Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES ziņojums par izglītību ― labi rezultāti, tomēr vairāk jādara, lai sasniegtu mērķus

European Commission - IP/11/488   19/04/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR IS NO TR

IP/11/488

Briselē, 2011. gada 19. aprīlī

ES ziņojums par izglītību ― labi rezultāti, tomēr vairāk jādara, lai sasniegtu mērķus

Brisele, 19. aprīlis ― šodien publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010. gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000. gada kāpums sasniedzis 37 %, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15 %). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Pielikumā atspoguļoti sīkāki rādītāji par katru valsti (skatīt paziņojuma beigās). Stratēģijā “Eiropa 2020” nodarbinātībai un izaugsmei noteikts mērķis samazināt atbiruma rādītāju zem 10 %, kā arī palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru vismaz līdz 40 %.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu teica: “Iepriecina, ka izglītības līmenis Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Vairāk jauniešu nekā pirms 10 gadiem iegūst vidējo un augstāko izglītību. Tomēr joprojām ir audzēkņi, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, un šī problēma skar vienu no septiņiem jauniešiem Eiropas Savienībā; viens no pieciem 15 gadu veciem skolniekiem joprojām slikti lasa. Tāpēc viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem skar vispārējo un profesionālo izglītību. Dalībvalstīm jāturpina darbs, lai sasniegtu kopējos Eiropas mērķus.”

Lai gan ekonomikas krīze nosaka vajadzību ierobežot resursus, komisāre aicina dalībvalstis nesamazināt izglītībai pieejamos līdzekļus. “Ieguldījums izglītībā ir ieguldījums nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, un ilgtermiņa perspektīvā tas atmaksājas. Tomēr laikā, kad budžeta līdzekļu nepietiek, mums jānodrošina, lai resursi tiktu izmantoti iespējami lietderīgi,” viņa piebilda.

2020. gada pieci izglītības mērķi

ES valstu izglītības ministri 2009. gadā vienojās par šādiem pieciem vispārējās un profesionālās izglītības mērķiem, kuri sasniedzami līdz 2020. gadam:

  • audzēkņu atbirumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs jābūt mazākam par 10 % (tas nozīmētu vismaz 1,7 milj. skolu pametušo audzēkņu mazāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 14,4 %);

  • 3034 gadu vecu cilvēku īpatsvaram ar augstāko izglītību jābūt vismaz 40 % (tas nozīmētu vismaz 2,6  milj. absolventu vairāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 32,3 %);

  • vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā (patlaban 92,3 %; ja šis mērķis tiks sasniegts, šo izglītību iegūs vēl vairāk nekā 250 tūkst. bērnu);

  • mazākam par 15 % jābūt tādu piecpadsmitgadīgu audzēkņu īpatsvaram, kuru sekmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē ir nepietiekamas (patlaban aptuveni 20 %; ja šis mērķis tiks sasniegts, šādu audzēkņu skaits samazināsies par 250 tūkst.);

  • vidēji vismaz 15 % pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) jāpiedalās mūžizglītībā (patlaban to īpatsvars ir 9,3 %; ja šis mērķis tiks sasniegts, vispārējā un profesionālajā izglītībā piedalīsies par 15 milj. pieaugušo vairāk).

Gada ziņojums par mērķu īstenošanu

Gada ziņojumā par rādītājiem un mērķiem Komisija, ņemot vērā šos mērķus, analizē dalībvalstu rezultātus, vienlaikus novērtējot, kādus rezultātus valstis guvušas, ņemot vērā iepriekš 2010. gadam nospraustos mērķus.

Galvenie rezultāti

  • 2020. gada mērķi. Lai gan ir pāragri izteikt precīzas prognozes, līdzšinējās tendences liecina, ka lielākā daļa 2020. gada mērķu ir sasniedzama, ja dalībvalstis tos joprojām noteiks par prioritāriem un veiks pietiekamus ieguldījumus vispārējā un profesionālajā izglītībā. Tas jo īpaši attiecas uz diviem galvenajiem izglītības mērķiem saistībā ar atbirušajiem audzēkņiem un augstskolu absolventiem.

  • 2010. gada mērķi. ES valstis kopumā ir guvušas labus rezultātus, tomēr sasniegušas vienīgi mērķi par augstskolu absolventu skaitu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā (visi dati par 2010. gadu būs pieejami nākamā gada sākumā).

  • Dalība un sasniegumi. Kopš 2000. gada kopumā arvien vairāk pieaugušo ir ieguvuši izglītību, kā arī ir palielinājies to kvalifikācijas līmenis. Palielinājies arī bērnu īpatsvars pirmskolas izglītībā.

