Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/11/523

Briselē, 2011. gada 3. maijā

Pārrobežu darījumi. Eiropas Komisija publicē ekspertu grupas priekšizpētes dokumentu par Eiropas līgumtiesībām

Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa šodien iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Lai izpētītu iespējas pilnveidot ES līgumtiesības (IP/10/595), 2010. gada aprīlī Komisija sasauca grupu, kurā ietilpa praktizējoši juristi, bijušie tiesneši un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas Eiropas Savienības. Grupas locekļi tikās reizi mēnesī un regulāri apsprieda savu darbu ar uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU), patērētāju organizāciju un juridisko profesiju pārstāvjiem. Sanāksmēs piedalījās arī novērotāji no Eiropas Parlamenta un Padomes. Priekšizpētes dokumentā ietverti svarīgākie praktiskie līgumattiecību jautājumi, piemēram, juridiskās tiesības attiecībā uz defektīvām precēm un noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumu nosacījumi uzskatāmi par netaisnīgiem. Pēc šīsdienas publikācijas ieinteresētās personas līdz 2011. gada 1. jūlijam var sniegt atgriezenisko saiti par atsevišķiem rakstiem, kurus sagatavojusi ekspertu grupa. Komisija ņems vērā šo informāciju, kā arī rezultātus, kas tika iegūti sabiedriskajā apspriešanā, kura noslēdzās 2011. gada janvārī (MEMO/11/55). Nākamais uzdevums Komisijai būs noteikt, vai un kādā mērā ekspertu grupas sagatavoto tekstu var izmantot par sākumpunktu iespējamai politiskai iniciatīvai par Eiropas līgumtiesībām.

“Pēc vairāk nekā desmit gadu intensīva darba līgumtiesību jomā, ko veica Eiropas Savienība, esmu pateicīga ekspertu grupas locekļiem par līdzšinējā sagatavošanas darba konsolidēšanu, vienkāršošanu, modernizēšanu un konkretizēšanu, sagatavojot priekšizpētes dokumentu. Tāpat ir patīkami, ka konsensu par šo dokumentu ir panākuši līgumtiesību jomas eksperti, kuri pārstāv ļoti dažādas juridiskās tradīcijas un kuriem ir atšķirīga profesionālā pieredze,” teica ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. “Ekspertu grupas darba rezultāts neapšaubāmi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas līgumtiesību instrumenta izveidi, par kuru pagājušajā mēnesī labvēlīgu balsojumu pieņēma Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja. Šis pamatojums nodrošina ES iestādēm instrumentu kopumu turpmākām ES iniciatīvām līgumtiesību jomā. Es plānoju to plašāk apspriest ar Eiropas Parlamentu, nākamo prezidentvalsti Poliju un ieinteresētajām personām, lai noskaidrotu, vai šis instrumentu kopums var kalpot par pamatu turpmākai politiskai iniciatīvai līgumtiesību jomā, kura tiks izvirzīta šā gada rudenī, un kādā veidā. Mans mērķis ir panākt, lai MVU un patērētāju rīcībā būtu viegli piemērojams līgumtiesību instruments, īpaši saistībā ar pārrobežu darījumiem vienotajā tirgū.”

Pamatinformācija

Līgumiem ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības veikšanā un lai patērētāji varētu izdarīt pirkumus. Ar līgumu tiek formalizēta vienošanās starp pusēm, un tas var attiekties uz plašu jautājumu loku, tostarp preču un tādu saistīto pakalpojumu pārdošanu kā remonts un apkope.

Pašreizējā juridiskajā situācijā uzņēmumiem un patērētājiem vienotajā tirgū nākas saskarties ar dažādām valstu līgumtiesībām saistībā ar pārrobežu darījumiem. Tā ievērojami atšķiras no situācijas ASV, kur, lai gan no Ņujorkas līdz Kalifornijai noteikumi atšķiras, tirgotājs var pārdot preces visos 50 štatos, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu.

ES pašreizējās līgumtiesību sadrumstalotības dēļ rodas lielākas izmaksas, lielāka tiesiskā nenoteiktība uzņēmumiem un mazinās patērētāju uzticēšanās vienotajam tirgum. Darījumu izmaksas (piemēram, līguma noteikumu un tirdzniecības politikas pielāgošana līdz pat 27 tiesību sistēmām) un tiesiskā nenoteiktība, kas saistīta ar ārvalstu līgumtiesībām, jo īpaši apgrūtina MVU izvēršanos vienotajā tirgū, bet tie ir 99% no ES uzņēmumiem.

