Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES 2012. gada budžeta projekts: taupības laikā 500 miljoniem eiropiešu

European Commission - IP/11/499   20/04/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/499

Briselē, 2011. gada 20. aprīlī

ES 2012. gada budžeta projekts: taupības laikā 500 miljoniem eiropiešu

„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu”. Tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo ES 2012. gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2011. gada 20. aprīlī. 2012. gada budžeta projektu veido EUR 132,7 miljardi maksājumos, kas ir palielinājums 4,9 % apmērā salīdzinājumā ar 2011. gadu. Saistības veido EUR 147,4 miljardus (+3,7 %). 2012. gada budžeta projekta galvenais mērķis ir pilnībā atbalstīt Eiropas ekonomiku un ES pilsoņus.

Taupības nolūkā

2012. gada budžeta projekts nozīmē centienus būt saskaņā ar pašreizējo taupības režīmu valstu līmenī. Komisija ir pielikusi īpašas pūles un apņēmusies iesaldēt savus administratīvos izdevumus 2012. gadam, t. i., salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu palielinājums ir 0,0 %. Tas ir sasniegts, ievērojami samazinot izdevumus saistībā ar ēkām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pētījumiem, publikācijām, komandējumiem, konferencēm un sanāksmēm. Turklāt trešo gadu pēc kārtas Komisija nepieprasa papildu jaunas amata vietas.

Sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, Komisija arī centās noskaidrot, kuras programmas vai pasākumi nesniedz rezultātus. Attīstības sadarbības instruments ir samazināts par EUR 70,7 miljoniem sakarā ar zemākiem līdzekļu absorbcijas līmeņiem. Industrializēto valstu instruments ir samazināts par EUR 14,5 miljoniem, jo 2007. gadā tika atceltas daudzas saistības un aizkavējās jaunā juridiskā pamata pieņemšana. Finansējums GALILEO programmai ir samazināts par EUR 24,9 miljoniem (NB! Skaitļi saistību apropriācijās). „Mēs esam parādā Eiropas nodokļu maksātājam”, saka komisārs Levandovskis; „ietaupījumiem jāietver nopietna paraudzīšanās uz to, ko mēs darām, un pajautāšana sev, vai viss, ko mēs darām, dod patiesu labumu visai Eiropai!”

„Rēķini ir jāapmaksā!”

Tomēr Komisijai ir jāpilda savas juridiskās saistības. ES finansētās programmas, kas sāktas 2007. gadā, tagad rit pilnā sparā. Tas nozīmē, ka 2012. gadā mums būs jāapmaksā vairāk rēķinu, lai atlīdzinātu reģionālajām iestādēm vai MVU, kas ir veikuši ieguldījumus šajās programmās. Lielāki maksājumi pētniecības programmām (+ 13,3 % līdz EUR 7,6 miljardiem), kā arī struktūrfondiem un Kohēzijas fondam (+ 8,4 % līdz EUR 45,1 miljardam) ir īpaši paredzēti, lai palielinātu ES budžeta ieguldījumu ekonomiskā izaugsmē un kohēzijā.

Ierosinātais nākamā gada budžeta palielinājums ir absolūtais minimums, kas ir nepieciešams Komisijas juridisko saistību izpildei. Jebkurš samazinājums zem šī līmeņa liktu dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam lauzt juridiskās saistības, ko tie ir uzņēmušies ar spēkā esošajiem līgumiem.

„Daži jautā, kāpēc mēs palielināsim ES budžetu, kad dalībvalstīs tiek veikti stingri taupības pasākumi”, saka Janušs Levandovskis; „tas ir pamatots jautājums. Galvenais palielinājuma iemesls ir tas, ka mums ir jāapmaksā rēķini par projektiem visā Eiropā. Šādi projekti, kas paredzēti vietējo kopienu un uzņēmumu labā, iespējams, nekad nebūtu sākti 2007. gadā bez ES finansējuma saistībām; apturēt to finansēšanu ir neiedomājami. Pirmkārt, mūs varētu iesūdzēt tiesā par līgumu noteikumu neizpildi; otrkārt, tas kaitētu dalībvalstu budžetam vēl vairāk, jo tās sagaida, ka mēs atlīdzināsim finansējuma ES daļu, ko tās jau ir izmaksājušas saņēmējiem; treškārt, šādu projektu apturēšana pusceļā kaitētu visām kopienām. Mēs nedrīkstam sodīt savus pilsoņus, uzņēmumus, vietējās varas un reģionālās iestādes, kam ir tiesības uz to, lai viņu rēķini tiktu apmaksāti. Padomājiet, piemēram, par elektrosavienojumu starp Apvienoto Karalisti un Īriju. ES kopējais ieguldījums šajā projektā pārsniedz EUR 100 miljonus! Tā mērķis ir dot Īrijas un Lielbritānijas pilsoņiem lielāku energoapgādes drošību. 2012. gadā rēķini, kas ES būs jāapmaksā par šo projektu, veidos aptuveni EUR 24 miljonus, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz summu 2011. gadā.”

Ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei

Turpmākais ceļš uz ekonomisko izaugsmi un kohēziju Savienībā ar 27 dalībvalstīm ir saskaņoti centieni un ieguldījumi. Budžeta projektā paredzēts, ka 2012. gadā aptuveni EUR 57,7 miljardi tiks samaksāti ilgtspējīgai izaugsmei, lai palīdzētu dalībvalstīm palielināt ieguldījumus šajās jomās, turpretim aptuveni EUR 62,6 miljardi ir atvēlēti stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm – palielinājums 5,1 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pilsoņi ir Eiropas politikas centrā, un viņu drošība ir svarīga ES prioritāte. 2012. gada budžeta projektā ir paredzēts palielinājums 6,8 % apmērā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ar darbībām, kas vērstas uz pilsoņu interesēm un vajadzībām. Turklāt stratēģijas „EIROPA 2020” pasākumu ietvaros jaunatnei paredzētās darbības veido EUR 1,9 miljardus, kas ir par 15,0 % vairāk nekā 2011. gadā. Svarīga vieta ir arī darbībām klimata pārmaiņu jomā. 2012. gadā ir plānots palielinājums 6,1 % apmērā, lai sasniegtu kopā EUR 8,1 miljardu.

500 miljoniem eiropiešu

Tikai 6 % no ES budžeta ir atvēlēti ES iestāžu darbībai, tāpēc 94 % no gada budžeta atgriežas atpakaļ Eiropas reģionos un pilsētās, uzņēmumos, zinātniekiem un pilsoņiem, un puse no tiem ir paredzēti izaugsmei un nodarbinātībai.

„Šodien pieņemtais budžeta projekts ir vērsts uz ES un tās pilsoņiem. Pirmkārt, mēs ierosinām samazinājumus daudzās administrācijas jomās, piemēram, darbinieku mācības, publikācijas, komandējumi un biroja izdevumi, lai saglabātu iekšējo izmaksu daļu viszemākajā līmenī; otrkārt, mēs esam paveikuši lielu darbu, lai noteiktu tās budžeta jomas, kuras nedarbojās tik labi, kā paredzēts, nolūkā pārvietot līdzekļus programmām vai pasākumiem, kas dod konkrētus rezultātus uz vietas. Treškārt, mēs esam izvēlējušies ieguldīt jomās, kas veicina ekonomisko izaugsmi un attīstību: ES budžets ir pretkrīzes pasākumu kopums! , saka Janušs Levandovskis.

2012. GADA BUDŽETA PROJEKTS ĪSUMĀ

2012. gada PB

2011. gada budžets BP(1)

Starpība

Starpība

SA

MA

SA

MA

SA

MA

SA

MA

1. Ilgtspējīga izaugsme

67 962.5

57 700.9

64 501.2

53 279.9

5.4%

8.3%

3 461,3

4 421,0

Rezerve (2)

151.5

— Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

15 223.6

12 566.1

13 520.6

11 627.8

12.6%

8.1%

1 703,0

938,3

Rezerve (2)

129.4

— Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

52 738.9

45 134.8

50 980.6

41 652.1

3.4%

8.4%

1 758,3

3 482,7

Rezerve

22.1

2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība

60 158.4

57 948.4

58 659.2

56 378.9

2.6%

2.8%

1 499,2

1 569,5

Rezerve

651.6

3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums (3)

2 023.9

1 514.0

1 823.3

1 460.3

11.0%

3.7%

200,6

53,3

Rezerve

81.1

— Brīvība, drošība un tiesiskums

1 340.4

868.3

1 139.0

813.3

17.7%

6.8%

201,4

55,1

Rezerve

65.6

— Pilsoniskums (3)

683.5

645.7

684.3

647.1

-0.1%

-0.3%

-0,9

-1,7

Rezerve

15.5

4. ES — globālo procesu dalībniece

9 009.3

7 293.7

8 759.3

7 238.7

2.9%

0.8%

250,0

55,0

Rezerve (4)

246.7

5. Administrācija

8 281.4

8 281.7

8 171.4

8 170.1

1.3%

1.4%

110,0

111,6

Rezerve (5)

472.6

Kopā

147 435.4

132 738.7

142 111.3

126 546.7

3.7%

4.9%

5 324,1

6 192,0

Rezerve

1 603.5

8 815.3

Apropriācijas, izteiktas procentuāli no NKI

1,12 %

1,01 %

1,12 %

0,99 %

(1) 2011. gada budžetā iekļauts budžeta grozījums Nr. 1 un budžeta grozījumu Nr. 2 un 3 projekti.

(2) Rezervē 1.a izdevumu kategorijai nav ņemtas vērā apropriācijas saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EUR 500 miljoni).

(3) Izņemot ES Solidaritātes fondu.

(4) Rezervē 4. izdevumu kategorijai nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 258,9 miljoni).

(5) Lai aprēķinātu rezervi zem maksimālās robežas 5. izdevumu kategorijā, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.–2013. gada finanšu shēmā par summu EUR 84 miljoni personāla iemaksām pensiju shēmā.

(1): SA = Saistību apropriācijas. MA = Maksājumu apropriācijas

2012. GADA BUDŽETA PROJEKTS SAISTĪBĀS

2012. GADA BUDŽETA PROJEKTS MAKSĀJUMOS

Kas notiks tālāk?

Padome darīs zināmu savu nostāju par budžeta projektu jūnijā, Eiropas Parlaments – oktobrī. Ja iestādēm būs domstarpības, Eiropas Komisija kā godīgs starpnieks uzsāks 21 dienu ilgu samierināšanas procedūru. Paredzams, ka galīgo 2012. gada budžetu Parlaments pieņems novembrī.

Papildu informācija par 2012. gada budžeta projektu:

http://ec.europa.eu/budget/index_en.cfm

_____________________________________________________

Piezīme. Budžetā ir paredzētas gan saistības (juridiski solījumi nodrošināt finansējumu ar noteikumu, ka ir izpildīti noteikti nosacījumi), gan maksājumi (skaidrā naudā vai bankas pārskaitījumi atbalsta saņēmējiem).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website