Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Sabiedrības veselība. Komisija ierosina efektīvus pasākumus, lai uzlabotu iedzīvotāju aizsardzību pret dažāda veida pārrobežu veselības apdraudējumu

Briselē, 2011. gada 8. decembrī. Lai labāk aizsargātu eiropiešus pret dažāda veida veselības apdraudējumu un paredzētu pilnībā saskaņotu rīcību krīzes gadījumā, Eiropas Komisija šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu par līdzekļiem, kas izmantojami, lai novērstu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar pēdējos gados notikušajām ārkārtas situācijām – H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā, vulkāniskā pelnu mākoņa izraisīto haosu aviosatiksmē 2010. gadā un E. coli infekcijas uzliesmojumu 2011. gadā, Komisija ierosina uzlabot līdzekļus, kas palīdzētu sagatavoties šādām krīzēm un pārvarēt tās. Galvenie ierosinātie pasākumi ir šādi:

  • esošo infekcijas slimību koordinēšanas mehānismu attiecināt uz visu veidu veselības apdraudējumu, kas radies bioloģisku, ķīmisku vai vides apstākļu dēļ,

  • palielināt Veselības drošības komitejas pilnvaras,

  • palielināt sagatavotību krīzes gadījumiem, piemēram, nodrošinot vakcīnu kopīgu iepirkšanu,

  • nodrošināt līdzekļus, lai varētu atzīt “ārkārtas situāciju veselības jomā” Eiropā ar mērķi paātrināt zāļu pieejamību,

  • vienoties par pārrobežu pasākumiem, ja rodas Eiropas mēroga ārkārtas situācija, kuras rezultātā ievērojami pieaug mirstība, ja ar valstu veiktajiem pasākumiem neizdodas apturēt slimības izplatību.

Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli sacīja: “Mūsdienu globalizētajā sabiedrībā cilvēki un preces šķērso valstu robežas, un slimības var izplatīties pa visu Eiropu un pasauli dažu stundu laikā. Tādēļ Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jābūt gatavām pilnīgi saskaņoti un kopīgi rīkoties, lai apturētu slimības izplatību. Šodien pieņemtais priekšlikums nodrošina līdzekļus un struktūras, kas ļaus efektīvi aizsargāt iedzīvotājus visā Eiropā pret dažādu veidu veselības apdraudējumu.”

Bioloģiskie, ķīmiskie vai vides apstākļi var izraisīt nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu. Tas var izpausties kā slimības, kas izplatās no cilvēka uz cilvēku, piemēram, gripa, pārtikas un ūdens piesārņojuma izraisītās slimības, piemēram, botulisms, inficēšanās ar E. coli baktēriju, vai kā ļoti neparasti laika apstākļi, piemēram, ārkārtīgs karstums vai aukstums. Pēdējos gados Eiropas Savienība ir saskārusies ar vairākām šāda veida krīzēm. Par pamatu izmantojot infekcijas slimībām paredzēto agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, Komisijas priekšlikumā ir izklāstīti pasākumi, ar kuriem tiks stiprināta reaģēšana uz nopietnu pārrobežu apdraudējumu ES.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija ir izstrādājusi spēju administrēt krīzes veselības jomā un ir izveidojusi dažādus rīcībpasākumus, mehānismus un instrumentus, lai novērstu pārrobežu veselības apdraudējumu. Atkarībā no apdraudējuma pakāpes ir izstrādāti pielāgoti rīcībpasākumi, kas vērsti, piemēram, uz civilo aizsardzību, tiesisko aizsardzību vai atbalsta struktūrām.

Tomēr līdz šim nopietni dažāda veida pārrobežu veselības apdraudējumi ES līmenī ir risināti sadrumstalotā veidā. Bioloģisko, ķīmisko un vides faktoru izraisītais apdraudējums ir risināts citādi nekā infekcijas slimību radītais apdraudējums.

Pašreizējā priekšlikumā, kas pamatojas uz esošajām struktūrām un tās nostiprina, ir paredzēts:

1. risku novērtēšanu un pasākumu koordinēšanu attiecināt ne vien uz infekcijas slimībām, bet uz visu veidu veselības apdraudējumu, ko radījuši bioloģiskie, ķīmiskie vai vides apstākļi.

