Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/11/46

Briselē, 2011. gada 19. janvārī

ES pakāpeniski kļūst par "pārstrādājošu sabiedrību", tomēr vēl ir daudz darāmā

Eiropas Komisija šodien laida klajā ziņojumu par dalībvalstu veikumu atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu pārstrādē. Ziņojums liecina, ka dažas dalībvalstis guvušas lieliskus panākumus, tomēr vēl nav sasniegts ilgtermiņā izvirzītais mērķis kļūt par "pārstrādājošu sabiedrību", kas ne tikai izvairās radīt atkritumus, bet arī izmanto tos kā resursu.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Manā vecajā mobilajā telefonā ir zelts, platīns, pallādijs un varš — visu šo resursu Eiropā trūkst. Tonna šo aparātu saturētu aptuveni 280 gramus zelta, 140 gramus platīna un pallādija un 140 mārciņas vara. Tie nav atkritumi, kas būtu jāapglabā vai jāsadedzina; tie ir vērā ņemami resursi. Stratēģijā "Eiropa 2020" paustais nodoms padarīt Eiropu par "resursu ziņā efektīvu ekonomiku” ir nopietns. Stratēģijas mērķis nav tikai mazināt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā ir arī darbavietu radīšana — atkritumu pārstrādes nozarē vien varētu radīt pusmiljonu darbavietu."

Vairāk izaugsmes, mazāk atkritumu

Ziņojumā konstatēts, ka vairumā dalībvalstu kopējais atkritumu rašanās apjoms, šķiet, palielinās (vai labākajā gadījumā stabilizējas), tomēr lēnākā tempā, nekā notiek ekonomikas izaugsme. Pēdējā desmitgadē sadzīves atkritumu rašanās nostabilizējusies aptuveni 524 kg apmērā uz vienu iedzīvotāju gadā, lai gan mājsaimniecību patēriņš tajā pašā laikposmā pieaudzis par aptuveni 16 %. Tāpēc lielākas pūles jāpieliek, lai mazinātu atkritumu rašanos kopumā. Piemēram, 25 % no ES mājsaimniecību iegādātās pārtikas tiek izmesta. Šo atkritumu apjomu varētu samazināt par kādiem 60 %, tādējādi ietaupot aptuveni 500 eiro gadā uz katru mājsaimniecību1.

Atšķirīgi rezultāti — nozīmīgas rezerves panākumu gūšanai

Dalībvalstu vidū valda lielas atšķirības. Pārstrādāto atkritumu attiecība svārstās no dažiem procentiem līdz pat 70 %. Dažās dalībvalstīs atkritumu poligoni ir gandrīz izzuduši, bet citās vairāk nekā 90 % atkritumu vēl aizvien apglabā zemē. Tas liecina, ka pastāv ievērojamas iespējas progresam papildus pašreizējiem ES minimālajiem vākšanas un pārstrādes mērķiem. Jāatbalsta kombinētu ekonomisku un juridisku instrumentu ieviešana, ko veic vislabākos panākumus gūstošās dalībvalstis, tostarp nosakot atkritumu poligonu aizliegumus un piemērojot ražotāja atbildības koncepciju papildu atkritumu plūsmām visā ES. Lai vēl vairāk veicinātu pārstrādi, jāpanāk lielāka saskaņotība starp izstrādājumu dizainu un atkritumu apsaimniekošanas politiku. Tā kā, lai sasniegtu atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes vērienīgos plānus, ir jāpiedalās visai sabiedrībai, ziņojumā pausts, ka jāturpina nemitīgi centieni kāpināt ieinteresēto personu dalību un uzlabot sabiedrības informētību.

Labāka likumdošana — atbilstīga īstenošana

Atkritumu apsaimniekošana vēl aizvien veido apmēram 20 % no lietām saistībā ar vides tiesību aktu neizpildi. Kā liecina nesenie notikumi Ungārijā un Itālijā, atkritumu jomas tiesību aktu pilnīga īstenošana ir ļoti svarīga vides un cilvēku veselības aizsardzības labad.

Jaunā Atkritumu pamatdirektīva, kuras transponēšanas termiņš bija 2010. gada 12. decembris, vēl aizvien nav iestrādāta daudzu ES valstu tiesību aktos. Dalībvalstīm bija atvēlēts divu gadu pārejas posms nepieciešamo pasākumu ieviešanai, lai panāktu atbilstību jaunajai direktīvai. Tomēr tikai nedaudzas dalībvalstis šobrīd ir informējušas Komisiju par tiesību akta transponēšanu. Komisija rūpīgi novēro situāciju un vajadzības gadījumā rīkosies, ja direktīva netiks īstenota.

Ar jauno direktīvu modernizē un vienkāršo pieeju atkritumu apsaimniekošanas politikai, balstot to uz "aprites cikla skatījuma" koncepciju. Direktīva ievieš saistošu "atkritumu hierarhiju", ar ko nosaka atkritumu apsaimniekošanas prioritāšu secību. Saraksta galvgalī ir atkritumu rašanās novēršana, kam seko atkārtota izmantošana, pārstrāde un citas reģenerācijas darbības, bet iznīcināšana, piemēram, apglabāšana atkritumu poligonā, tiek izmantota vienīgi kā pēdējā iespēja. Direktīvā dalībvalstīm noteikts pienākums līdz 2013. gadam modernizēt atkritumu apsaimniekošanas plānus un izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai. Tām arī līdz 2020. gadam jāpanāk, ka tiek pārstrādāti 50 % sadzīves atkritumu un 70 % būvgružu un būvju nojaukšanas atkritumu.

Turpmākie soļi

Komisija turpinās uzraudzīt atkritumu jomas tiesību aktu, tostarp arī jaunās Atkritumu pamatdirektīvas prasību, īstenošanu un izpildi valstu mērogā. Tā arī tieksies pilnveidot atbalstu dalībvalstīm atbilstīgu stratēģiju un politikas izveidē. Lai vēl vairāk konsolidētu atkritumu apsaimniekošanas politiku, Komisija 2012. gadā nāks klajā ar turpmākiem priekšlikumiem, tostarp noteiks konkrētus pasākumus, ko tā veiks, lai pietuvinātos mērķim izveidot Eiropas Savienībā resursu ziņā efektīvu pārstrādājošu sabiedrību.

Papildu informācija

Ziņojums un tā pielikums, kurā sīki izklāstīti atsevišķu dalībvalstu rezultāti, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/waste/strategy.htm

1 :

Apvienotās Karalistes Atkritumu un resursu rīcības programmas (Waste & Resources Action Programme (WRAP)) pētījums, 2009. gada novembris.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website