Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vide. Labas ziņas lašiem, ūdriem un dižskābaržu mežiem

European Commission - IP/11/18   10/01/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/18

Briselē, 2011. gada 10. janvārī

Vide. Labas ziņas lašiem, ūdriem un dižskābaržu mežiem

Eiropas flora un fauna tagad ir labāk aizsargāta nekā jebkad iepriekš Eiropas Savienības vēsturē. Natura 2000 — Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīkls — ir paplašināts par gandrīz 27 000 kvadrātkilometru. Tajā no jauna ietvertas jūras teritorijas, kas aptver vairāk nekā 17 500 kvadrātkilometrus, ar to palielinot daudzu apdraudētu jūras zivju sugu aizsardzību. Natura 2000 pašlaik aptver gandrīz 18 % ES sauszemes un vairāk nekā 130 000 km² jūras teritoriju. Šī jaunākā paplašināšanās galvenokārt aptvēra Čehiju, Dāniju, Franciju, Spāniju un Poliju. Natura 2000 ir Eiropas centrālais kaujas lauks, kurā tā cenšas apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumus.

"Kad mēs aizsargājam dabu, mēs aizsargājam sevi," sacīja Eiropas vides komisārs Janess Potočniks. Natura 2000 ir kā dzīvības apdrošināšanas polise, kas saglabā un spēcina dabu, un nodrošina mums ilgtspējīgas attiecības ar dabisko pasauli, no kuras mēs esam atkarīgi. Man ir īpašs prieks redzēt, ka šī aizsardzība ir papildus aptvērusi 17 500 km² mūsu jūras."

Kas ir Natura 2000?

Natura 2000 ir plašs dabas aizsargājamo teritoriju tīkls, kas izveidots, lai nodrošinātu Eiropas visvērtīgāko un apdraudēto sugu un biotopu izdzīvošanu. Tīkls sastāv no aptuveni 26 000 teritoriju, un jaunākie papildinājumi tam pievienoja 739 jaunas teritorijas, aptverot gandrīz 27 000 kvadrātkilometru. Vairāk nekā puse no pievienotās platības ir jūras teritorijas (vairāk nekā 17 500 km²), galvenokārt Francijā, Dānijā un Spānijā.

Starp Atlantijas reģiona jauniekļautajām jūras teritorijām ir 680 km² posms Luāras grīvā, kur atrodas svarīgi aukstā ūdens rifi un smilšu sēkļi. Šajā apgabalā zivju mazuļi aug pirms pievienošanās baram, un tas ir svarīga atpūtas vieta tālu migrējošām zivīm, piemēram, Atlantijas lasim Salmo salar un Ziemeļatlantijas siļķei Alosa alosa. Arī Dānija ir pievienojusi dažas lielas jūras teritorijas, tostarp Sydlige Nordsø, kas izraudzīta, lai saglabātu cūkdelfīnu Phocoena phocoena. Spānija jūras tīklam no jauna pievienoja El Cachucho, plašu piekrastes zonu un jūras pacēlumu, kas atrodas Kantabrijas jūrā pie Spānijas ziemeļu krasta. Apgabalā ir ārkārtīga jūras dzīvnieku daudzveidība, tostarp vairāki nesen atklāti milzu sūkļi.

Paplašināšana palielinās arī virknes vērtīgu sauszemes biotopu, piemēram, kalnu dižskābaržu mežu un puķēm bagātu pļavu Čehijā un lielo ezeru un mitrāju Polijā, aizsardzību. Šie biotopi nodrošina būtisku patvērumu daudzām Eiropas retākajām un apdraudētākajām sugām, piemēram, ūdriem Lutra lutra, Eiropas purva bruņurupučiem Emys orbicularis, kā arī reti sastopamajiem tauriņiem — lielajiem mārsilu zilenīšiem Maculinea teleius.

Tīkla filozofija nosaka, ka cilvēkam ir jāsadarbojas ar dabu. Tādas darbības kā, piemēram, lauksaimniecību, tūrismu, mežsaimniecību un atpūtu, tīkla teritorijās joprojām var veikt, ja vien tās ir ilgtspējīgas un harmonijā ar dabas vidi.

Dalībvalstis izvēlas savas Natura 2000 teritorijas sadarbībā ar Komisiju, un pēc atlases Komisija teritorijas oficiāli atzīst par "Kopienas nozīmes teritorijām", kā tas notika šodien. Ar šo procesu apstiprina teritoriju oficiālo statusu un uzliek pienākumu tās aizsargāt. Pēc tam dalībvalstīm būs seši gadi laika, lai izveidotu nepieciešamos pārvaldības pasākumus.

Aizsargājamo teritoriju loks ir plašs — no ziediem bagātajām pļavām līdz alu sistēmām un lagūnām. Deviņi tīkla bioģeogrāfiskie apgabali atspoguļo ES lielo bioloģisko daudzveidību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Bioloģiskā daudzveidība  — dažādā dzīvība uz Zemes — ir ierobežots resurss, kas pārdzīvo krīzi. Cilvēku darbības rezultātā sugas izzūd līdz šim neredzēti ātri, un sekas mūsu nākotnei ir neatgriezeniskas. Eiropas Savienība cīnās pret šo parādību un nesen izvirzīja sev jaunu mērķi līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā, aizsargāt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, apputeksnēšanu, (un atjaunot šos pakalpojumus, ja tie ir degradēti), kā arī palielināt ES ieguldījumu globālās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā. Natura 2000 ir galvenais instruments šā mērķa sasniegšanai.

Kas vēl pievienots no jauna?

Jaunākie papildinājumi attiecas uz piecpadsmit dalībvalstīm un palielina "Kopienas nozīmes teritoriju" skaitu par 739. Nesenie papildinājumi aptver sešus bioģeogrāfiskos reģionus — Alpu, Atlantijas, boreālo, kontinentālo, Vidusjūras un Vidusdonavas reģionu. Tie ietver 459 jaunas teritorijas Polijā, kuru kopējā platība ir 8 900 km², ietverot vairākus lielus saldūdens ezerus un upju sistēmas līdz ar to palienēm un dabisko mežu. Čehija ir pievienojusi 229 teritorijas. Tās ietver galvenos apvidus, kuros aug dabiskie dižskābaržu meži, un pļavas, kurās ir faunas un floras bagātība.

Piezīme. Atjauninātajos sarakstos līdz ar pievienotajām teritorijām ietvertas arī nelielas esošo teritoriju izmaiņas, piemēram, teritorijas izmēra pielāgojumi. Tāpēc var mainīties tīkla kopējā platība, nemainot kopējo teritoriju skaitu.

Pilnīgiemus sarakstus ar jaunākajām izmaiņām sk.:

http://circa.europa.eu/Public/irc/env/natura_2000/library?l=/candidate_importance/biogeographical&vm=detailed&sb=Title

(Sīkākas ziņas sk. arī MEMO/11/9)

Sīkāka informācija

http://ec.europa.eu/environment/nature/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website