Navigation path

Left navigation

Additional tools

Emisiju tirdzniecība. ES ETS emisijas 2010. gadā ir pieaugušas, tomēr vēl aizvien ir krietni zemākas nekā pirms krīzes

European Commission - IP/11/581   17/05/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/581

Briselē, 2011. gada 17. maijā

Emisiju tirdzniecība. ES ETS emisijas 2010. gadā ir pieaugušas, tomēr vēl aizvien ir krietni zemākas nekā pirms krīzes

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iesaistīto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn pieaugušas par vairāk nekā 3 %. Tā liecina dalībvalstu reģistru sniegtā informācija.

Klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: „Emisiju pieaugums 2010. gadā atspoguļo ekonomikas atveseļošanos. Tomēr arī pēc ekonomiskās situācijas normalizēšanās ES ETS emisijas ne tuvu nav sasniegušas 2008.-12. gada tirdzniecības periodam noteiktos maksimālos apjomus. Dati rāda arī, ka dažās rūpniecības nozarēs turpina veidoties kvotu pārpalikums, ar kuru varēs tirgoties trešajā tirdzniecības periodā, kas sāksies 2013. gadā. Tas vēlreiz apliecina, ka emisiju kvotu tirdzniecība uzņēmumiem sniedz lielu elastību un ka ir iespējams darīt vēl vairāk, lai nākamajā posmā emisijas samazinātu par samērīgām ekonomiskām izmaksām.”

Dati par emisijām 2010. gadā

ES ETS ietilpst vairāk nekā 12 000 spēkstaciju un ražotņu 27 ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Lihtenšteinā. Šo iekārtu1 kopējās verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn bija 1,932 miljardi t CO2-ekvivalenta, kas ir par aptuveni 3 % vairāk nekā 2009. gadā.

Emisiju pieaugums atbilst gaidītajam un ir saskaņā ar analītiķu prognozēm vēl pirms datu publiskošanas. Pieaugums ir saistāms ar ekonomikas atlabšanu pēc lejupslīdes, kas 2009. gadā izraisīja ievērojamu emisiju kritumu par 11,6 %.

Tomēr domājams, ka šis pieaugums būs ievērojami zemāks, nekā varētu gaidīt, ņemot vērā iekārtu ražošanas apjomu atjaunošanos, jo vidējais rūpniecības produkcijas apjoma indekss ES-27 valstīs 2010. gadā palielinājās par 6,7 %, salīdzinot ar 2009. gadu2.

Noteikumi tiek ievēroti

Lielākā daļa uzņēmumu ir ievērojuši ES ETS noteikumus. Tikai 2 % iesaistīto iekārtu līdz galīgajam termiņam — 2011. gada 30. aprīlim — nebija nodevušas kvotas par visām 2010. gada emisijām. Vairums šo iekārtu ir mazas; kopā tās rada mazāk nekā 2 % no visām emisijām, uz ko attiecas ES ETS. 3 % no iekārtām līdz minētajam termiņam nebija iesniegušas datus par verificētajām emisijām 2010. gadā.

Starptautisko kredītu plašāka izmantošana

Kopš 2008. gada iekārtas var nodot starptautiskos emisiju samazinājuma kredītus, kas iegūti, piedaloties Kioto protokola elastīgajos mehānismos, lai kompensētu daļu no emisijām. No visām 2008.-2010. gadā nodotajām kvotām 4,7 % bija CER3 (sertificētas emisijas samazināšanas vienības). Aptuveni 51 % CER iegūts, īstenojot projektus Ķīnā, 20 % — Indijā, 16 % — Dienvidkorejā un 7 % — Brazīlijā; atlikušie 6 % CER iegūti, īstenojot projektus citās 20 valstīs.

Savukārt ERU4 (emisijas samazināšanas vienības) kopš 2008. gada sastāda tikai 0,4 % no nodotajām kvotām. Kopš 2008. gada nodotas CER un ERU vienības aptuveni 21 % apmērā no gandrīz 1,4 miljardiem kredītu, ko var nodot 2008.­-2012. gada tirdzniecības periodā.

Kopējās nodotās kvotas par II posma emisijām 2008.-10. gadā

5.937.783.272

100,0%

CER un ERU

300.670.8725

5,1%

Bez maksas piešķirtās kvotas vai izsolēs iegādātās kvotas

5.637.112.400

94,9%

Pamatinformācija

ES ETS otrais tirdzniecības periods sākās 2008. gada janvārī, un tas ilgs piecus gadus — līdz 2012. gada 31. decembrim. Šis periods sakrīt ar periodu, kurā rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāizpilda Kioto protokolā noteiktie emisiju mērķi. Trešajā tirdzniecības periodā, kas ilgs no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam, ES ETS notiks ievērojamas reformas. Tiesību akti, ar kuriem pārskata Emisiju tirdzniecības direktīvu, tika pieņemti 2009. gada 23. aprīlī; tie ir daļa no ES klimata un enerģijas tiesību aktu kopuma, ar ko nosaka pārskatītus noteikumus ETS no 2013. līdz 2020. gadam un pēc tam.