  • Joprojām ir ievērojamas atšķirības starp dzimumiem gan rezultātu, gan priekšmetu izvēles ziņā. Piemēram, meitenēm ir labāki rezultāti lasīšanā nekā zēniem, savukārt skolu priekšlaicīgi lielākoties pamet zēni. Vairāk vīriešu nekā sieviešu iegūst augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā.

Ziņojumā, kurā analizēta situācija ES dalībvalstīs, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Islandē, Turcijā, Norvēģijā un Lihtenšteinā, iekļauti pārskati un detalizēta statistika, parādot, kurām valstīm ir sliktāki rezultāti par ES vidējiem rādītājiem, kuras valstis izvirzās priekšgalā vai neizpilda prasības salīdzinājumā ar citām valstīm.

Turpmākie pasākumi

Turpmākajās nedēļās dalībvalstis Komisijai iesniegs valstu reformu programmas, kurās būs noteikti valstu mērķi attiecībā uz atbirušajiem audzēkņiem un augstskolu absolventiem, aprakstot, kā tās plāno sasniegt mērķus. Komisija drīz iesniegs ierosinātos jaunos mērķus par nodarbinātības iespējām un mācību mobilitāti.

Papildu informācija

Saite uz MEMO/11/253

Komisijas ziņojums pilnībā "Progress towards the Lisbon objectives in education and training - Indicators and benchmarks, 2010/11"

Brošūra Education benchmarks for Europe [ar valstu datiem]

Eiropas Komisija European strategy and co-operation in education and training

Pielikums

Gūtie rezultāti, īstenojot 2010. gada mērķus izglītībā, 2000.2009. gada pārmaiņas

Gūtie rezultāti, īstenojot 2020. gada mērķus izglītībā, 2000.2009. gada pārmaiņas

1. Dalība pirmskolas izglītībā

2020. gada mērķis ― līdz 2020. gadam vismaz 95% bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā.

Tendences. Kopš 2000. gada dalība pirmskolas izglītībā palielinājās vairāk nekā par 6 procenta punktiem. Francijai, Beļģijai, Nīderlandei, Spānijai un Itālijai ir lielākie dalības rādītāji.

Labākos rezultātus Eiropas Savienībā guvušās valstis ― Beļģija, Francija, Nīderlande.

2000

2007

2008

EU 27

85.6

90.7

92.3

Belgium

99.1

99.7

99.5

Bulgaria

73.4

79.8

78.4

Czech Rep.

90.0

92.6

90.9

Denmark

95.7

92.7

91.8

Germany

82.6

94.5

95.6

Estonia

87.0

93.6

95.1

Ireland

74.6

71.7

72.0

Greece

69.3

68.2

:

Spain

100

98.1

99.0

France

100

100

100

Italy

100

99.3

98.8

Cyprus

64.7

84.7

88.5

Latvia

65.4

88.2

88.9

Lithuania

60.6

76.6

77.8

Luxembourg

94.7

93.9

94.3

Hungary

93.9

95.1

94.6

Malta

100

98.8

97.8

Netherlands

99.5

98.9

99.5

Austria

84.6

88.8

90.3

Poland

58.3

66.8

67.5

Portugal

78.9

86.7

87.0

Romania

67.6

81.8

82.8

Slovenia

85.2

89.2

90.4

Slovakia

76.1

79.4

79.1

Finland

55.2

69.8

70.9

Sweden

83.6

94.0

94.6

UK

100

90.7

97.3

Croatia

:

65.2

68.0

Iceland

91.8

95.4

96.2

MK*

17.4

26.1

28.5

Turkey

11.6

26.7

34.4

Liechtenstein

69.3

84.5

83.2

Norway

79.7

94.3

95.6

Avots: Eurostat (DSP) Labākos rezultātus guvušās valstis, sliktus rezultātus guvušās valstis; b = rindu pārtraukums, p = provizoriski, (01) = 2001. (02) = 2002.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

2. Audzēkņi, kuri nav pietiekami sekmīgi

2010./2020. gada mērķis līdz 2010. gadam lasīšanā nepietiekamus rezultātus guvušo īpatsvaram jāsamazinās par 20 % (līdz 17 %). Zem 15 % līdz 2020. gadam ir jābūt tādu audzēkņu īpatsvaram, kuri nav pietiekami sekmīgi lasīšanā, matemātikā un zinātnē.