Piemēram, iedomājieties kādu Apvienotās Karalistes uzņēmumu ar sešiem darbiniekiem un gada vidējo apgrozījumu 150 000 eiro apmērā, kuram ir sekmīgs produkts un kurš vēlas to pārdot visā Eiropā. Šim uzņēmumam var rasties darījumu izmaksas aptuveni 275 000 eiro apmērā saistībā ar tiesību jomas ekspertu nolīgšanu, lai ņemtu vērā pārējo 26 valstu tiesības.

Arī patērētāji piesardzīgi izmanto vienotā tirgus priekšrocības, jo nav pārliecināti par savām tiesībām. Sieviete Somijā var nopirkt sava iecienītā zīmola kurpes interneta veikalā Francijā par 110 eiro (neskaitot piegādi), tomēr, iespējams, jutīsies labāk, samaksājot par tām 150 eiro Somijā. Tas ir tāpēc, ka viņa, iespējams, nav pārliecināta, ka pēc pirkuma interneta veikalā ir tiesīga pieprasīt, lai kurpes tiktu apmainītas, ja pēc nedēļas tām noplīstu zole.

Saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" (IP/10/225) Komisija strādā pie trūkumu novēršanas vienotajā tirgū, lai virzītu uz priekšu ekonomikas atveseļošanu. Tas ietver arī progresa panākšanu Eiropas līgumtiesību izveidē.

Komisija 2010. gada jūlijā zaļajā grāmatā izvirzīja vairākus risinājumus saskaņotākai pieejai līgumtiesībām. Pēc tam Komisija rīkoja sabiedrisku apspriešanu, kura noritēja līdz 2011. gada 31. janvārim un kuras rezultātā tika saņemtas 320 atsauksmes (MEMO/11/55).

Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīlī apstiprināja pēc Diana Wallis iniciatīvas sagatavoto ziņojumu, kurā tiek atbalstītas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības (MEMO/11/236). Komiteja arī pauda viedokli, ka fakultatīvu instrumentu varētu papildināt ar atsauces instrumentu kopumu, lai nodrošinātu Eiropas līgumtiesību aktu saskaņotību un kvalitāti.

Sīkāka informācija

Ekspertu grupas veiktā priekšizpēte par Eiropas līgumtiesībām:

http://ec.europa.eu/justice/policies/consumer/policies_consumer_intro_en.htm

Tieslietu ģenerāldirektorāta vispārējo ziņu rubrika:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm

PIELIKUMS

Eiropas līgumtiesību ekspertu grupas sastāvs

Professor Hugh Beale (United Kingdom), QC, FBA, Law Commissioner for England and Wales from 2000 to 2007 and currently Professor of Law at the University of Warwick and visiting professor at the Universities of Amsterdam in the Netherlands and Oxford in the United Kingdom.

Professor Eric Clive (United Kingdom), CBE, FRSE, member of the Scottish Law Commission from 1981 to 2000 and visiting Professor of Scots Law at the University of Edinburgh.

Dr Susanne Czech (Austria), Secretary General at the European E-commerce and Mail Order Trade Association.

Professor Fernando Gomez (Spain), Professor of Law and Economics at Universitat Pompeu Fabra in Barcelona.

Professor Luc Grynbaum (France), Professor of Law at Université Paris-Descartes in Paris.

Professor Torgny Håstad (Sweden), judge at the Swedish Supreme Court until December 2010 and currently Professor of Law at Uppsala University.

Professor Martijn Hesselink (Netherlands), Professor of Law at the University of Amsterdam.

Professor Miklos Kiraly (Hungary), Professor of Law at the Eötvös Loránd University in Budapest.

Professor Irene Kull (Estonia), Professor of Law at the Faculty of Law in Tartu.

Maître Pierre Levêque (France), Lawyer at the Paris Bar.

Professor Paulo Mota Pinto (Portugal), Professor of Law at the Universidade de Coimbra.

Professor Jerzy Pisulinski (Poland), Professor of Law at the Jagiellonnian University in Kraków.

Mr Bob Schmitz (Luxembourg), representative of the Consumer Union of Luxembourg.

Professor Hans Schulte-Nölke (Germany), Professor of Law and Director at the European Legal Studies Institute in Osnabrück.

Professor Jules Stuyck (Belgium), lawyer at the Brussels Bar and Professor of Law at the University of Leuven.

Professor Anna Veneziano (Italy), Professor of Law at the Università degli Studi di Teramo.

Ms Ioana Lambrina Vidican (Romania), Notary in Bucharest.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website