Navigation path

Left navigation

Additional tools

Zvejas iespējas ES ūdeņos 2012. gadā — panākt vajadzīgo līdzsvaru, lai samazinātu pārzveju

European Commission - IP/11/638   25/05/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/638

Briselē, 2011. gada 25. maijā

Zvejas iespējas ES ūdeņos 2012. gadā — panākt vajadzīgo līdzsvaru, lai samazinātu pārzveju

Šodien Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pēdējo gadu laikā panākto virzību kopējā zivsaimniecības politikā un ierosinājumus par zvejas iespējām ES ūdeņos 2012. gadā. Dokumentā izklāstīts, kā Komisija plāno īstenot zinātniskos ieteikumus par zivju krājumu stāvokli, kurus tā saņem, ierosinot nozvejas limitus un kvotas nākamajam gadam. Nesenākie dati liecina, ka zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos lēnām uzlabojas, taču joprojām nav pietiekamu zinātnisko datu par lielāko daļu krājumu, kam galvenais iemesls ir dalībvalstu nepareizi paziņotā informācija. Tāpēc Komisija izmantos jaunu metodi zvejas limitu noteikšanai, jo īpaši samazinot to krājumu nozvejas apjomus, par kuriem nav pietiekamu datu. Komisijas idejas vasarā būs pieejamas plašai apspriešanai, un viedokļi tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus par zvejas iespējām nākamajā gadā, kurus pieņems rudenī.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki uzsvēra, ka ir iecerējusi ieviest jaunu, piesardzīgu pieeju, ierosinot zvejas iespējas, proti, attiecībā uz zvejas krājumiem, par kuriem pieejami zinātniskie dati, Komisijas priekšlikumos šī pieeja tiks rūpīgi ņemta vērā. Gadījumā, kad nav pieejami pietiekami zinātniskie dati, Komisija ierosinās sistemātiski samazināt nozveju. Šī pieeja palīdzētu pakāpeniski samazināt pārzveju un stimulētu dalībvalstis uzlabot datu apkopošanu un ziņošanu. Komisāre sacīja: “Lai pakāpeniski izskaustu pārzveju, zivju krājumi ir jāpārvalda tā, lai tie varētu atjaunoties un ilgtermiņā nodrošināt lielākos vidējos nozvejas apjomus, ko jūra var sniegt. Tas ne tikai uzlabos Eiropas zivju krājumu stāvokli un mazinās zvejošanas ietekmi uz vidi, bet arī uzlabos Eiropas zvejas nozares ekonomisko rentabilitāti.”

Šāda veida zvejošana, kas balstīta uz “maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu”1, sniegs būtiskus ieguvumus un nozīmē pāreju no intensīvas zvejas ierobežotos resursos uz mazintensīvu zveju lielākos krājumos. Tiks zvejoti tādi paši vai lielāki daudzumi, bet ar mazāku ietekmi uz vidi un mazākiem izmetumiem. Tas nozīmē mazāku kaitējumu jūras dibenam, jutīgo organismu, piemēram, cūkdelfīnu, delfīnu un citu jūras zīdītāju, mazāku piezveju un mazāk patērētas degvielas, jo, lai nozvejotu tonnu zivju no bagātīga krājuma, zvejā jāpavada mazāk laika nekā zvejojot no trūcīga krājuma; tas savukārt palīdzēs mazināt oglekļa dioksīda emisijas un zvejas kuģu degvielas patēriņu.

Jauna veida zinātniskais ieteikums

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), kas Komisijai sniedz zinātniskos ieteikumus, 2010. gadā izstrādāja jauna veida zinātnisko ieteikumu attiecībā uz KPN apjomiem, kā rezultātā līdz 2015. gadam tiks panākts, ka zvejošana būs balstīta uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Komisija atzinīgi novērtē šo jauno ieteikumu un ir iecerējusi uz to balstīt savus priekšlikumus par to krājumu KPN, par kuriem ir pieejami atbilstoši dati.

Tomēr būtisks šķērslis, lemjot par zvejas iespējām 2012. gadā, ir tāds, ka zinātniskā ieteikuma nav par aptuveni divām trešdaļām KPN. Vairumā gadījumu iemesls ir trūkstoša informācija par nozveju, nepilnīgi aptaujas dati vai nepietiekami paņemti paraugi. Zinātnisko datu sniegšana par zvejniecībām ir dalībvalstu atbildībā, taču šis pienākums dažos gadījumos netiek pilnībā ievērots. Tāpēc gadījumos, kad zinātniskais ieteikums nav pieejams, jāierosina KPN un/vai zvejas piepūles apjomu samazinājums.

Turklāt dalībvalstīm jāvelta pietiekami resursi un nekavējoties jāsniedz vajadzīgā informācija, lai ļautu novērtēt krājumu stāvokli. Zinātniskajām aģentūrām tiks uzdots veicināt šo problēmu atrisināšanu iespējami drīz, ņemot vērā, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt zināšanu bāzi. Visbeidzot, jāizstrādā indikatori, izmantojot no komerciālajām zvejniecībām un zinātniskajiem apsekojumiem gūtos datus ar mērķi ieviest vairākus stingrus noteikumus, lai zvejniecības orientētu uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu arī tad, ja trūkst informācijas.

Eiropas iedzīvotāji, Eiropas Parlaments, dalībvalstis, reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja (ACFA) tagad ir aicināti, izmantojot Komisijas tīmekļa vietni, komentēt un apspriest paziņojumā aprakstīto darba metodi. Apspriešana notiks līdz 2011. gada 1. septembrim. Plāni tiks apspriesti arī ar ministriem 28. jūnija Zivsaimniecības padomes sanāksmē.

Pamatinformācija

Nesenākie dati, kas pieejami Komisijai, liecina, ka zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos uzlabojas, taču virzība joprojām ir ļoti lēna. To krājumu proporcionālais daudzums, kas zināmi kā pārzvejoti Atlantijas okeānā un piegulošajās jūrās, no 32 krājumiem (kopā 34 krājumi) 2004. gadā samazinājās līdz 22 krājumiem (kopā 35 krājumi) 2010. gadā, tas ir, no 94 % līdz 63 %. Vidusjūrā 82 % zināmo krājumu ir pārzvejoti.

Sīkāka informācija

KPN un kvotas — ES zvejas noteikumi:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/tacs/index_en.htm

Sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/fisheries/partners/consultations/fishing_opportunities/index_en.htm.

E-pasts iedzīvotāju atsauksmēm:

MARE-fishing-opportunities2012@ec.europa.eu.

1 :

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MSY) — ilgtermiņa pieeja ar mērķi noteikt nozvejas apjomus tādā līmenī, kas ļauj zivju krājumiem atjaunoties, lai krājuma izmantošanu var turpināt ilgtspējīgā apmērā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website