Tendences. Eiropas Savienībā (pieejami salīdzināmi dati par 18 valstīm) rezultāti uzlabojās no 21,3 % audzēkņu ar nepietiekamu lasīt prasmi 2000. gadā līdz 20,0 % (meitenes 13,3 %, zēni 26,6 %) 2009. gadā.

Labākos rezultātus Eiropas Savienībā guvušās valstis ― Somija, Nīderlande un Igaunija.

2000

2006

2009

EU (18)

21.3

24.1

20.0

Belgium

19.0

19.4

17.7

Bulgaria

40.3

51.1

41.0

Czech Rep.

17.5

24.8

23.1

Denmark

17.9

16.0

15.2

Germany

22.6

20.0

18.5

Estonia

:

13.6

13.3

Ireland

11.0

12.1

17.2

Greece

24.4

27.7

21.3

Spain

16.3

25.7

19.6

France

15.2

21.7

19.8

Italy

18.9

26.4

21.0

Cyprus

:

:

:

Latvia

30.1

21.2

17.6

Lithuania

:

25.7

24.3

Luxembourg

(35.1)

22.9

26.0

Hungary

22.7

20.6

17.6

Malta

:

:

:

Netherlands

(9.5)

15.1

14.3

Austria

19.3

21.5

27.5

Poland

23.2

16.2

15.0

Portugal

26.3

24.9

17.6

Romania

41.3

53.5

40.4

Slovenia

:

16.5

21.2

Slovakia

:

27.8

22.3

Finland

7.0

4.8

8.1

Sweden

12.6

15.3

17.4

UK

(12.8)

19.0

18.4

Croatia

:

21.5

22.5

Iceland

14.5

20.5

16.8

Turkey

:

32.2

24.5

Liechtenstein

22.1

14.3

15.6

Norway

17.5

22.4

14.9

Avots: ESAO (PISA) Labākos rezultātus guvušās valstis, sliktus rezultātus guvušās valstis; ( ) = nav salīdzināmi.

Kipra un Malta vēl nav piedalījusies apsekojumā. ES rezultāts 18 valstīm ar salīdzināmiem datiem.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

3. Audzēkņu atbirums

2010./2020. gada mērķis (arī “ES 2020” galvenais mērķis) līdz 2010./2020. gadam jāsasniedz mērķis, kas paredz, ka atbirušo audzēkņu īpatsvars nepārsniedz 10 %.

Tendences. ES 27 valstīs atbirušo audzēkņu (1824 gadus veci jauniešu) īpatsvars samazinājās no 17,6 % 2000. gadā līdz 14,4 % 2009. gadā (sievietes 12,5 %, vīrieši 16,3 %).

Labākos rezultātus Eiropas Savienībā guvušās valstis ― Polija, Čehija un Slovākija.

2000

2008

2009

EU 27

17.6

14.9

14.4

Belgium

13.8

12.0

11.1

Bulgaria

20.5 (01)

14.8

14.7

Czech Rep.

5.7 (02)

5.6

5.4

Denmark

11.7

11.5

10.6

Germany

14.6

11.8

11.1

Estonia

15.1

14.0

13.9

Ireland

14.6 (02)

11.3

11.3

Greece

18.2

14.8

14.5

Spain

29.1

31.9

31.2

France

13.3

11.9

12.3

Italy

25.1

19.7

19.2

Cyprus

18.5

13.7

11.7

Latvia

16.9(02)

15.5

13.9

Lithuania

16.5

7.4

8.7

Luxembourg

16.8

13.4

7.7

Hungary

13.9

11.7

11.2

Malta

54.2

39

36.8

Netherlands

15.4

11.4

10.9

Austria

10.2

10.1

8.7

Poland

7.4 (01)

5.0

5.3

Portugal

43.6

35.4

31.2

Romania

22.9

15.9

16.6

Slovenia

6.4 (01)

5.1u

5.3u

Slovakia

6.7 (02)

6.0

4.9

Finland

9.0

9.8

9.9

Sweden

7.3

12.2

10.7

UK

18.2

17.0

15.7

Croatia

8.0 (02)

3.7 u

3.9 u

Iceland

29.8

24.4

21.4

MK*

n/a

19.6

16.2

Turkey

59.3

45.5

44.3

Norway

12.9

17.0

17.6

Avots: Eurostat (DSP) Labākos rezultātus guvušās valstis, sliktus rezultātus guvušās valstis; b = rindu pārtraukums, p = provizoriski, u = neuzticami dati, (01) = 2001. gads. (02) = 2002.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

4. Jauniešu izglītības līmenis

2010. gada mērķis līdz 2010. gadam vismaz 85 % cilvēku 22 gadu vecumā Eiropas Savienībā jābūt ar pabeigtu vidējo izglītību.