Krīzes gadījumā, kad tiek apdraudēta cilvēku veselība, ir svarīgi zināt apdraudējuma raksturu, izplatības veidu, ātrumu un tvērumu, lai varētu ierobežot tā izplatību un ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī nodrošināt aktuālāko informāciju un padomus iedzīvotājiem. Jau ir izveidots infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības tīkls, kurā iesaistīta Eiropas Komisija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un valstu iestādes. Līdz ar jauno priekšlikumu šīs zināšanas tiks izmantotas arī cita nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā. Ja šāds apdraudējums radīsies, tādā gadījumā tiks īpaši izveidoti tīkli, lai apmainītos ar informāciju, novērtētu radušos riskus, apvienotu zinātniekus un īpašās zināšanas.

2. Stiprināt Veselības drošības komitejas nozīmi, lai labāk koordinētu pasākumus ar veselību saistītās krīzes pārvarēšanai.

2001. gadā pēc teroristu uzbrukumiem un apzinātas Sibīrijas mēra toksīnu nopludināšanas Amerikas Savienotajās Valstīs ES veselības ministri izveidoja ES Veselības drošības komiteju. Kopš tā laika komiteja ir atbalstījusi reaģēšanas pasākumu koordinēšanu sabiedrības veselības krīzes gadījumos ES līmenī, koordinējusi risku novērtēšanu un administrējusi nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu. Ar minēto priekšlikumu Veselības drošības komitejai tiek oficiāli uzticētas un piešķirtas plašākas pilnvaras, tostarp tā var konsultēt dalībvalstis un Komisiju gan par politiku, gan tehniskiem jautājumiem saistībā ar veselības drošību.

3. Uzlabot sagatavotību krīzes pārvarēšanai.

Krīzes apturēšanā izšķirīga nozīme ir tam, vai ir plāns, kā rīkoties, ja tiek apdraudēta sabiedrības veselība. Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka ikviena dalībvalsts koordinē centienus izstrādāt, nostiprināt un atjaunināt savu sagatavošanās un reaģēšanas plānu, konsultējoties ar citām dalībvalstīm. Šādā plānā iekļauj pasākumus, ar kuriem tiks uzlabota medicīnisko pretlīdzekļu pieejamība un koordinēšana ar citiem galvenajiem sektoriem. Dalībvalstis arī ievēros vadlīnijas, kuras sagatavojusi Komisija, kas koordinēs šo procesu. Šādās vadlīnijas var būt atsauces uz veselības pasākumiem un saziņu ar sabiedrību. Turklāt priekšlikums ieinteresētajām dalībvalstīm nodrošina pamatu kopīgai brīvprātīgai vakcīnu un citu medicīnisko pretlīdzekļu iepirkšanai.

4. Nodrošināt līdzekļus, lai varētu atzīt “ārkārtas situāciju veselības jomā” Eiropā ar mērķi paātrināt krīzes pārvarēšanai nepieciešamo zāļu pieejamību.

Priekšlikumā paredzēts, ka gadījumos, kad dzīvību apdraudoša slimība, kuru var novērst ar vakcīnām vai ārstēt ar zālēm, strauji izplatās Eiropā un Pasaules Veselības organizācija (PVO) vēl nav izsludinājusi ārkārtas situāciju, ES var atzīt Eiropas mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā vienīgi ar mērķi ātrāk atļaut jaunu zāļu izmantošanu vai izmainīt esošo zāļu indikāciju. Eiropas Komisija atbilstoši spēkā esošajiem ES tiesību aktiem jau tagad tā var rīkoties, taču tai jāsagaida, līdz PVO būs izsludinājusi starptautiska mēroga ārkārtas stāvokli visā pasaulē. Priekšlikumā ietvertais noteikums izmantojams situācijās, kad kāda slimība izplatās visā Eiropā (bet ne pasaules mērogā) un cilvēku dzīvības iespējams glābt ar zāļu palīdzību.

5. Pārrobežu pasākumi Eiropas mēroga ārkārtas situācijā

Priekšlikumā paredzēts, ka ļoti īpašās ārkārtas situācijās, kuru rezultātā ievērojami pieaug cilvēku mirstība vai liels skaits cilvēku tiek ievietoti slimnīcā un ja ar dalībvalstu veiktajiem pasākumiem nepietiek, lai ierobežotu slimības izplatību pāri robežām, Komisija pieņem ārkārtējus pārrobežu pasākumus, piemēram, pasākumus, kas saistīti ar slimības ierobežošanu vai inficēto iedzīvotāju pārbaudi.

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/health/preparedness_response/policy/index_lv.htm.

Komisāra Dalli tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/dalli/index_en.htm

MEMO/11/884

Kontaktpersonas:

Frédéric Vincent (+32 2 298 71 66)

Aikaterini Apostola (+32 2 298 76 24)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website