Navigation path

Left navigation

Additional tools

Berlīnes Jaunais muzejs iegūst Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu

European Commission - IP/11/453   11/04/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/453

Briselē, 2011. gada 11. aprīlī

Berlīnes Jaunais muzejs iegūst Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu

BRISELE, 11. aprīlis. Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu iegūst Berlīnes Jaunais muzejs. Apvienojot veco un jauno, ēku rekonstruējis arhitekts no Apvienotās Karalistes sers David Chipperfield. Jauno arhitektu speciālbalvu saņems Ramon Bosch un Bet Capdeferro par koledžas ēku Spānijas pilsētā Heronā. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 20. jūnijā Mīsa van der Roes paviljonā Barselonā.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Suminu uzvarētājus, kuri radījuši divas neparastas ēkas. Jaunais Muzejs saliedē pagātni un tagadni pārsteidzošā mūsdienu arhitektūras, restaurācijas un mākslas izpausmē. Koledžas ēka Heronā ir otrs ievērojams renovācijas piemērs, kur harmoniskā veselumā iestrādāti jauni un veci materiāli.”

Jaunais muzejs, kuru projektējis Friedrich August Stüler, celts 19. gadsimta vidū. Otrā pasaules kara laikā ēka vairākkārt cietusi, un 2003. gadā to sāka rekonstruēt, lai atjaunotu sākotnējo spozmi. Arhitektam David Chipperfield, kurš izstrādāja projektu kopā ar britu arhitektu Julian Harrap, pieeja restaurācijai bija dinamiska. Viņi nevis mēģināja apslēpt atšķirības starp jaunajiem un vecajiem elementiem, bet skaisti apvienoja pagātni un nākotni, izveidojot neaizmirstamu celtni ar daudziem slāņiem.

David Chipperfield, uzņēmuma “David Chipperfield Architects” vadītājs, apgalvo: “Jaunā Muzeja rekonstrukcija ir apliecinājums sadarbībai, kas notika apstākļos, kuros izjutām augstas prasības no sabiedrības. Rezultāts pierāda ne vien profesionāļu komandas pūliņus, bet arī klienta un pilsētas iestāžu apņemšanos iesaistīties šajā paģērošajā un sarežģītajā procesā.”

Žūrijas priekšsēdētājs Mohsen Mostafavi atzina: “Jaunā muzeja atjaunošana ir neprasts sasniegums. Arhitektam un klientam reti izdodas veiksmīgi īstenot vēsturiski tik nozīmīgu un sarežģītu darbu. Kur nu vēl tad, ja vienlaikus gan jāsaglabā, gan jāceļ no jauna. Projekts raisa daudzus estētiskus, ētiskus un tehniskus jautājumus. Tas ir izcils apliecinājums, ko mūsdienu Eiropas arhitektūrā var dot sadarbība.”

Ludviga Mīsa van der Roes fonda direktors Lluís Hortet sacīja: “Žūrijai pieņemt lēmumu nepavisam nebija viegli, jo visi fināla projekti ir ļoti kvalitatīvi. David Chipperfield projektētais Jaunais muzejs ir ļoti nozīmīgs vēstījums par to, kā mūsdienu arhitektūra pārrada mantojumu, uzlabojot tā funkcionalitāti un ieviešot izcili projektētus arhitektoniskos elementus, kas palīdz īstenot tā muzeoloģiskos uzdevumus.”

Piezīmes redaktoriem

Arhitektūras devums ES ekonomikā ir liels. Tā ir būtiska kultūras un radošo industriju nozare, kas nodrošina kvalitatīvas darba vietas 8,5 miljoniem ES iedzīvotāju un dod 4,5 % no Eiropas IKP. ES programma “Kultūra”, kuras budžets 2007.–2013. gadā ir 400 miljoni eiro, atbalsta sadarbības projektus arhitektūras un kultūras mantojuma jomā.

Ludviga Mīsa van der Roes mūsdienu arhitektūras balva, kas izveidota 1987. gadā, ir prestižākā balva Eiropas arhitektūrā. To piešķir ik gadu, un uzvarētājs saņem 60 000 eiro. Jauno arhitektu speciālbalva ir 20 000 eiro.

Konkursam iesniegti 343 darbi no 33 Eiropas valstīm. Par galveno balvu cīnījās seši darbi. Pārējie finālisti bija Jaunatnes teātris Bronks (Brisele, Beļģija, projekta autori Martine De Maeseneer, Dirk Van den Brande); XXI gadsimta mākslas muzejs MAXXI (Roma, Itālija, autori Zaha Hadid, Patrick Schumacher, Gianluca Racana); Dānijas Radio koncertzāle (Kopenhāgena, Dānija, autors Jean Nouvel); Akropoles muzejs (Atēnas, Grieķija, autors Bernard Tschumi) un rehabilitācijas centrs “Groot Klimmendaal” (Arnema, Nīderlande, autors Koen van Velsen).

Žūrijas locekļi, kas atlasīja 2011. gada finālistus, ir Mohsen Mostafavi, žūrijas priekšsēdētājs un “Graduate School of Design” dekāns (Hārvarda Universitāte, Kembridža, ASV); Ole Bouman, “Nederlands Architectuurinstituut” direktors, Roterdama; Yvonne Farrell, “Grafton Architects, Dublina; Annette Gigon, “Gigon/Guyer”, Cīrihe; Anne Lacaton, “Lacaton & Vassal Architectes”, Parīze; Tarald Lundevall, arhitekts, SNØHETTA, Oslo; Pei Zhu, Pekina, Ķīna, un Lluís Hortet, žūrijas sekretārs, Mīsa van der Roes fonda direktors.

Visu 343 darbu saraksts, iedalīts pēc valstīm, ir lejupielādējams, klikšķinot šeit:

Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Islande, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Turcija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Ludviga Mīsa van der Roes fonds

Ludviga Mīsa van der Roes fondu (Fundació Mies van der Rohe) 1983. gadā izveidoja Barselonas pilsētas dome. Tās sākotnējā iecere bija rekonstruēt Vācu paviljonu, ko bija projektējis Ludvigs Mīss van der Roe (1886-1969) 1929. gada Barselonas starptautiskajai izstādei. Papildus paviljona saglabāšanai un apsaimniekošanai fonda uzmanības lokā ir arī diskusiju veicināšana par mūsdienu arhitektūru un urbānismu; dokumentu arhīva izveide par Ludvigu Mīsu van der Roi un moderno un mūsdienu arhitektūru; ar to saistīto konkursu, mācību, lekciju, izstāžu, publikāciju un pētījumu organizēšana.

Papildu informācija

http://ec.europa.eu/culture

http://www.miesarch.com


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website