Tendences. Kopš 2000. gada vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars ES 2024 gadus vecu cilvēku grupā nedaudz palielinājās no 76,6 % līdz 78,6 % 2009. gadā (sievietes 81,4 %, vīrieši 75,9 %).

Labākos rezultātus Eiropas Savienībā guvušās valstis ― Slovākija, Čehija un Polija.

2000

2008

2009

EU 27

76.6

78.4

78.6

Belgium

81.7

82.2

83.3

Bulgaria

75.2

83.7

83.7

Czech Rep.

91.2

91.6

91.9

Denmark

72.0

71.0

70.1

Germany

74.7

74.1

73.7

Estonia

79.0

82.2

82.3

Ireland

82.6

87.7

87.0

Greece

79.2

82.1

82.2

Spain

66.0

60.0

59.9

France

81.6

83.4

83.6

Italy

69.4

76.5

76.3

Cyprus

79.0

85.1

87.4

Latvia

76.5

80.0

80.5

Lithuania

78.9

89.1

86.9

Luxembourg

77.5

72.8

76.8

Hungary

83.5

83.6

84.0

Malta

40.9

53.0

52.1

Netherlands

71.9

76.2

76.6

Austria

85.1

84.5

86.0

Poland

88.8

91.3

91.3

Portugal

43.2

54.3

55.5

Romania

76.1

78.3

78.3

Slovenia

88.0

90.2

89.4

Slovakia

94.8

92.3

93.3

Finland

87.7

86.2

85.1

Sweden

85.2

85.6

86.4

UK

76.7

78.2

79.3

Croatia

90.6 (02)

95.4

95.1

Iceland

46.1

53.6

53.6

MK*

n/a

79.7

81.9

Turkey

n/a

48.9

50.0

Norway

95.0

70.1b

69.7

Avots: Eurostat (DSP) Labākos rezultātus guvušās valstis, sliktus rezultātus guvušās valstis; b = rindu pārtraukums, p = provizoriski, (01) = 2001. (02) = 2002.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

5. Augstskolu absolventi, kuri ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā

2010. gada mērķis līdz 2010. gadam kopējam MZT absolventu skaitam Eiropas Savienībā jāpalielinās vismaz par 15 % un jāizlīdzina dzimumu atšķirības.

Tendences. Kopš 2000. gada par 37 % ir pieaudzis MZT absolventu skaits, savukārt sieviešu īpatsvars 2008. gadā pieaudzis no 30,7 % līdz 32,6 %.

Labākos rezultātus ES guvušās valstis ― pieaugums kopš 2000. gada Portugālē, Slovākijā un Čehijā.

growth 2000 - 2008

share of females

2000

2008

EU 27

37.2

30.7

32.6

Belgium

20.9

25.0

25.9

Bulgaria

21.8

45.6

37.0

Czech Rep.

141.3

27.0

30.1

Denmark

14.3

28.5

36.4

Germany

53.5

21.6

31.1

Estonia

57.1

35.7

42.1

Ireland

1.0

37.9

30.4

Greece

26.5*

:

41.9

Spain

14.8

31.5

30.2

France

5.4

30.8

28.2

Italy

62.9

36.6

38.4

Cyprus

58.3

31.0

37.4

Latvia

11.5*

31.4

32.2

Lithuania

36.4

35.9

33.5

Luxembourg

:

:

48.2

Hungary

18.9

22.6

25.7

Malta

33.9*

26.3

28.4

Netherlands

39.3

17.6

18.9

Austria

66.4

19.9

24.2

Poland

100.0

35.9

40.3

Portugal

193.2

41.9

34.1

Romania

89.1*

35.1

43.1

Slovenia

16.0

22.8

26.5

Slovakia

185.8

30.1

36.8

Finland

59.5

27.3

33.1

Sweden

13.3

32.1

33.4

UK

17.8

32.1

31.2

Croatia

81.7*

:

33.2

Iceland

39.9

37.9

n/a

MK*

68.0

41.6

42.8

Turkey

70.8

31.1

30.6

Liechtenstein

41.1*

:

25.8

Norway

11.0

26.8

29.6

Avots: Eurostat (UOE). *= Ekstrapolētā kumulatīvā izaugsme, pamatojoties uz datiem par pieejamajiem gadiem.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

6. Augstākā izglītība

2020. gada mērķis (arī “ES 2020” galvenais mērķis) līdz 2020. gadam augstākā izglītība jāiegūst vismaz 40 % 3034 gadus vecu cilvēku grupā.

