Navigation path

Left navigation

Additional tools

P/11/280

Briselē 2011. gada 11. martā

Patērētāju politika. Rezultātu apkopojums liecina, ka uzlabojušies apstākļi patērētājiem un novērojama lielāka uzticēšanās iepirkties citās valstīs, kad reiz tas izmēģināts

Pavasara patēriņa rezultātu apkopojumā, ko šodien publiskojusi Eiropas Komisija, atklāj, ka gandrīz visās ES valstīs pēc straujās lejupslīdes 2009. gadā skaidri patērētājiem vispārējie apstākļi ir uzlabojušies. Patērētāju gada indeksu nosaka pēc tādiem rādītājiem kā, piemēram, patērētāju uzticēšanās iestādēm, NVO, mazumtirgotājiem un pēc tā, cik veiksmīgi tiek izšķirti strīdi. Turklāt apkopojuma rezultāti apliecina, ka, kaut arī pirkumiem ārzemēs izvēles un ietaupījumu ziņā ir liels potenciāls, paplašinās plaisa starp vietējo un pārrobežu e‑komerciju. Tomēr pētījums rosina domāt, ka patērētāji, iepērkoties citās valstīs, jūtas daudz drošāk, ja to jau reiz izmēģinājuši. Piegādes ziņā pārrobežu e-komercijā pastāv lieli šķēršļi, jo salīdzinājumā ar 2009. gadu samazinājies to mazumtirgotāju skaits, kas tirgojas citās valstīs (sīkākai informācijai skatīt arī MEMO/11/154).

Par veselības un patērētāju politiku atbildīgais komisārs Džons Dalli sacīja: “Vēlos uzslavēt visas tās dalībvalstis, kuras šajos grūtajos laikos turpināja veidot kvalitatīvu vidi patērētājiem. Grūtos laikus esam pārvarējuši — ES patērētāju uzticēšanās patērētāju iestādēm pamazām pietuvojas pagājušo gadu līmenim." Viņš piebilda: “Labās ziņas ir arī tās, ka izgaist patērētāju bažas par iepirkšanos citās valstīs, kad viņi to ir izmēģinājuši un ja gūtā pieredze bijusi laba. Tomēr rezultāti arī apstiprina, ka mums, domājot par Eiropas ekonomiku, Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, vēl jāiegulda daudz darba, lai atlikušos šķēršļus pārvarētu.”

Rezultātu apkopojums

No patēriņa rezultātu apkopojuma izriet, ar kādām sekmēm ES patērētāju labā darbojas vienotais tirgus izvēles, cenu un apmierinātības ziņā. Pavasara izlaidumā (apsekojums par stāvokli patērētāju jautājumos) aplūkota mazumtirdzniecības tirgus integrācija un apstākļi patērētājiem valstīs.

Rezultātu apkopojuma dati pamatojas uz patērētāju un mazumtirgotāju apsekojumiem, kā arī uz tādiem statistikas datiem, kā ienākumu līmeņi.

Galvenie secinājumi

Dalībvalstīs gūti panākumi patērētāju jautājumos

Patērētāju indeksā tiek atspoguļoti tādi faktori kā strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas rezultativitāte, patērētāju uzticēšanās iestādēm, mazumtirgotājiem, reklamētājiem un patērētāju organizācijām, kā arī tiesību aktu kvalitāte.

2010. gada indekss atklāj, ka pēc 2009. gadā notikušās straujās lejupslīdes apstākļi patērētājiem ir uzlabojušies, un lielākajā daļā valstu sasniegts vai pārsniegts 2008. gada līmenis.

Valstis, kurās radīti patērētājiem labvēlīgākie apstākļi, ir Apvienotā Karaliste, Īrija, Luksemburga, Austrija, Somija, Nīderlande, Itālija, Dānija, Vācija, Beļģija un Zviedrija; visās šajās valstīs šie apstākļi ir labāki par ES vidējo līmeni.

E-komercijas plaisa

Rezultātu apkopojums uzrāda nepārtrauktu vietējās e-komercijas izaugsmi, proti, 2010. gadā 36 % ES patērētāju iepirkušies tiešsaistē no pašmāju pārdevējiem (2009. gadā — 34 %).

Tomēr pārrobežu e-komercija pieaug gausi (9 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 8 % — 2009. gadā), kaut gan, kā pierādīts agrākos pētījumos, ietaupījumu un izvēles ziņā tā sniedz acīmredzamas priekšrocības. Lai sasniegtu digitalizācijas programmas mērķus (20 % līdz 2015. gadam), nepieciešams ieguldīt lielākus centienus.

Iepirkties tiešsaistē vienotajā tirgū. Patērētāju priekšstati un pieredze

Nopietns šķērslis pārrobežu e-komercijai, šķiet, ir patērētāju bažas. No tiem patērētājiem, kas nekad nav iepirkušies citās valstīs,

Tomēr par šiem jautājumiem ievērojami mazāk uztraucas tie patērētāji, kas jau ir iepirkušies ārvalstīs (attiecīgi 34 %, 30 % un 20 %).

No tiem patērētājiem, kas citās valstīs jau ir iepirkušies, 61 % (salīdzinājumā ar tikai 33 % no visas sabiedrības) bija pārliecināts, ka iepirkšanās tiešsaistē gan ārvalstīs, gan vietējā tirgū ir droša.

Pirkumi internetā ārvalstīs šķiet vismaz tik pat droši kā pašmājās:

Secinājumi atklāj, ka ir ļoti svarīgi sniegt daudzpusīgāku informāciju par izveidotajiem pārrobežu konsultāciju, izpildes un sūdzību mehānismiem. Tostarp ir Sadarbības sistēma patērētāju tiesību aizsardzībai (CPCS), kurā apvienoti dalībvalstu patērētāju tiesību aizstāvji, un Eiropas patērētāju centri, kas patērētājiem, kuri iepērkas vienotajā tirgū, sniedz bezmaksas atbalstu un konsultācijas.

Piegādes jomā ir nopietni šķēršļi, kas kavē pārrobežu e-komerciju.

To mazumtirgotāju daļa, kas pārdod citās ES valstīs 2010. gadā samazinājās līdz 22 % (2009. gadā tie bija 25 %), lai gan pārrobežu komercija sniedza ievērojamus ieguvumus: 56 % tirgotāju lēš, ka vairāk nekā 10 % no pasūtījumiem tiešsaistē veikti citās ES valstīs.

Komisijas politiskā stratēģija ir, arī ar Vienotā tirgus akta palīdzību, novērst tirgus sadrumstalotību.

Patērētāju pirktspēja

2009. gadā gandrīz visās ES valstīs samazinājās gan izmantojamie ienākumi (koriģēti, lai ņemtu vērā bezmaksas pakalpojumus), gan mājsaimniecības patēriņš.

Eiropas Savienībā joprojām ārkārtīgi atšķiras patērētāju preču un pakalpojumu pirktspēja, ievērojot gan vidējos ienākumus, gan cenu līmeņus.

Neaizsargāto patērētāju daļa ir ļoti nevienmērīga, taču šķiet, ka to stāvoklis 2009. gadā vairākumā valstu, neraugoties uz krīzi, nav ievērojami pasliktinājies.

Viss rezultātu apkopojums pieejams:

http://ec.europa.eu/consumers/strategy/facts_en.htm#4CMS


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website