Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Datu aizsardzība – Eiropas iedzīvotāji koplieto datus tiešsaistē, tomēr joprojām valda bažas par privātumu – jauns pārskats

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā – Trīs no četriem Eiropas iedzīvotājiem piekrīt, ka personas datu atklāšana ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, tomēr viņi arī bažījas par to, kā uzņēmumi, tostarp meklētājprogrammas un sociālie tīkli, izmanto viņu informāciju. Pie šādiem galvenajiem secinājumiem nonākts jaunajā Eirobarometra pārskatā par attieksmi pret datu aizsardzību un elektronisko identitāti, kuru šodien publisko Eiropas Komisija. Ziņojums liecina, ka Eiropas Savienībā 62 % cilvēku sniedz vienīgi prasīto informācijas minimumu, lai aizsargātu savu identitāti, bet 75 % vēlas, lai viņiem būtu iespēja dzēst personīgo informāciju tiešsaistē, kad vien viņi to vēlas, – tā sauktās tiesības tikt aizmirstam. Tiek pausts arī spēcīgs atbalsts ES rīcībai – 90 % cilvēku vēlas, lai visā Eiropā būtu vienādas tiesības datu aizsardzības jomā.

"Lielākā daļa cilvēku ir raduši uzrādīt savus personas datus, lai iepirktos tiešsaistē vai izmantotu sociālo tīklu vietnes. Tomēr viņus uztrauc tas, kā šie dati tiks izmantoti, un viņi ne vienmēr jūtas pietiekami noteicēji pār šo situāciju," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre tieslietu jomā Viviāna Redinga. "Tādēļ, modernizējot datu aizsardzības noteikumus, es vēlos skaidri precizēt, ka cilvēkiem ir tiesības – un nevis tikai "iespēja" – atsaukt savu piekrišanu datu apstrādei."

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas ir atbildīga par Digitalizācijas programmu, teica: "Daudzi cilvēki nelabprāt iepērkas tiešsaistē, jo bažījas par savu privātumu. Tas kavē Eiropas digitālā vienotā tirgus attīstību un traucē mūsu ekonomikas atveseļošanai. Cilvēkiem turklāt ir ļoti konkrētas bažas par savas identitātes drošības garantēšanu, kam es drīzumā pievērsīšos tiesību akta priekšlikumā."

Pārskata rezultāti kļuvuši pieejami laikā, kad Eiropas Komisija gatavojas reformēt ES datu aizsardzības noteikumus (skat. IP/10/1462) un SPEECH/11/183). Šīs reformas mērķis ir personas datu aizsardzība visās politikas jomās, tostarp arī tiesībaizsardzības jomā, vienlaikus samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem un garantējot datu brīvu apriti ES. Eiropas Komisija plāno līdz šī gada beigām nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem.

Pārskats liecina, ka 60 % Eiropas iedzīvotāju, kuri izmanto internetu (40 % no visiem ES pilsoņiem) tiešsaistē iepērkas un pārdod, kā arī izmanto sociālo tīklu vietnes. Cilvēki šajās vietnēs atklāj personas datus, tostarp biogrāfisku informāciju (gandrīz 90 %), sociālu informāciju (gandrīz 50 %) un sensitīvu informāciju (gandrīz 10 %). 70 % cilvēku atzina, ka bažījas par to, kā uzņēmumi izmanto šos datus, un uzskata, ka viņiem ir tikai daļēja kontrole pār saviem datiem, ja vispār tāda ir. 74 % vēlas sniegt īpašu piekrišanu, pirms viņu dati tiek vākti un apstrādāti internetā.

ES datu aizsardzības noteikumu galvenais princips ir tāds, ka lietotājiem ir jāsniedz piekrišana, pirms viņu dati tiek izmantoti. Šo informāciju nedrīkst nodot tālāk bez lietotāja piekrišanas, un uzņēmumi nedrīkst to izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, par kuriem ir dota piekrišana.

