Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis izstrādāt valstu stratēģijas romu integrācijai

Commission Européenne - IP/11/400   05/04/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/400

Strasbūrā, 2011. gada 5. aprīlī

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis izstrādāt valstu stratēģijas romu integrācijai

Eiropā dzīvojošie 10-12 miljoni romu joprojām saskaras ar diskrimināciju un atstumtību, turklāt netiek ievērotas viņu tiesības, vienlaikus valdības zaudē iespējas palielināt ienākumus un uzlabot produktivitāti, jo netiek izmantots pieejamais potenciāls. Obligāts priekšnoteikums ir labāka ekonomiskā un sociālā integrācija, tomēr, lai panāktu efektivitāti un novērstu atstumtības dažādos iemeslus, ir nepieciešama saskaņota rīcība visos līmeņos. Tāpēc šodien Eiropas Komisija iesniedz Eiropas pamatprogrammu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Ar šo ES pamatprogrammu tiks sniegtas norādes saistībā ar valstu politiku romu jautājumā, kā arī piešķirti ES līmenī pieejamie līdzekļi integrācijas darbību atbalstam. Minētā pamatprogramma koncentrējas uz četriem pīlāriem: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka individuālie valstu mērķi romu integrācijai atbilstoši to teritorijā dzīvojošo romu skaitam un atkarībā no valstu izejas pozīcijām.

Neraugoties uz valstu politiķu labajiem nodomiem, lielākās romu daļas dzīve pēdējo gadu laikā gandrīz nav mainījusies,” teica priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. „Dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par to, lai izbeigtu romu atstumtību izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. Tā ir nopietna problēma un iemesls, kāpēc mēs nosakām mērķus romu integrācijai un kāpēc mums ir nepieciešama visu Eiropas galvaspilsētu, reģionu un pilsētu apņemšanās tos īstenot. Ir pienācis laiks no labiem nodomiem pāriet pie konkrētām darbībām. Vissvarīgākais ir, lai dalībvalstis palīdz nodrošināt, ka visi romu tautības bērni pabeidz vismaz pamatizglītību.”

Romi Eiropā dzīvo daudzreiz sliktākos sociālekonomiskajos apstākļos nekā sabiedrība kopumā. Pētījumā par sešām ES valstīm1 tika konstatēts, ka tikai 42 % romu bērnu pabeidz pamatskolu, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 97,5 %. Tiek lēsts, ka vidējo izglītību iegūst tikai 10 % romu. Darba tirgū romu nodarbinātības līmenis ir zemāks un diskriminācijas līmenis augstāks. Mājokļu jomā romiem bieži vien nav piekļuves pamatpakalpojumiem, piemēram, tekošam ūdenim un elektrībai. Tiem raksturīgas arī veselības rādītāju novirzes: romu paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem īsāks nekā ES vidējais rādītājs – 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm.

ES nodarbinātības, sociālo lietu u integrācijas komisārs Lāslo Andors paziņoja: „21. gadsimta Eiropā, kur valda līdztiesības, demokrātijas un tiesiskuma principi, romu pastāvīga atstumtība nav pieļaujama. Pēdējos gados romu lielākās daļas dzīves apstākļi un attiecības ar apkārtējo sabiedrību ir tikai pasliktinājušies.”

Komisārs piebilda: „Dažas valstis vienkārši nespēs īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, ja nebūs panākts progress romu integrēšanā.”

Romu integrācija varētu dot ievērojamus ekonomiskos ieguvumus. Romi veido arvien lielāku daļu darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt to vidējais vecums ir 25 gadi salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāji – 40 gadi. Bulgārijā un Rumānijā romi veido vienu piekto daļu no visiem jaunajiem ienācējiem darba tirgū. Pasaules Bankas veiktais pētījums liecina, ka romu pilnīga integrācija varētu dažu valstu tautsaimniecībām nodrošināt apmēram 0,5 miljardus eiro gadā, uzlabojot produktivitāti, samazinot izmaksas par pabalstiem un palielinot nodokļu ieņēmumus.

