Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/11/404

Strasbūra, 2011. gada 5. aprīlis

Korporatīvās vadības sistēma Eiropas sabiedrībās: kas jāuzlabo?

Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, kā tā varēja būt. Ir svarīgi, lai sabiedrības tiktu labāk vadītas. Ja sabiedrības vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet arī tās ir konkurētspējīgākas. Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas sabiedrību korporatīvo vadību. Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē sabiedrības. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 2011. gada 22. jūlijs.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē teica: "Šajā ekonomiskajā situācijā mums vairāk kā jebkad jānodrošina, ka sabiedrības ir labi pārvaldītas, stabilas, uzticamas un ilgtspējīgas. Pārāk izteiktai īstermiņa domāšanai ir bijušas postošas sekas. Tāpēc mēs šodien esam uzsākuši debates par spēkā esošās korporatīvās vadības sistēmas efektivitāti. Vissvarīgāk ir panākt, lai sabiedrību vadības padomes kļūtu efektīvākas un akciju īpašnieki uzņemtos pilnu atbildību."

Ko ietver sabiedriskā apspriešana?

No krīzes gūtā mācība ļaus izveidot finanšu iestāžu labāku uzraudzību, spēcīgākas bankas un efektīvas bankrotējušo iestāžu likvidācijas sistēmas. Šī sabiedriskā apspriešana, kas ir ilgtermiņa pārskata daļa, pievērsīs uzmanību tam, kā darbojas sabiedrības vispār, nevis tikai finanšu iestādes. Vairāki secinājumi norāda, ka ir iespējas uzlabot korporatīvās vadības dažādas jomas1, piemēram, daudzveidību padomēs, ieinteresēto personu iesaistīšanos un korporatīvās vadības ziņojumu kvalitāti.

Tādējādi Zaļās grāmatas mērķis ir uzsākt vispārējas debates par vairākiem jautājumiem, piemēram:

  • 1. Direktoru padome: Uzdotie jautājumi attiecas uz darbības efektivitāti un nodrošināšanu, ka to sastāvā ietilpst jauktas grupas, piemēram, veicinot dzimumu, profesionālās kvalifikācijas un prasmju, kā arī tautību dažādību. Tika rūpīgi izvērtēta padomju darbība, konkrēti to pieejamība un direktoru laika ieguldījums, kā arī jautājumi par riska vadību un direktoru algām.

  • 2. kā uzlabot akciju īpašnieku iesaistīšanos korporatīvās vadības jautājumu risināšanā un rosināt tās interesēties par ilgtspējīgiem ienākumiem un darbību ilgtermiņā, kā arī palielināt mazākumā esošo akciju īpašnieku aizsardzību. Tā mēģina izprast, vai vajadzīga akciju īpašnieku identifikācija, t.i., mehānisms, kas ļauj sabiedrībām redzēt, kas ir to akciju īpašnieki, un uzlabot sistēmu sadarbībai ar akciju īpašniekiem.

  • 3. kā uzlabot spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu2, lai sniegtu derīgu informāciju investoriem un iedzīvotājiem. Sabiedrībām, kas neizpilda valsts korporatīvās vadības ieteikumus, jāpaskaidro, kāpēc tās ir atkāpušās no minētajiem ieteikumiem. Bieži vien tas netiek darīts. Zaļā grāmatā jautāts, vai ir vajadzīgi sīkāki noteikumi par šiem paskaidrojumiem un vai valstu uzraudzības iestādēm vajadzīga lielāka ietekme uz sabiedrību korporatīvās vadības ziņojumiem.

Nākamie soļi

Apspriešana notiks līdz 2011. gada 22. jūlijam. Komisija rūpīgi izskatīs visas apspriešanā saņemtās atbildes un rudenī publicēs ziņojumu par izpildi, kurā apkopos apspriešanas rezultātus. Uz to pamatojoties, tiks pieņemts lēmums, vai ir vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi. Tomēr tos iesniegs tikai pēc ietekmes rūpīgas izvērtējuma.

Priekšvēsture

Pašlaik pastāv ES līmeņa korporatīvās vadības principu un noteikumu kopums. Tas sastāv no vairākiem ieteikumiem par tādu direktoru neatkarību, kuri nav izpilddirektori, par vadības komitejām un atalgojumu. Turklāt attiecībā uz biržu sarakstos iekļautajām sabiedrībām tajā ir ietverts arī pienākums sniegt korporatīvās vadības ziņojumu. Direktīva par pārņemšanas piedāvājumiem (Direktīva 2004/25/EK), par atklātības prasībām attiecībā uz biržu sarakstos iekļautajām sabiedrībām (Direktīva 2004/109/EK), par akcionāru tiesībām (Direktīva 2007/36/EK), tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Direktīva 2003/6/EK) un par revīzijām (Direktīva 2006/43/EK) veido korporatīvās vadības ainu ES.

Turpmāku informāciju skatīt arī MEMO/11/218

http://ec.europa.eu/internal_market/company/modern/corporate-governance-framework_en.htm

Zaļā grāmata ir pieejama:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2011/corporate-governance-framework_en.htm

1 :

Sk., piem., pētījumu Korporatīvās vadības uzraudzību un īstenošanas nodrošināšanas praksi dalībvalstīs (Monitoring and Enforcement Practices in Corporate Governance in the Member States), kas pieejama http://ec.europa.eu/internal_market/company/ecgforum/studies_en.htm, vai Paul Woolley, ‘Why are financial markets so inefficient and exploitative — and a suggested remedy’, ziņojumā The Future of Finance. The LSE Report, 2010, vai 2009. gada 23. marta Eiropas Korporatīvās vadības foruma ziņojumu, vai Heidrick & Struggles, Corporate Governance Report 2009 — Boards in turbulent times.

2 :

Korporatīvās vadības kodekss sniedz būtiskus ieteikumus par biržu sarakstos iekļauto sabiedrību vadību un uzraudzību un labas un atbildīgas vadības standartus. Spēkā esošo korporatīvās vadības kodeksu pilnīgs saraksts pieejams: http://www.ecgi.org/codes/all_codes.php


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site