Navigation path

Left navigation

Additional tools

Šodienas ieguldījums izaugsmei nākotnē

European Commission - IP/11/799   29/06/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Šodienas ieguldījums izaugsmei nākotnē

Brisele, 2011. gada 29. jūnijs – Eiropas Savienībai ir neliels budžets, taču tam ir liela nozīme Eiropas pilsoņu dzīvē. Komisijas priekšlikumā daudzgadu budžetam laikposmā no 2014. -2020. gadam ir ņemtas vērā gan pašreizējās problēmas, gan nākotnes vajadzības. Budžetā galvenā uzmanība pievērsta ES līmeņa finansējumam ar patiesu pievienoto vērtību. Piemēram, "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms, kas finansē pārrobežo projektus enerģētikas, transporta un informācijas tehnoloģijas jomā, lai stiprinātu mūsu iekšējā tirgus mugurkaulu; ievērojami vairāk naudas paredzēts pētniecībai un jauninājumiem, kas ir ieguldījums mūsu konkurētspējā, vairāk līdzekļu Eiropas jaunatnei – tie ir tikai daži no Komisijas priekšlikuma jauninājumiem. Taču inovatīvais ES budžets joprojām ir konsolidēts – kopējo turpmākajiem septiņiem gadiem ierosinātā budžeta apjomu veido EUR 1025 miljardi (1,05 % no ES NKI) saistībās un EUR 971,5 miljardi (1 % no ES NKI) maksājumos.

Priekšsēdētāja Barrozu uzruna

Kā paskaidro budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis, kaut arī visā ES pašlaik ir fiskālās taupības režīms, Komisija ir iesniegusi vērienīgu, bet īstenojamu nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu – ar nelielas budžeta līdzekļu pārdales palīdzību mēs esam raduši iespēju finansēt tādas jaunas prioritātes kā pārrobežu infrastruktūra enerģētikai un transportam, pētniecībai un izstrādei, izglītībai un kultūrai, ārējo robežu drošībai un mūsu dienvidu un austrumu kaimiņu atbalstam. Turklāt mēs īstenībā esam modernizējuši visas mūsu politikas jomas, vienkāršojot mūsu programmas un ieviešot papildu nosacījumus līdzekļu izlietojumam.

(Sk. tabulu pielikumā.)

Izaugsme un nodarbinātība

Jaunā fonda, "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms, mērķis ir uzlabot infrastruktūras projektu vērtību Eiropas mērogā. Fonda rīcība būs 40 miljardi eiro un vēl 10 miljardus eiro nodrošinās Kohēzijas fonds, un tas aptvers sākotnēju sarakstu ar transporta, enerģētikas un ICT projektiem, kas rada lielāku Eiropas savienojamību. Šī izaugsmi veicinošā savienošana nodrošinās labāku piekļuvi iekšējam tirgum un izskaudīs atsevišķu ekonomikas "salu" izolētību. Eiropas Savienošanas finanšu mehānisms piedāvā iespējas izmantot inovatīvus finansēšanas instrumentus, lai paātrinātu un nodrošinātu lielākus ieguldījumus nekā iespējams iegūt tikai ar valsts finansējuma palīdzību. Komisija atbalstīs ES projektu obligāciju izmantošanu, lai paātrinātu šo svarīgo projektu realizāciju.

Noturīga ekonomikas izaugsme sākas mūsu pilsētās un reģionos. Ievērojamais līdzekļu apjoms ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai ( 376 miljardi eiro visā laikposmā) daudz ciešāk būs saistīts ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Tiks izveidota jauna kategorija "pārejas posma reģioni". Jaunie noteikumi par nosacījumiem, ka ES finansējums ir cieši saistīts ar rezultātiem un rada spēcīgu stimulu dalībvalstīm nodrošināt efektīvu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu. Ar katru dalībvalsti tiks noslēgts partnerības līgums, lai nodrošinātu valsts un ES finansējuma abpusēju stiprināšanu.

Komisija ierosina atbalstīt programmas izglītībai un profesionālai apmācībai. Viens no labākajiem darbības plāniem ir ieguldīt jaunatnē. Lai pārvarētu pašreizējo dažādo instrumentu sadrumstalotību, tiek ierosināts izveidot integrētu programmu 15,2 miljardu eiro apmērā izglītībai, mācībām un jaunatnei, kas būtu īpaši pievērsta prasmju un mobilitātes attīstīšanai.

Nākošo septiņu gadu laikā ievērojami palielināsies ieguldījums pētniecībā un inovācijā. Kopīga ES stratēģija ar nosaukumu "Horizonts 2020" 80 miljardu eiro apmērā uzlabos Eiropas konkurētspēju pasaulē un palīdzēs radīt jaunas darba vietas un nākotnes idejas. Tajā tiks apkopoti visi šīs jomas projekti, lai novērstu sadrumstalotību un nodrošinātu, ka ES finansētie projekti labāk papildina un palīdz koordinēt valstu pūliņus.

