Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/11/630

Briselē, 2011. gada 24. maijā

Komisija sagatavo plānu inovācijas un radošā darba stimulēšanai ar intelektuālā īpašuma tiesībām

Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), kuras ietver patentus, preču zīmes, dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī autortiesības un blakustiesības (kas attiecas uz izpildītājiem, producentiem un raidorganizācijām), eksistē jau vairākus gadsimtus. Bieži vien, mums pašiem to neapzinoties, tās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Ar tām aizsargā tehnoloģijas, kuras mēs lietojam (automašīnas, mobilos telefonus, vilcienus), pārtiku, ko ēdam, mūziku, ko klausāmies, un filmas, ko skatāmies. Taču pēdējos gados tehnoloģiskās izmaiņas un jo īpaši tiešsaistes darbību pieaugošā nozīme ir pilnīgi izmainījušas pasauli, kurā strādā IĪT. Esošā Eiropas un valstu līmeņa noteikumu kombinācija vairs nav īsti piemērota, un šie noteikumi jāmodernizē. Tādēļ Komisija šodien ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju IĪT tiesiskā regulējuma maiņai. Mūsu mērķis ir dot iespēju izgudrotājiem, radītājiem, lietotājiem un patērētājiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem un attīstīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Šie jaunie noteikumi palīdzēs noteikt pareizo līdzsvaru starp jaunrades un inovāciju veicināšanu, pirmkārt, nodrošinot atlīdzību un ieguldījumus vērtību radītājiem un, otrkārt, sekmējot plašu piekļuvi ar IĪT aizsargātām precēm un pakalpojumiem. Pareiza līdzsvara noteikšana, rosinot ieguldīt inovācijās, nodrošinās jūtamas pārmaiņas visiem uzņēmējiem (no individuāla neatkarīgi strādājoša mākslinieka līdz lielam farmācijas uzņēmumam). Tas dos pozitīvu ieguldījumu ES izaugsmē un konkurētspējas pieaugumā vienotajā tirgū. Patērētāji gūs labumu no plašākas un vieglākas piekļuves informācijai un kultūrai, piemēram, mūzikai tiešsaistē. Stratēģijā risinātas daudzas problēmas, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju IĪT, ietverot gan patentus, kas uzņēmumam vajadzīgi, lai aizsargātu izgudrojumus, gan šo izgudrojumu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, kas būtu iespējama ar šodien pieņemto priekšlikumu par darbības pastiprināšanu cīņai ar viltošanu un pirātismu. Pirmie šīs kopējās IĪT stratēģijas rezultāti ir šodienas priekšlikumi, kuri attiecas uz nezināmu autoru darbu vienkāršākas licencēšanas sistēmu, kas ļaus tiešsaistē piekļūt daudziem kultūras darbiem, un uz jaunu regulu muitas darbību stiprināšanai cīņā ar pārkāpuma preču tirdzniecību.

Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Pareizā aizsardzības līmeņa nodrošināšana intelektuālā īpašuma tiesībām vienotā tirgū ir ārkārtīgi svarīga Eiropas ekonomikai. Progress ir atkarīgs no jaunām idejām un jaunām zināšanām. Ja tiesības netiks aizsargātas, nebūs arī ieguldījumu inovācijā. Taču patērētājiem un lietotājiem vajadzīga piekļuve kultūras resursiem, piemēram, mūzikai tiešsaistē, lai varētu attīstīties gan jauni uzņēmējdarbības modeļi, gan kultūras daudzveidība. Mūsu mērķis šodien ir pareizi sabalansēt šos divus uzdevumus IĪT kontekstā. Izveidot uzņēmumus un iedzīvotājus atbalstošu Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu, kas atbilst tiešsaistes jomas vajadzībām un rosina sacensību par idejām visā pasaulē".