Tendences. Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars 3034 gadus vecu cilvēku grupā palielinājās no 22,4 % 2000. gadā līdz 32,3 % (sievietes 35,7 %, vīrieši 28,9 %) 2009. gadā jeb par gandrīz 10 procenta punktiem.

Labākos rezultātus Eiropas Savienībā guvušās valstis ― Īrija, Dānija un Luksemburga.

2000

2008

2009

EU 27

22.4

31.1

32.3

Belgium

35.2

42.9

42.0

Bulgaria

19.5

27.1

27.9

Czech Rep.

13.7

15.4

17.5

Denmark

32.1

46.3

48.1

Germany

25.7

27.7

29.4

Estonia

30.8

34.1

35.9

Ireland

27.5

46.1

49.0

Greece

25.4

25.6

26.5

Spain

29.2

39.8

39.4

France

27.4

41.3

43.3

Italy

11.6

19.2

19.0

Cyprus

31.1

47.1

44.7

Latvia

18.6

27.0

30.1

Lithuania

42.6

39.9

40.6

Luxembourg

21.2

39.8

46.6p p p

Hungary

14.8

22.4

23.9

Malta

7.4

21.0p

21.1p

Netherlands

26.5

40.2

40.5

Austria

:

22.2

23.5

Poland

12.5

29.7

32.8

Portugal

11.3

21.6

21.1

Romania

8.9

16.0

16.8

Slovenia

18.5

30.9

31.6

Slovakia

10.6

15.8

17.6

Finland

40.3

45.7

45.9

Sweden

31.8

42.0p

43.9p

UK

29.0

39.7

41.5

Croatia

16.2(02)

18.5u

20.5u

Iceland

32.6

38.3

41.8

MK*

:

12.4

14.3

Turkey

:

13.0

14.7

Norway

37.3

46.2

47.0

Avots: Eurostat (UOE), (02) = 2002.

*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, u = neuzticami dati.

7. Pieaugušo dalība mūžizglītībā

2010./2020. gada mērķis ES vidējam dalības līmenim mūžizglītībā darbspējīgo personu vecuma grupā jābūt vismaz 12,5 % 2010. gadā un 15 % 2020. gadā.

Tendences. Eiropas Savienībā dalības līmenis palielinājās no 7,1 % 2000. gadā līdz 9,3 % 2009. gadā (2564 gadu vecuma grupa; vīrieši 8,5 %; sievietes 10,2 %). Tomēr ievērojama daļa šā kāpuma ir izskaidrojama ar laikrindu pārtraukumiem laikā ap 2003. gadu. Kopš 2005. gada dalība nedaudz samazinājās.

Labākos rezultātus ES guvušās valstis ― Dānija, Zviedrija un Somija.

2005

2008

2009

EU 25

9.8

9.5

9.3

Belgium

8.3

6.8

6.8

Bulgaria

1.3

1.4

1.4

Czech Rep.

5.6

7.8 p

6.8

Denmark

27.4

30.2

31.6

Germany

7.7

7.9

7.8

Estonia

5.9

9.8 p

10.5

Ireland

7.4

7.1

6.3

Greece

1.9

2.9

3.3

Spain

10.5

10.4

10.4

France

7.1

7.3

6.0

Italy

5.8

6.3

6.0

Cyprus

5.9

8.5

7.8

Latvia

7.9

6.8

5.3

Lithuania

6.0

4.9

4.5

Luxembourg

8.5

8.5

13.4 p

Hungary

3.9

3.1

2.7

Malta

5.3

6.2

5.8 p

Netherlands

15.9

17.0

17.0

Austria

12.9

13.2

13.8

Poland

4.9

4.7

4.7

Portugal

4.1

5.3 p

6.5

Romania

1.6

1.5

1.5

Slovenia

15.3

13.9

14.6

Slovakia

4.6

3.3

2.8

Finland

22.5

23.1

22.1

Sweden

17.4 p

22.2 b

22.2 p

UK

27.6

19.9 b

20.1

Croatia

2.1

2.2

2.3

Iceland

25.7

25.1

25.1

MK*

:

2.5

3.3

Turkey

1.9

1.8

2.3

Norway

17.8

19.3

18.1

Avots: Eurostat (DSP) Labākos rezultātus guvušās valstis, sliktus rezultātus guvušās valstis; b = laikrindu pārtraukums, p = provizoriski.
*(MK) = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website