saistītie zaudējumi Eiropas bankām no 2007. līdz 2010. gadam tuvojas 1 triljonam eiro jeb 8 % no ES IKP.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site