Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/11/468

Briselē, 2011. gada 13. aprīlī

Enerģijas nodokļi: Komisija vēlas veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgāku produktu izmantošanu

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu pārstrādāt novecojušos noteikumus par energoproduktu nodokļiem Eiropas Savienībā. Jauno noteikumu mērķis ir pārstrukturēt energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem, lai izskaustu pašlaik novērojamo nesabalansētību un ņemtu vērā gan energoproduktu CO2 emisijas, gan to enerģijas saturu. Pašreizējie enerģijas nodokļi tiktu sadalīti divās daļās, kas, kopā ņemtas, noteiktu produkta kopējo nodokļa likmi. Komisija vēlas veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgāku energoproduktu patēriņu un novērst konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šis priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm pārveidot vispārējo nodokļa struktūru tā, lai notiktu pāreja no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību. Pārskatītā direktīva stātos spēkā 2013. gadā. Ir paredzēti ilgi pārejas periodi (līdz pat 2023. gadam), lai pilnībā salāgotu enerģijas satura nodokļus. Tas nozīmē, ka nozarēm būs gana laika pielāgoties jaunajai nodokļu struktūrai.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: "Enerģijas nodokļu sistēmas modernizācija notiek īstajā brīdī. Pašlaik dalībvalstis izstrādā stratēģijas izkļūšanai no krīzes un Eiropas 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Atskan aicinājumu samazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā. Ir vajadzīgi taisnīgi un pārredzami enerģijas nodokļi, lai sasniegtu mūsu mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Mūsu kopīgais mērķis ir resursefektīvāka, videi nekaitīgāka un konkurētspējīgāka ES ekonomika. Šis priekšlikums dod spēcīgus CO2 cenu signālus uzņēmumiem un patērētājiem; tā ir arī izdevība nodokļu slogu novirzīt no darbaspēka uz patēriņu, lai nodokļu sistēma sekmētu izaugsmi.”

Energoproduktu nodokļi ES ir zināmā mērā saskaņoti. Enerģijas nodokļu direktīvā jau ir noteiktas četras minimālās nodokļa likmes energoproduktiem, ko izmanto par motordegvielu un kurināmo, kā arī elektroenerģijai. Tomēr šī direktīva ir novecojusi un nekonsekventa. Sistēma, kad nodokļus uzliek atkarībā no energoprodukta patēriņa apjoma, nav vairs derīga, ja gribam sasniegt ES mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Tā arī nedod pienācīgus ekonomiskus stimulus izaugsmei un nodarbinātībai. Tā vietā, apliekot energoproduktus ar nodokļiem, vērā jāņem to enerģijas saturs un ietekme uz vidi.

Galvenie elementi

Pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva ļaus dalībvalstīm optimāli izmantot nodokļus un tādējādi sekmēt "ilgtspējīgu izaugsmi". Tālab tiek ierosināts minimālo nodokļa likmi sadalīt divās daļās:

  • vienu likmes daļu noteiktu pēc energoprodukta CO2 emisijām, proti, 20 eiro par tonnu CO2;

  • otru likmes daļu noteiktu pēc enerģijas satura, t.i., pēc produkta faktiski ģenerētās enerģijas daudzuma, izsakot gigadžoulos (GJ). Minimālā nodokļa likme būtu 9,6 eiro/GJ motordegvielām un 0,15 eiro/GJ kurināmajam. Tas attiektos uz visa veida transportā un apkurē izmantotajām degvielām un kurināmo.

Vērā ņemti arī sociālie aspekti: dalībvalstis var pilnībā atbrīvot no nodokļa enerģiju, ko mājsaimniecības izmanto apkurē, lai kāds būtu izmantotais energoprodukts.

Ir paredzēts ilgs pārejas periods (līdz 2023. gadam), lai pilnībā saskaņotu nodokļa uzlikšanu enerģijas saturam; tas nozīmē, ka nozarei būs gana laika pielāgoties jaunajai nodokļu struktūrai.

Ieguvumi no enerģijas nodokļu pārskatīšanas

  • Šis priekšlikums būs labvēlīgs atjaunojamiem enerģijas avotiem un sekmēs no tādiem energoavotiem iegūtas enerģijas patēriņu, kas rada mazāk CO2. Paradoksālā kārtā pašlaik ar vismazākajiem nodokļiem tiek aplikti paši piesārņojošākie energoavoti. Turpretī biodegvielas tiek apliktas ar ļoti lieliem enerģijas nodokļiem, neraugoties uz to, ka ES apņēmusies palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē. Ar jauno priekšlikumu šāda nekonsekvence tiks novērsta.

  • Pārstrādātā direktīva arī nodrošina saskanīgāku pieeju enerģijas nodokļiem visā ES, jo netiek pieļauts sadrumstalots regulējums valstu līmenī. Tā arī palīdz visā ES nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarē. Bez tam tā ir izdevība dalībvalstīm pārveidot nodokļu politiku, lai veicinātu nodarbinātību un darba vietu radīšanu.

  • Runājot par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, pārskatītā direktīva būs papildinājums ES ETS, proti, CO2 nodokļi tiks piemēroti nozarēm, kas ES ETS neietilpst (transports, mājsaimniecības, lauksaimniecība un mazas rūpnieciskas iekārtas), bet rada pusi no ES CO2 emisijām; tāpēc ir svarīgi, lai arī tās ņem vērā, ka CO2 emisijām ir sava cena.

  • Visbeidzot, šī iniciatīva palīdzēs ES sasniegt mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā atbilstīgi 2008. gada marta Eiropadomes secinājumiem. Tā arī atspoguļo rezultātus, kas panākti ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notika 2010. gada decembrī Kankūnā (Meksikā).

Turpmākie pasākumi

Priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē. Gaidāms, ka tas varētu stāties spēkā no 2013. gada. Tajā paredzēts, ka jauno nodokļu sistēmu ieviesīs pakāpeniski.

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm

Sk. arī Memo/11/238


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site