Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija. Zivsaimniecības politika nākotnei

Commission Européenne - IP/11/873   13/07/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Eiropas Komisija. Zivsaimniecības politika nākotnei

Briselē, 2011. gada 13. jūlijā. Eiropas Komisija savā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas priekšlikumā ir izvirzījusi radikālu pieeju attiecībā uz zvejniecības pārvaldību Eiropā. Šis plāns nodrošinās gan zivju krājumu, gan zvejnieku ienākumu saglabāšanos nākotnē, darot galu pārzvejai un zivju krājumu noplicināšanai. Ar šo reformu tiks ieviesta decentralizēta pieeja zinātniski pamatotai zvejas pārvaldībai atkarībā no reģiona un jūras baseina un labāki vadības standarti ES un starptautiskā līmenī ar ilgtspējīgu zivsaimniecības nolīgumu starpniecību.

Iepazīstinot ar šo priekšlikumu, par jūrlietām un zivsaimniecību atbildīgā komisāre Marija Damanaki teica: "Ir jārīkojas tūlīt, lai atjaunotu mūsu zivju krājumu stabilitāti un lai to saglabātu tagadējai un nākamajām paaudzēm. Tikai ar šādu nosacījumu zvejnieki var turpināt zvejot un pienācīgi pelnīt iztiku, darot savu darbu."

Viņa turpināja: "Tas nozīmē, ka mums ir gudri jāpārvalda ikviens zivju krājums, paņemot to, ko mēs varam, taču saglabājot stabilus un produktīvus krājumus nākotnei. Tā mēs iegūsim lielākus lomus, veselīgu vidi un nodrošinājumu ar jūras produktiem. Ja mēs pareizi īstenosim šo reformu, zvejnieku un piekrastes iedzīvotāju ilgtermiņa ieguvums būs lielāks. Arī visiem eiropiešiem būs plašāka svaigu zivju — gan savvaļas, gan zivaudzētavās audzēto — izvēle."

Ilgtspējība un ilgtermiņa risinājumi ir galvenie punkti šajos priekšlikumos, kuros aplūkoti šādi aspekti.

  • Visiem zivju krājumiem līdz 2015. gadam ir jāsasniedz noturīgs līmenis, kas ir saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām.

  • Visām zvejniecībām jāpiemēro ekosistēmiska pieeja ar ilgtermiņa pārvaldības plāniem, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi.

  • Tiks novērsta tā sauktā "izmetumu" prakse, proti, pārtikas resursu izšķiešana un ekonomiskie zaudējumi, ko izraisa nevēlamo zivju izmešana atpakaļ jūrā. Zvejniekiem būs pienākums izkraut visas nozvejotās zivis.

  • Priekšlikumi ietver arī skaidrus mērķus un termiņus pārzvejas izbeigšanai; uz tirgus principiem balstītu pieeju, piemēram, tirgojamas individuālas zvejas tiesības; atbalsta pasākumus mazapjoma zvejai; datu vākšanas uzlabošanu; stratēģijas ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanai Eiropā.

  • Patērētāji būs labāk informēti par to produktu kvalitāti un ilgtspējību, kurus viņi pērk.

  • Vispārējos politikas principus un mērķus noteiks Briselē, taču dalībvalstis lems par piemērotākajiem saglabāšanas pasākumiem un to piemērošanu. Turklāt procesa vienkāršošanai tiks atbalstīti reģionālām un vietējām vajadzībām pielāgoti risinājumi.

  • Zvejniecības nozares operatoriem būs pašiem jāpieņem ekonomiski lēmumi par flotes lieluma pielāgošanu zvejas iespējām. Zvejnieku organizācijām būs lielāka nozīme tirgus piedāvājuma regulēšanā un zvejnieku ienākumu palielināšanā.

  • Finansiāls atbalsts tiks piešķirts vienīgi videi draudzīgām iniciatīvām, kas sekmē saprātīgu un ilgtspējīgu izaugsmi. Stingrs kontroles mehānisms novērsīs jebkādu finanšu piešķiršanu nelegālām darbībām vai pārzvejai.

  • Starptautiskās struktūrās un attiecībās ar trešām valstīm ES rīkosies gan ārvalstīs, gan savās mājās un veicinās labu vadību un saprātīgu jūras pārvaldību pārējās pasaules valstīs.

Konteksts

ES zvejniecību skārušas vairākas savstarpēji saistītas problēmas. Vairākumā zivju krājumu notikusi pārzveja, jo zvejas flotes ir pārāk lielas un jaudīgas. Nozvejas samazinās gadu no gada un piekrastes iedzīvotāji, kuri bieži vien ir atkarīgi no zvejas, redz, kā pakāpeniski izzūd viņu ekonomiskās izredzes. Pieņemot lēmumus, politiskajiem līderiem ir nosliece aizstāvēt īstermiņa intereses, nevis resursu saglabāšanu ilgtermiņā, un lejupēja likumdošanas pieeja no Briseles līdz šim padarījusi nozari neieinteresētu uzņemties atbildību un sekmēt ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

2009. gada aprīlī Zaļajā grāmatā tika izanalizēti pašreizējās politikas panākumi un uzsākta sabiedriskā apspriešana, kas noslēdzās 2010. gada beigās. Apspriešanas rezultāti un daudzu ieinteresēto personu atziņas palīdzēja nonākt pie šīs reformas paketes sagatavošanas, iekļaujot tajā šādus komponentus:

  • tiesību akta priekšlikums, kurā izklāstīti galvenie KZP noteikumi

  • tiesību akta priekšlikums jaunai tirgus politikai

  • paziņojums par KZP ārējo dimensiju

  • vispārīgs paziņojums, kurā izskaidrota iepriekšminēto komponentu savstarpējā saistība

Šī jaunā likumdošanas pakete ir iesniegta pieņemšanai Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (koplēmumu). Komisijas mērķis ir jauno pamatnostādņu pieņemšana un to stāšanās spēkā ar 2013. gada 1. janvāri.

Šogad vēlāk Komisija ir iecerējusi ierosināt jaunu finansēšanas mehānismu zivsaimniecības un jūrlietu politikai saskaņā ar daudzgadu finanšu plānu.

Plašāka informācija

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site