Par muitas jautājumiem atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta sacīja: "Muitas iestāžu novietojums uz robežām ir ideāli piemērots, lai aizsargātu iedzīvotājus un likumīgos uzņēmējus, un to ieguldījums cīņā ar viltošanu un pirātismu ir ārkārtīgi vērtīgs". Viņš papildināja: "Es esmu pārliecināts, ka stabila intelektuālā īpašuma tiesību sistēma ir būtiska visai ES ekonomikai. Šodien iesniegtais priekšlikums ļaus muitas iestādēm nodrošināt labāku IĪT aizsardzību un efektīvāk apkarot pārkāpuma preču tirdzniecību".

IĪT stratēģija paredz virkni svarīgu ilgtermiņa un īstermiņa politikas pasākumu vairākās jomās, kas ietver turpmāk uzskaitītās.

Patenti. Komisija jau aprīlī iesniedza priekšlikumus vienotas patentaizsardzības izveidošanai, izmantojot ciešāku sadarbību (sk. IP/11/470). Vienlaikus turpinās darbs ar priekšlikumiem par vienotas un specializētas patentu tiesas izveidi tradicionālajiem Eiropas patentiem un arī plānotajiem vienota spēka Eiropas patentiem. Tas ievērojami samazinātu gan tiesvedības izmaksas, gan laiku, kas vajadzīgs, lai atrisinātu patenttiesību strīdus. Turklāt tas palielinātu tiesisko noteiktību uzņēmējiem.

Preču zīmes. Lai gan preču zīmju reģistrācija ES dalībvalstīs ir harmonizēta jau gandrīz 20 gadus un pirms 15 gadiem tika izveidota Kopienas preču zīme, arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc modernākām, efektīvākām un saskaņotākām reģistrācijas sistēmām. Komisija 2011. gadā plāno iesniegt priekšlikumus, lai modernizētu preču zīmju sistēmu gan ES, gan valstu līmenī un pielāgotu to Interneta laikmeta vajadzībām.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). ĢIN veido saikni starp preces kvalitāti un tās ģeogrāfisko izcelsmi. Taču pašlaik ES līmenī nav izveidota sistēma nelauksaimniecisko produktu (piemēram, Karrāras marmora vai Zolingenes nažu) aizsardzībai ar ĢIN. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Tādēļ 2011. un 2012. gadā Komisija veiks dalībvalstu tiesiskā regulējuma padziļinātu analīzi un novērtēs nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzības iespējamo ekonomisko ietekmi. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultāta, tiem varētu sekot tiesību aktu priekšlikumi.

Daudzteritoriāla autortiesību licencēšana. Lai gan autortiesību materiālās darbības joma lielākoties ir harmonizēta, tiesības joprojām tiek licencētas katrā valstī atsevišķi. Ņemot vērā digitālo vienoto tirgu, autortiesību licencēšanas modernizēšana un ienākumu sadale ir galvenās problēmas, kas jārisina. 2011. gada 2. pusē Komisija iesniegs priekšlikumu izveidot tiesisko regulējumu efektīvam daudzteritoriālam autortiesību kolektīvam pārvaldījumam, jo sevišķi mūzikas sektorā. Tā noteiks arī kopīgos noteikumus attiecībā uz pārvaldījuma pārskatāmību un ienākumu sadalījumu. 2011. gada otrajā pusē Komisija uzsāks arī apspriešanos par dažādām problēmām saistībā ar audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē.

Digitālas bibliotēkas. Eiropas digitālo bibliotēku izveide, ar kuru palīdzību saglabā un izplata Eiropas bagāto kultūras un intelektuālo mantojumu, ir ārkārtīgi svarīga zināšanu ekonomikas attīstībai. Lai to veicinātu, Komisija šodien iesniegs arī tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus digitalizēt un padarīt tiešsaistē pieejamus nezināmu autoru darbus (piemēram, grāmatas un avīžu vai žurnālu rakstus, kurus joprojām aizsargā autortiesības, bet kuru tiesību subjekti nav zināmi vai nav atrodami, lai varētu saņemt autortiesību atļauju), sk. MEMO/11/333. Vienlaicīgi Komisija plāno noslēgt Saprašanās memorandu ar bibliotēkām, izdevējiem, autoriem un autortiesību aģentūrām, lai sekmētu licencēšanu ar mērķi digitalizēt un padarīt pieejamas grāmatas, kuras vairs neizplata komerciāli.