ES ETS paredz, ka iekārtām katru gadu ir dalībvalsts reģistram jāiesniedz dati par verificētajām emisijām. Dati par 2010. gadu kļuva publiski pieejami Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā (CITL) 2011. gada 1. aprīlī. Kopš 16. maija CITL redzami arī dati par atbilstību un informācija, vai iekārtas ir izpildījušas savas saistības nodot tādu kvotu daudzumu, kas ir vienāds ar pērnā gada verificētajām emisijām.

Papildinformācija:

CITL mājas lapa

http://ec.europa.eu/environment/ets/

Klimata politikas ĢD reģistru mājas lapa vietnē EUROPA

http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/citl_en.htm

Pārskatītā ETS un bieži uzdotie jautājumi

http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/ets_post2012_en.htm

Pielikums

DV

Piešķirtās kvotas

Verificētās emisijas (1)

2009.gads

2010.gads

2009.gads

2010.gads

Iekārtu skaits

Austrija

31.864.806

32.612.313

27.283.950

30.916.759

225

Beļģija

56.797.576

55.968.339

46.206.938

50.103.979

362

Bulgārija

40.578.499

35.186.005

31.997.215

33.496.716

145

Kipra (2)

4.815.090

5.371.033

84.286

0

13

Čehija

85.902.427

86.219.063

73.757.440

75.579.502

422

Vācija

392.298.971

400.535.778

428.180.008

454.718.053

1986

Dānija

23.912.314

23.906.256

25.461.030

25.266.343

406

Igaunija

11.855.527

11.855.527

10.322.875

14.421.275

54

Spānija

150.990.564

150.623.015

136.931.407

121.493.412

1130

Somija

37.071.449

37.926.007

34.289.536

41.300.761

656

Francija

128.665.409

135.130.876

111.072.187

114.696.993

1125

Apvienotā Karaliste

217.028.432

220.649.151

231.936.035

237.427.775

1136

Grieķija(2)

63.246.705

64.649.046

63.661.572

59.939.996

160

Ungārija

23.917.066

25.685.698

22.401.259

22.995.066

271

Īrija

19.971.563

21.034.103

17.215.223

17.356.018

124

Itālija

203.972.455

199.969.821

184.799.623

191.489.539

1192

Lihtenšteina(2)

19.497

17.622

13.379

1.796

2

Lietuva

7.573.712

8.160.865

5.786.742

6.393.952

115

Luksemburga

2.488.229

2.488.433

2.181.694

2.252.662

15

Latvija

3.532.491

3.529.165

2.489.797

3.240.172

112

Malta

2.121.453

2.159.360

1.897.113

1.878.307

2

Nīderlande

83.834.170

84.843.281

81.069.057

84.429.648

443

Norvēģija

7.957.234

7.993.377

19.216.690

19.333.291

119

Polija

200.957.640

205.349.523

190.970.170

199.726.907

936

Portugāle

30.505.835

32.650.832

28.260.550

24.167.190

280

Rumānija

73.711.219

74.939.089

48.597.209

47.334.968

271

Zviedrija

21.104.158

23.537.861

17.480.399

22.661.193

813

Slovēnija

8.216.051

8.211.776

8.067.023

8.129.863

100

Slovākija

32.476.719

32.356.123

21.595.209

21.698.625

200

KOPĀ

1.967.387.261

1.993.559.338

1.873.225.616

1.932.450.761

12815

(1) Verificētās emisijas visām iekārtām, kam CITL ir atvērti vai slēgti konti (t.i., ieskaitot arī jaunās iekārtas un slēgtās iekārtas). Tā kā CITL pastāvīgi saņem jaunu informāciju (tostarp tiek koriģēti dati par verificētajām emisijām, jaunām iekārtām un slēgtām iekārtām), datu apkopojumi pēc 2010. gada 30. aprīļa var dot citādu rezultātu.

(2) Kipras, Lihtenšteinas un Grieķijas sniegtie dati par 2010. gada verificētajām emisijām nav pilnīgi.

1 :

Kipras iekārtas vēl nav paziņojušas datus par 2010. gada verificētajām emisijām.

2 :

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/4-14022011-AP/EN/4-14022011-AP-EN.PDF

3 :

Īstenojot emisiju samazināšanas projektus saskaņā ar Kioto protokola Tīras attīstības mehānismu (TAM), tiek iegūtu kredīti, ko sauc par sertificētām emisijas samazināšanas vienībām (CER).

4 :

Emisijas samazināšanas vienības (ERU) ir kredīti, ko iegūst, īstenojot emisiju samazināšanas projektus saskaņā ar Kioto protokola Kopīgas īstenošanas mehānismu.

5 :

Lai izpildītu saistības, 2010. gadā pavisam nodots 136 978 618 CER un ERU, kas atbilst 7,1 % no visām vienībām, kas saistību izpildei nodotas 2010. gadā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website