Iepriekš ES ir atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību labāk integrēt romus, turklāt nesen tas tika apstiprināts 2010. gada aprīļa ziņojumā (IP/10/407). ES tiesību akti (Rasu vienlīdzības direktīva) dalībvalstīm nosaka pienākumu etniskajām minoritātēm, piemēram, romiem, nodrošināt līdztiesīgu piekļuvi izglītībai, mājokļiem, veselības aprūpei un nodarbinātībai. Komisijas Romu darba grupa 2010. gada decembrī secināja, ka vēl joprojām nav ieviesti stingri un samērīgi pasākumi, lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, ar ko saskaras liela daļa ES romu tautības iedzīvotāju (MEMO/10/701). Šobrīd svarīgi ir panākt progresu šajā jomā un nodrošināt, ka valstu, reģionālā un vietējā integrācijas politika tiek skaidri un konkrēti koncentrēta uz romiem.

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, ES pamatprogrammas ietvaros ir izveidota mērķtiecīga pieeja romu integrācijai, nosakot mērķus šādās jomās:

  • izglītība: nodrošināt, ka visi romu tautības bērni iegūst vismaz pamatizglītību;

  • nodarbinātība: samazināt nodarbinātības jomā pastāvošās atšķirības starp romiem un citiem pilsoņiem;

  • veselības aprūpe: samazināt veselības aprūpes jomā pastāvošās atšķirības, piemēram, samazinot romu tautības bērnu mirstību;

  • mājokļi: novērst atšķirības piekļuvē mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdenim un elektrībai.

Dalībvalstīm līdz 2011. gada beigām būs jāiesniedz valstu stratēģijas romu integrācijai, precizējot, kā tās veicinās minēto mērķu sasniegšanu. Šī pamatprogramma atbilst ES stratēģijas „Eiropa 2020” plašākiem mērķiem attiecībā uz nodarbinātību, sociālo integrāciju un izglītību. Šo mērķu sasniegšana ir svarīga, lai dalībvalstīm palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” vispārējos mērķus.

Turklāt Komisija ierosina risinājumus, lai efektīvāk izlietotu romu integrācijas atbalstam paredzētos ES līdzekļus. Dalībvalstis ir aicinātas veikt grozījumus darba programmās, kuras līdzfinansē no struktūrfondiem un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, lai efektīvāk atbalstītu romu integrēšanai paredzētos projektus.

Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka ES pamatprogramma attiecībā uz valstu stratēģijām rada reālas izmaiņas romiem, Komisija vēlas izveidot stabilu uzraudzības mehānismu rezultātu izvērtēšanai. Nozīmīga šajā jomā ir ES Pamattiesību aģentūrai, kura sadarbībā ar citām organizācijām vāc datus par romu sociālo un ekonomisko stāvokli. Dalībvalstis ir lūgtas izveidot valstu kontaktpunktus, lai pārvaldītu un uzraudzītu romu integrēšanas stratēģijas īstenošanu un ziņotu par tām. Eiropas Komisija katru gadu sniegs ziņojumus par dalībvalstīs panākto progresu.

Vispārīga informācija

Romi, kas ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte, jau vairākus gadsimtus ir daļa no Eiropas, tomēr bieži vien tiem nākas saskarties ar aizspriedumiem, neiecietību, diskrimināciju un atstumtību.

Daudzas no jomām, kurās jāuzlabo romu integrācija, piemēram, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi, ir galvenokārt valstu vai reģionālo pašvaldību atbildībā. Tomēr ES ir svarīga loma, lai koordinētu dalībvalstu pasākumus un nodrošinātu finansiālos līdzekļus.

Eiropas Komisija 2010. gada vasarā publiski pauda nostāju, ka romi ir ES pilsoņi un ka tiem jāspēj pilnībā izmantot savas tiesības un pilnībā jāizpilda savi pienākumi saskaņā ar ES tiesību aktiem (SPEECH/10/428 un MEMO/10/502).

Sīkāka informācija

Tieslietu ģenerāldirektorāta ziņas:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

ES un romi:

http://ec.europa.eu/roma

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/reding

ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisāra Lāszlo Andora mājas lapa:

http://ec.europa.eu/andor

PIELIKUMS Aplēses par romu tautības iedzīvotājiem

­

1 :

Bulgārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Ungārija.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site