Cilvēki visbiežāk bažījas par krāpšanu saistībā ar iepirkšanos tiešsaistē (minējuši 55 %), informācijas izmantošanu bez viņu ziņas sociālo tīklu vietnēs (44 %), datu koplietošanu starp uzņēmumiem bez viņu piekrišanas (43 %).

Attiecībā uz personīgās informācijas aizsardzību cilvēki vairāk uzticas publiskām iestādēm, piemēram, slimnīcām (78 %), valsts pārvaldes iestādēm (70 %) un ES iestādēm (55 %), nekā privātiem uzņēmumiem, piemēram, veikaliem (39 %), interneta piekļuves sniedzējiem (32 %) un tiešsaistes pakalpojumiem (22 %).

Esošos rīkus un stratēģijas, lai ierobežotu nevēlamus e-pastus, izmanto 42 % cilvēku, bet savu pārlūkprogrammu drošības iestatījumus maina 23 %. Tas nozīmē, ka cilvēki ne īpaši spēj pienācīgi parūpēties par saviem personas identitātes datiem tiešsaistē, ja nav pieejami vienkārši rīki vai šādu rīku lietošana ir sarežģīta.

58 % interneta lietotāju lasa paziņojumus par privātumu tiešsaistē, taču ne visi tos saprot. Kopumā 62 % lietotāju vai nu nesaprot, nelasa, nevar atrast vai neņem vērā šādus paziņojumus par privātumu. Ja lietotāji tos lasa, viņi uzmanīgāk attiecas pret informāciju par sevi. Viens no datu aizsardzības reformas galvenajiem mērķiem ir stiprināt noteikumus tā, lai pakalpojumu sniedzēji uzlabotu pārskatāmību par to, kā darbojas pakalpojums (kādi dati tiek vākti un tālāk apstrādāti, kādiem mērķiem, kur un kā tie tiek glabāti), un nodrošinātu atbilstīgus drošības pasākumus.

Visbeidzot, pārskats liecina, ka attieksmē pret personas informācijas koplietošanu pastāv izteiktas atšķirības starp jaunākām paaudzēm, kas datus atklāj vieglāku prātu, un vecākām, kurām drīzāk radīsies bažas par privātumu.

Pamatinformācija

Komisija 2010. gada 4. novembrī izklāstīja stratēģiju ES datu aizsardzības noteikumu stiprināšanai (IP/10/1462 un MEMO/10/542). Stratēģijas mērķis ir personas datu aizsardzība visās politikas jomās, tostarp arī tiesībaizsardzības jomā, vienlaikus samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem un garantējot datu brīvu apriti ES. Šo politikas pārskatu kopā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem Komisija izmantos ES 1995. gada Datu aizsardzības direktīvas (95/46/EK) pārskatīšanā.

ES datu aizsardzības mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz datu aizsardzību, un nodrošināt datu brīvu plūsmu. Šī vispārīgā datu aizsardzības direktīva ir papildināta ar citiem tiesību aktiem, piemēram, e-privātuma direktīvu sakaru nozarē. Īpaši noteikumi par datu aizsardzību ir paredzēti arī jomā, kas saistīta ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (Pamatlēmums 2008/977/TI).

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nepārprotami atzītas ES Pamattiesību hartas 8. pantā un Lisabonas līgumā. Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā noteikts juridiskais pamats datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz visām darbībām ES tiesību piemērošanas jomas ietvaros.

Veikt Eirobarometra pārskatu par datu aizsardzību un elektronisko identitāti Eiropas Savienībā lūdza Komisijas departamenti, kuru pārziņā ir tieslietas, informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, un tās Kopīgais pētniecības centrs, bet darbu koordinēja Komunikācijas departaments.

Sīkāka informācija

Eirobarometra pētījums par datu aizsardzību un elektronisko identitāti Eiropas Savienībā:

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_359_340_en.htm#359

Tieslietu ģenerāldirektorāta vispārējo ziņu rubrika:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/reding

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un par Digitalizācijas programmu atbildīgās komisāres Nēlī Krusas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Sekojiet Nēlī Krusas tvītošanai:

http://twitter.com/neeliekroeseu

Kontaktpersonas :

Matthew Newman (+32 2 296 24 06)

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website