IĪT pārkāpumi. Ekonomiku aizvien vairāk apdraud viltošana un pirātisms. Laikā no 2005. gada līdz 2009. gadam tādu uz ES robežām reģistrētu gadījumu skaits, kad ir konstatētas preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pieaudzis no 26 704 līdz 43 572. Tajā pašā laikā radošā industrija lēš, ka pirātisma dēļ Eiropas mūzikas, kino, televīzijas un programmatūras nozares ir cietušas EUR 10 miljardu un vairāk nekā 185 000 darba vietu zaudējumu 2008. gadā vien. Komisija ir apņēmusies pielikt lielākas pūles šā jautājuma risināšanai. Pirmkārt, Komisija šodien iesniedza regulas priekšlikumu, ar kuru pastiprina 2009. gadā izveidotā Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbu, uzticot tā pienākumus Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB). Tas ļaus Novērošanas centram gūt labumu no ITSB kompetences intelektuālā īpašuma jautājumos un no ilgās pieredzes ar preču zīmēm un dizainparaugiem. Regula vēl jāizskata Eiropas Parlamentā un Padomē. Otrkārt, 2012. gada pavasarī Komisija ierosinās IĪT īstenošanas direktīvas pārskatīšanu (sk. IP/04/540). Šajā direktīvā paredzēti intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem pieejamie civiltiesiskie pasākumi to tiesību īstenošanai, bet tie ir jāpielāgo digitālas vides diktētajiem noteikumiem.

Muitas iestāžu veiktā IĪT īstenošana. Muitas iestādes uzrauga visu preču plūsmu pāri ES ārējām robežām. Proti, tās veic kontroli dažādos nolūkos un tām ir būtiska loma pārkāpuma preču tirdzniecības apkarošanā. 2009. gadā vien muitas iestādes aizturēja vairāk nekā 40 000 aizdomīgu sūtījumu, kuros bija 118 miljoni preču. Lai gan lielais vairums aizturēto preču ir viltotas vai pirātiskas, muitas īpašā pozīcija uz robežām ļauj īstenot plašu intelektuālā īpašuma tiesību klāstu. Kā daļu no šodienas kopējās IĪT stratēģijas Komisija ierosina arī jaunu muitas regulu, lai vēl vairāk nostiprinātu tiesisko regulējumu muitas darbībām. Priekšlikuma mērķis ir arī cīnīties ar maziem viltotu preču sūtījumiem pa pastu, jo lielākā daļa no tiem ir internetā izdarīto pirkumu sūtījumi.

Pamatinformācija

IĪT ir ES ekonomikas pamats un turpmākas izaugsmes dzinējspēks. 2009. gadā ES valstu 10 vadošo zīmolu vērtība bija vidēji gandrīz 9 % no IKP. Uz autortiesībām balstītā radošā industrija, proti, programmatūras izstrāde, grāmatu un laikrakstu izdošana, mūzika un kino, 2006. gadā kopā veidoja 3,3 % no ES IKP un tajā darbojās aptuveni 1,4 miljoni MVU, nodrošinot 8,5 miljonus darba vietu. Nodarbinātība "zināšanu ekonomikas" nozarēs laikā no 1996. gada līdz 2006. gadam ir pieaugusi par 24 % salīdzinājumā ar 6 % pieaugumu citās nozarēs.

Plašāka informācija par intelektuālā īpašuma tiesībām:

http://ec.europa.eu/internal_market/top_layer/index_52_en.htm

Sk. MEMO/11/XX un MEMO/11/XXX.

Plašāka informācija par IĪT īstenošanu muitā:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/index_en.htm

Plašāka informācija par jauno IĪT muitas regulu:

Sk. MEMO/11/XX

http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site