Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/11/320

Briselē, 2011. gada 16. martā

Komisija ierosina skaidrāku īpašumtiesību regulējumu attiecībā uz 16 miljoniem dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem Eiropā

Kas notiek ar Jūsu māju, ja Jūsu laulība tiek šķirta un laulātajam ir atšķirīga valstspiederība? Kas notiek ar kopējo bankas kontu laulātā nāves gadījumā? Kas notiek gadījumos, kad Jums un Jūsu laulātajam ir viena un tā pati valstspiederība, bet Jums ir nekustamais īpašums vai bankas konts ārvalstīs? Eiropā ir apmēram 16 miljoni dažādas valstspiederības pāru, un vismaz 650 000 no tiem katru gadu saskaras ar šiem jautājumiem brīdī, kad viņu laulība vai partnerattiecības izjūk. Pilsoņi zaudē laiku un naudu, cenšoties uzzināt, kurus tiesību aktus piemēro viņu gadījumā un kura tiesa ir kompetenta, lai palīdzētu viņiem. Tiesību aktu atšķirības 27 ES dalībvalstīs rada stimulu, lai ,,izvēlētos labvēlīgāko tiesu” vai mēģinātu ,,apsteigt otru laulāto tiesas meklējumos”. Tas notiek tad, ja viens laulātais (parasti tas, kurš ir turīgāks) steigšus vēršas tajā tiesā, kur pēc viņa domām būs vislabvēlīgākais rezultāts. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina ES mēroga noteikumus, lai radītu tiesisko skaidrību īpašumtiesību jomā attiecībā uz dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem un reģistrētajām partnerattiecībām ar starptautisku dimensiju. Divas ierosinātās regulas palīdzētu noteikt, kurus tiesību aktus piemēro pāra īpašumtiesībām, kā arī to, kura tiesa ir atbildīga. Regulās izklāstīti arī noteikumi par to, kā atzīt un izpildīt tiesas spriedumus par pāra īpašumu, izmantojot vienotu procedūru visās ES dalībvalstīs. Priekšlikumi ir Komisijas 2010. gada oktobra ziņojuma par pilsonību (IP/10/1390 un MEMO/10/525) pirmie rezultāti; šajā ziņojumā bija aplūkoti 25 būtiski praktiskie šķēršļi, ar kuriem eiropieši joprojām saskaras savā ikdienā. Šodienas priekšlikumi ir nākamais loģiskais solis pēc pagājušajā gadā ātri panāktās vienošanās par ES tiesību aktu, ar ko nosaka, kuras valsts noteikumus piemēro pārrobežu laulības šķiršanas lietās (IP/10/347 un MEMO/10/695).

,,Laulātā nāve vai laulības šķiršana ir ārkārtīgi smags laiks ikvienam. Pilsoņi nav jāapgrūtina vēl vairāk ar sarežģītām administratīvām vai tiesiskām procedūrām, kas prasa gan laiku, gan naudu”, teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kas ir ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā. ,,Tā kā arvien vairāk pilsoņu iemīlas un tad apprecas vai izveido partnerattiecības ārvalstīs, mums ir vajadzīgi skaidri noteikumi, lai lemtu par kopīgā īpašuma sadalīšanu nāves vai laulības šķiršanas gadījumā. Šodienas priekšlikumi palīdzēs panākt tiesisko skaidrību un atvieglinās sarežģīto kopējā īpašuma sadalīšanas procesu neatkarīgi no tā, kur Eiropā šis īpašums atrodas. Tās ir labas ziņas dažādas valstspiederības pāriem un labas ziņas viņu bankas kontiem, jo, pateicoties jaunajiem noteikumiem, papildu izmaksās var ietaupīt apmēram 400 miljonus eiro gadā.”

Pilsoņi sagaida skaidrus noteikumus, lai zinātu, kura tiesa ir kompetenta izskatīt viņu lietu un kuri tiesību akti jāpiemēro viņu īpašumiem. Ar šodienas priekšlikumiem Komisija vēlas radīt tiesisko noteiktību dažādas valstspiederības pāru ikdienas dzīvē. Pēc pagājušajā gadā pieņemtajiem jaunajiem ES noteikumiem (uz kuru pamata dažādas valstspiederības laulātie pāri var izlemt, kādus tiesību aktus piemēro viņu laulības šķiršanai) nākamais solis tagad ir padarīt skaidrākus noteikumus, kas attiecas uz dažādas valstspiederības pāru īpašumtiesībām.

Komisija ierosina divas atsevišķas regulas, proti, vienu, ar ko īsteno noteikumus attiecībā uz laulātajiem pāriem (,,laulāto mantiskās attiecības”), un otru, kas attiecas uz reģistrētajām partnerattiecībām (,,reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas”). Laulība ir tiesību institūts, kas ir atzīts visās 27 ES dalībvalstīs. Piecās valstīs laulību var noslēgt gan pretējā dzimuma, gan viena dzimuma pāri (Nīderlandē kopš 2001. gada, Beļģijā kopš 2003. gada, Spānijā kopš 2005. gada, Zviedrijā kopš 2009. gada un Portugālē kopš 2010. gada). Reģistrētās partnerattiecības ir jaunāks tiesību institūts, kas ir atzīts 14 ES dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā1). 14 valstīs viena dzimuma pāriem ir atļauts reģistrēt partnerattiecības, savukārt Beļģijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē ir atļauts reģistrēt gan viena dzimuma, gan pretējā dzimuma pārus.