Videi draudzīgāka, modernāka lauksaimniecība

Moderna Kopējā lauksaimniecības politika ar 371,72 miljardi eiro finansējumu, būdama patiesi kopēja Eiropas politika, joprojām ir īpaši svarīga mūsu ekonomikai un videi, drošai un veselīgai pārtikai un lauku kopienu attīstībai. Tā uzskatāmi parāda, ka viens eiro var un tam vajag kalpot vairākiem mērķiem. Uzņēmējdarbības pārveidošana videi draudzīgākā veidā būs priekšnosacījums 30 % no tiešā atbalsta lauksaimniekiem. Komisija ierosina atvērt Eiropas Globalizācijas fondu lauksaimniekiem. Būs samazinātas arī tiešo maksājumu atšķirības dalībvalstu starpā.

Drošāka Eiropa

Drošāka Eiropa nozīmē mūsu vides uzlabošanu un mūsu klimata aizsardzību. Komisija ierosina saskaņot šos centienus visās jomās. Komisija plāno ar klimatu saistīto izdevumu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem.

Komisija arī ierosina ieguldīt 4,1 miljardu eiro Eiropas drošībā, lai apkarotu noziedzību un terorismu, un 3,4 miljardus eiro migrācijas un patvēruma politikā, kas ir īpaši svarīga mūsu konkurētspējai un sociālajai kohēzijai. Liela abu jomu finansējuma daļa būs paredzēta darbam ar trešām valstīm.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Šis budžets palīdzēs Eiropai stiprināt savu pozīciju pasaulē ar palielināta ārējo attiecību budžeta palīdzību 70,2 miljardu eiro apmērā. Jaunas alianses un jaunu politisko spēku parādīšanās nozīmē, ka Eiropai ir vairāk jādara, lai tās balsi joprojām sadzirdētu. Mūsu kaimiņattiecību politikai tiks piešķirti 16 miljardi eiro, lai veicinātu demokrātiju un labklājību apkārt Eiropai. Mēs turpināsim arī pildīt savu apņemšanos palīdzēt pasaules nabadzīgākajiem. Instruments sadarbībai attīstības jomā saņems 20,6 miljardus eiro, lai tas varētu pievērsties nabadzības izskaušanai un turēt mūsu solījumu sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Uzlaboti ES budžeta resursi

Jaunā ES daudzgadu budžeta resursi būs caurskatāmāki un taisnīgāki, un dalībvalstu ieguldījumi būs samazināti un vienkāršoti. Komisija ierosina jaunus pašu resursus papildus jau esošajiem, kā tas paredzēts Līgumā. Mērķis ir nevis palielināt ES budžetu, bet gan nodrošināt tam stabilāku pamatu un zemākas dalībvalstu tiešās iemaksas.

Jaunie pašu resursi būtu finanšu transakciju nodoklis un jauns modernizēts PVN. Tajā pat laikā pašreizējie uz PVN balstītie resursi (daļa no dalībvalstu iekasētā PVN) tiktu atcelti.

Komisija ierosina arī vienkāršot pašreizējos korekcijas mehānismus, kas attiecas uz vairākām dalībvalstīm. To paveiks, ieviešot vienreizēju summu, ko atvilks no valstu KNI maksājumiem.

Pārvalde 2014. – 2020. gadā

Pašlaik pārvaldes izdevumi ir tikai 5,7 % no ES kopējā budžeta. Komisija ierosina nepalielināt pārvaldes izdevumus nākošajam finanšu periodam. Turklāt, pamatojoties uz 2004. gada personāla reformu, (kas jau tagad ir ļāvusi ietaupīt 3 miljardus eiro un līdz 2020. gadam ļaus ietaupīt vēl 5 miljardus eiro) Komisija ierosina turpmākus ES ierēdņu civildienesta noteikumu grozījumus.

Sīkāka informācija

Paziņojums ir pieejams Daudzgadu finanšu shēmas tīmekļa vietnē.

MEMO/11/468: Daudzgadu finanšu shēma – Jautājumi un atbildes

MEMO/11/469: Nauda īstajā vietā – ES budžeta devums tev

MEMO/11/459: Mīti par ES budžetu un Daudzgadu finanšu shēmu

SPEECH/11/487: Priekšsēdētāja Barrozu piezīmes Komisijas priekšlikumam par 2014. - 2020. gada Daudzgadu finanšu shēmu

Kontaktpersonas :

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Mark Gray (+32 2 298 86 44)

Jens Mester (+32 2 296 39 73)

Karolina Kottova (+32 2 298 70 19)

Patrizio Fiorilli (+32 2 295 81 32)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website