Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Transports 2050: Komisija nāk klajā ar mērķtiecīgu plānu, kā palielināt mobilitāti un samazināt emisijas

Commission Européenne - IP/11/372   28/03/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/372

Briselē, 2011. gada 28. martā

Transports 2050: Komisija nāk klajā ar mērķtiecīgu plānu, kā palielināt mobilitāti un samazināt emisijas

Eiropas Komisija šodien pieņēma plašu stratēģiju ("Transports 2050") konkurētspējīgai transporta sistēmai, kas palielinās mobilitāti, novērsīs lielākos šķēršļus svarīgākajās jomās un sekmēs izaugsmi un nodarbinātību. Tajā pašā laikā priekšlikumu īstenošana dos iespēju krasi samazināt Eiropas atkarību no naftas importa, savukārt transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam kritīsies par 60 %.

Lai to panāktu, ir jāpārveido pašreizējā Eiropas transporta sistēma. Galvenie mērķi, kas izvirzīti 2050. gadam, ir šādi:

  • pilsētu ielās vairs nav sastopami ar tradicionālo degvielu darbināmi transportlīdzekļi;

  • aviācijā 40 % no izmantotās degvielas ir ilgtspējīga degviela, kas rada zemas oglekļa emisijas; vismaz par 40 % ir samazinājušās kuģu satiksmes radītās emisijas;

  • 50 % vidēji tālu starppilsētu pasažieru un kravas pārvadājumu ir novirzīti no autoceļiem uz dzelzceļu un ūdensceļiem;

  • tas viss palīdzēs līdz gadsimta vidum transporta emisijas samazināt par 60 %.

Sīms Kallass, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs arī par transporta lietām, sacīja: ""Transports 2050" ir ceļvedis konkurētspējīgai transporta nozarei, kas palielina mobilitāti un samazina emisijas. Mēs varam un mums jāvar panākt gan vienu, gan otru. Plaši izplatītais uzskats, ka, lai apkarotu klimata pārmaiņas, ir jāiegrožo mobilitāte, nav patiess. Konkurētspējīgas transporta sistēmas ir viens no faktoriem, kas ir pamatā Eiropas iespējām konkurēt pasaules tirgū, ekonomiskajai izaugsmei, nodarbinātības radīšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Mēs nevaram atļauties ierobežot mobilitāti, tomēr nevaram arī turpināt pa vecam. Mēs varam pārvarēt transporta sistēmas atkarību no naftas, tajā pašā laikā nemazinot tās efektivitāti un neapdraudot mobilitāti. Šajā situācijā ieguvēji var būt visi."

"Transports 2050" ir ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu ar mērķi novērst lielākos šķēršļus un trūkumus daudzās svarīgās jomās tādās nozarēs kā transporta infrastruktūra un ieguldījumi, inovācijas un iekšējais tirgus. Tā mērķis ir izveidot Eiropas vienoto transporta telpu ar lielāku konkurenci un pilnībā integrētu transporta tīklu, kurā ir izveidoti savienojumi starp dažādiem transporta veidiem, un tādējādi būs iespējams pašos pamatos pārorientēt pasažieru un kravas transporta plūsmas. Tādēļ šajā ceļvedī ir iekļautas 40 konkrētas ierosmes nākamajai desmitgadei.

Stratēģijā "Transports 2050" ir noteikti dažādi mērķi dažādiem pārvadājumu veidiem – pilsētu, starppilsētu un tālsatiksmes pārvadājumiem.

1. 50 % vidēji tālu starppilsētu pasažieru un kravas pārvadājumu ir jānovirza no autoceļiem uz dzelzceļu un ūdensceļiem.

  • Līdz 2050. gadam lielākā daļa vidēji tālu pasažieru pārvadājumu (aptuveni 300 km un vairāk) jāveic pa dzelzceļu.

  • Līdz 2030. gadam 30 % un līdz 2050. gadam vairāk nekā 50 % kravas pārvadājumu pa autoceļiem maršrutos, kas garāki par 300 km, jānovirza uz citiem transporta veidiem, piemēram, uz dzelzceļu un ūdensceļiem.

  • Līdz 2030. gadam jāizveido pilnībā darbotiesspējīgs ES mēroga transporta koridoru pamattīkls, nodrošinot iespējas efektīvai transporta veida maiņai (TEN-T pamattīkls), kā arī līdz 2050. gadam jāizveido augstas kvalitātes un veiktspējas tīkls un atbilstošs informācijas pakalpojumu kopums.

  • Līdz 2050. gadam visas pamattīkla lidostas jāsavieno ar dzelzceļa, vēlams, ātrgaitas dzelzceļa, tīklu; jānodrošina, ka visas galvenās jūras ostas ir pietiekami savienotas ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu.

  • Līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas multimodālo pārvadājumu informācijas, pārvaldības un maksājumu sistēmas struktūra, gan attiecībā uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

  • Jāpanāk, lai pilnībā tiktu piemērots princips “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”, kā arī jāiesaista privātais sektors, lai mazinātu traucējumus, radītu ienākumus un nodrošinātu finansējumu turpmākajiem ieguldījumiem transporta jomā.

2. Gaisa satiksme un kuģu satiksme arī turpmāk būs galvenais tālsatiksmes un starptautisko pārvadājumu veids. Jauni dzinēji, degviela un satiksmes vadības sistēmas palielinās efektivitāti un mazinās emisijas.

  • Līdz 2050. gadam vismaz 40 % no aviācijā izmantotās degvielas jābūt degvielai, kas rada zemas oglekļa emisijas; turklāt līdz 2050. gadam par 40 % jāsamazina arī kuģu uzpildes degvielas CO2 emisijas.

  • Līdz 2020. gadam pilnībā jāmodernizē Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēma, tādējādi pabeidzot Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, kas nodrošinātu īsākus un drošākus gaisa pārvadājumus un lielāku pārvadājumu jaudu. Līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas Kopējā aviācijas telpa, kas aptver 58 valstis un 1 miljardu iedzīvotāju.

  • Jāizvērš intelektiskas sauszemes un ūdenstransporta pārvaldības sistēmas (piemēram, ERTMS, ITS, RIS, SafeSeaNet un LRIT1).

  • Jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem un starptautiskām organizācijām, piemēram, ICAO un IMO, lai globālā mērogā veicinātu Eiropas konkurētspēju un popularizētu izvirzītos mērķus klimata jomā.

3. Pilsētas transportā notiks fundamentāla pāreja uz videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem un degvielu. Līdz 2030. gadam par 50 % jāsamazina ar tradicionālo degvielu darbināmu transportlīdzekļu skaits, līdz 2050. gadam pilnībā pārtraucot to izmantošanu pilsētās.

  • Līdz 2030. gadam uz pusi jāsamazina ar tradicionālo degvielu darbināmu transportlīdzekļu skaits pilsētās; līdz 2050. gadam pilnībā jāpārtrauc to izmantošana pilsētās; līdz 2030. gadam lielākajās apdzīvotajās vietās jānodrošina galvenokārt tādi preču pārvadājumi, kuri nerada CO2 emisijas.

  • Līdz 2050. gadam gandrīz pilnībā jānovērš ceļu satiksmes negadījumi. Ņemot vērā šo mērķi, līdz 2020. gadam ES paredz uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Jāgādā par ES vadošajām pozīcijām pasaulē tādās jomās kā gaisa, dzelzceļa un jūras pārvadājumu drošība un drošums.

1 :

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma, Intelektiskas transporta sistēmas (sauszemes transportam), Upju informācijas pakalpojumi, ES jūras informācijas sistēmas SafeSeaNet un Kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēmas.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site