Abi šodien iesniegtie priekšlikumi ir neitrāli attiecībā uz dzimumu un attiecībā uz dzimumorientāciju. Tas nozīmē, ka, piemēram, viena dzimuma pāru laulības, kas atļautas saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem, tiks izskatītas tāpat kā pretējā dzimuma pāru laulības atbilstoši priekšlikumam par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām. Savukārt heteroseksuālas partnerattiecības Francijā var reģistrēt ar tiem pašiem nosacījumiem kā viena dzimuma pāru partnerattiecības, un abos gadījumos tiks piemērots priekšlikums par reģistrētajām partnerattiecībām.

Ar šodienas priekšlikumiem nav paredzēts saskaņot vai grozīt dalībvalstu materiālo tiesību aktus laulību vai reģistrēto partnerattiecību jomā. Tā vietā priekšlikumu mērķis ir atvieglināt pāriem nokārtot ar īpašumu saistītus jautājumus gadījumos, kad viņi pārceļas uz citu ES dalībvalsti vai ir no dažādām valstīm un viņiem pieder īpašums ārzemēs.

,,Mēs vēlamies šodien veidot tiltus starp atšķirīgajām Eiropas sistēmām, lai atvieglinātu dažādas valstspiederības pāru ikdienu, taču mūsu nolūks nav vienādot noteikumus jomā, kur sociālās un tiesiskās tradīcijas joprojām ievērojami atšķiras un ievērojami atšķirsies arī tuvākajā nākotnē”, teica tiesiskuma ES komisāre Viviāna Redinga šodien Briselē, iepazīstinot ar priekšlikumiem. ,,Arvien biežāk ar dalībvalstu tiesību aktiem tiek ieviestas reģistrētās partnerattiecības. Tāpēc Eiropas Komisija šodien nolēma ne tikai pievērsties starptautisko privāttiesību aspektiem saistībā ar dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem, bet arī pastiprināt tiesisko noteiktību reģistrētajām partnerattiecībām ar starptautisku dimensiju, iesniedzot pirmo priekšlikumu ES regulai par reģistrētajām partnerattiecībām.”

Komisijas priekšlikumi

  • ļaus dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem izvēlēties tiesību aktus, ko piemēro viņu kopīgajam īpašumam nāves vai laulības šķiršanas gadījumā;

  • pastiprinās tiesisko noteiktību reģistrētajām partnerattiecībām ar starptautisku dimensiju, pakļaujot reģistrēto partnerattiecību īpašumus parasti tās valsts tiesību aktiem, kurā partnerattiecības tika reģistrētas;

  • radīs tiesisko noteiktību dažādas valstspiederības pāriem (kas noslēguši laulību vai reģistrējuši savas partnerattiecības), ieviešot saskaņotu noteikumu kopumu, lai uz objektīvu piesaistes faktoru hierarhijas pamata noteiktu, kuras valsts tiesa ir atbildīga un kuri tiesību akti tiks piemēroti;

  • uzlabot prognozējamību dažādas valstspiederības pāriem, vienkāršojot spriedumu, lēmumu un tiesību atzīšanas procesu visā Eiropas Savienībā. Pāri ietaupīs gan laiku, gan naudu – vidēji no 2000 līdz 3000 eiro uz vienu lietu. Šie ietaupījumi rodas, jo pilsoņi var apvienot vairākas tiesvedības vienā tiesas prāvā – apvienojot, piemēram, laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības ar tiesvedībām īpašuma jautājumos, iesniedzot tās vienā tiesā.

Vispārīga informācija

Tā kā arvien vairāk eiropiešu dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts, Eiropas Savienībā šobrīd ir apmēram 16 miljoni dažādas valstspiederības pāru. No 2,4 miljoniem jaunām laulībām, kas tika noslēgtas 2007. gadā, 13 % (310 000) bija starptautiska dimensija. Līdzīgā kārtā no 211 000 reģistrēto partnerattiecību Eiropas Savienībā 2007. gadā starptautiska dimensija bija 41 000 partnerattiecību.

Daudziem no šiem dažādas valstspiederības pāriem ir īpašums (piemēram, nekustamie īpašumi vai bankas konts) vairāk nekā vienā valstī. Šie pāri saskaras ar tiesisko nenoteiktību un papildu izmaksām, sadalot savu īpašumu laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai nāves gadījumā. Dažādas valstspiederības pāriem šobrīd ir ļoti grūti zināt, kurām tiesām ir jurisdikcija un kurus tiesību aktus piemēro viņu personīgajai situācijai un viņu īpašumam. Noteikumi ievērojami atšķiras starp valstīm un dažreiz izraisa konfliktsituācijas. Paralēlas tiesvedības dažādās valstīs, sarežģītas lietas un to rezultātā radušās juridisko pakalpojumu nodevas veido izmaksas, kas saskaņā ar aplēsēm sasniedz 1,1 miljardu eiro gadā. Apmēram trešdaļu no šiem izdevumiem varētu ietaupīt, ja tiktu pieņemti šodienas priekšlikumi.

Lai plānus pieņemtu, ir vajadzīgs vienprātīgs Ministru padomes apstiprinājums, un ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Papildinformācija

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm.

ANNEX

1. International Marriages in the EU in 2007

2. International Divorces in the EU in 2007

3. Number of new Civil / Registered Partnerships by Year (Trends)

In 2007, 41,000 of the 211,000 registered partnerships in the EU had an international dimension. 8,500 international couples in registered partnerships were dissolved by separation and 1,266 were ended by the death of one of the partners.

1 :

Kad Zviedrijā 2009. gada maijā ieviesa laulību starp viena dzimuma partneriem, tika atceltas reģistrētās partnerattiecības. Tās turpina pastāvēt tad, ja ir noslēgtas pirms 2009. gada maija.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website